Pirms diviem gadiem Ivars Skrebelis kopā ar partneri Bruno Ansonu iegādājās Skrundas maiznīcu Matss. Tagad Kurzemē cepto maizi viņi eksportē, bet Latvijas tirgū piedāvā jaunus un pagaidām vēl neierastus produktus
Kad gada sākumā zvanīju Matss valdes priekšsēdētājam Ivaram Skrebelim, lai aicinātu pastāstīt par Kurzemē pazīstamo maiznīcu, viņš atrunājās, ka vēl nav īstais brīdis. «Negribam lielīties ar svešiem sasniegumiem, bet gan to, ko paši esam izdarījuši, kopš iegādājāmies uzņēmumu,» sacīja Skrebelis.
Maiznīca Matss, kas dibināta 1993.gadā kā Pakuļu ģimenes uzņēmums, ar savu produkciju, it īpaši ar dažādiem cepumiem un piparkūkām, jau daudzus gadus labi zināma pircējiem. Tagad Ivars Skrebelis gatavs stāstīt par pašu īstenotajām idejām, ar kurām izdevies iekārdināt arī ārzemju pircējus.
Aug kā ģimenes uzņēmums
Iepriekšējo īpašnieku paveikto Ivars vērtē ļoti augstu. Sākuši ar rudzu maizi, ko cepuši realizācijai tuvējos veikalos, 20 gadu laikā viņi sasnieguši divu miljonu latu apgrozījumu, nodrošinot ar darbu gandrīz 100 cilvēku un paralēli ceptuvei Skrundā atvēruši vēl otru ražotni Saldū.
Kad Ansons ar Skrebeli 2012.gada rudenī iegādājās uzņēmumu, Matss izstrādājumu sortimentā bijis vairāk nekā 400 dažādu produktu veidu. «Ģimenes uzņēmumam, jo sevišķi tādā specifiskā nozarē, tie ir izcili rezultāti,» saka tagadējais valdes priekšsēdētājs, kurš pēc Lauksaimniecības universitātes beigšanas 18 gadus nostrādājis Latvijas lielākajās maizes ceptuvēs.
«Tā sagadījies, ka mūsu ģimenē, ieskaitot abus vecākus, ir vairāki pārtikas tehnologi. Es atšķirībā no viņiem esmu ekonomists, tomēr tik un tā tūlīt pēc augstskolas nonācu Rīgas maizniekā,» stāsta Ivars. Pēc tam veidojusies Hanzas maiznīca, kuras sastāvā iekļauts arī Rīgas maiznieks, un Ivars tur nostrādājis līdz 2000.gadam. Tad pārgājis darbā uz Ogres maiznieku, ko savukārt iegādājusies Fazer grupa, kas ienākusi Latvijas tirgū. Nākamos desmit gadus viņš strādājis pie šā zīmola attīstības.
«Pēc 18 gadiem, ko biju nostrādājis nozarē, sapratu, ka pietiek – gribējās darīt ko pilnīgi citu,» turpina Ivars, atcerēdamies, ka par maizi tolaik vairs negribējies ne dzirdēt. Kopā ar vairākiem bijušajiem kolēģiem, kuri arī gribējuši pārmaiņas, nodibinājuši biznesa konsultāciju uzņēmumu. Tobrīd šķitis, ka ar savu pieredzi var palīdzēt citiem uzņēmējiem, jo pēdējos gados strādājis ne tikai Latvijā, bet attīstījis Fazer grupas uzņēmumus arī Igaunijā un Lietuvā. Tomēr zvaigznēs acīmredzot bija ierakstīts kas pilnīgi cits. Lai kā viņš vēlējās pamest maizes ražošanu, Skrebelim tas neizdevās.
Gadu nostrādājis konsultāciju biznesā, Ivars iepazinās ar Bruno Ansonu, kurš piedāvāja abiem kopīgi iegādāties maiznīcu Matss, kuru īpašnieki grasoties pārdot. Arī Bruno ir vērā ņemama pieredze pārtikas nozarē. Aptuveni desmit gadu viņš nostrādājis uzņēmumu grupā NP Foods. Tajā skaitā arī a/s Laima, bet pēdējos gadus vadījis Staburadzes konditoreju.
Tikai jautājums – kāpēc Pakuļu ģimene gribēja pārdot sekmīgi strādājošu uzņēmumu ar tādu produktu sortimentu un ražošanas apjomu? Pēc Ivara domām, tieši milzīgais sortiments un nepārtraukti augošie apjomi arī bijis galvenais iemesls, kas īpašniekiem licis pieņemt šo lēmumu. «Bija sasniegta sava veida kritiskā robeža, un kā ģimenes uzņēmums Matss vairs nevarēja tālāk attīstīties. Bija nepieciešama cita veida vadības organizācija, cita komanda, cita darbinieku struktūra. No jauna bija jārada vidējo vadītāju slānis, kura pirms tam vispār nebija.»
Tomēr viņi ar Bruno, balstoties uz pašu pieredzi, skaidri saskatījuši kā, pārejot no ģimenes uzņēmuma uz industriālu ražošanu, arī turpmāk panākt izaugsmi. Vienīgi vispirms vajadzējis no daudz kā atteikties. Tajā skaitā arī no kādas daļas produktu, kas pirms tam ražoti. «400 dažādu izstrādājumu jau lielam uzņēmumam ir daudz, bet tik mazam kā mēs tas bija daudz par daudz,» skaidro Ivars.
Tā kā pēdējā laikā samazinās svaigas maizes noiets, tagad Saldū to cep vairs tikai eksportam uz Vāciju, Izraēlu un ASV. Tur Latvijas rudzu klona maizi, saldskābmaizi un Borodinas maizi, kas pēc formas atgādina kādreiz slaveno «ķieģelīti», pērk izbraucēji no bijušās Padomju Savienības.
Bet kopumā pašlaik palicis ap simt produktu, kurus kurzemnieki eksportē uz 11 valstīm. Galvenokārt dažādi cepumi, to skaitā riekstiņi ar iebiezināta piena pildījumu, austiņas gan ar kanēli, gan ar riekstiem, cepumi ar dažādām glazūrām, arī barankas un piparkūkas, jo Matss ir viens no lielākajiem šā garduma ražotājiem Latvijā. Ziemassvētku laikā tiekot apēsts ap 20 miljoni Matss pašu cepto vai no viņu sagatavotās mīklas ceptu piparkūku. Tas, ka piparkūkas latvieši ēd tikai vienu mēnesi gadā, Ivaru nemulsina, jo svarīgi esot, cik daudz šajā laikā apēd.
Saldēti omes pīrādziņi
Vienlaikus maizes tirgū visā pasaulē vērojamas pilnīgi jaunas tendences. «Samazinoties pieprasījumam pēc maiznīcās ceptas maizes, aug pieprasījums pēc veikalos ceptās,» skaidro Ivars. Tas savukārt paverot ceļu pilnīgi jauniem produktiem, kuru īpatsvars tirgū pieaug. Tie esot maizes pusfabrikāti jeb saldētie izstrādājumi. Izņemot lielo ķēžu hipermārketus, veikalu ceptuvēs parasti neviens mīklu neraudzējot, bet gan strādājot tieši ar šiem pusfabrikātiem. Un pircējs, iegādājoties to veikalā, var tikt pie svaigas maizes, pīrādziņiem vai citiem tamlīdzīgiem izstrādājumiem pārdesmit minūšu vai nepilnas stundas laikā.
Kā uzsver Skrebelis, neesot neviena būtiska argumenta, lai apgalvotu, ka svaigi cepts produkts ir labāks, nekā no pusfabrikāta gatavots. Toties plusu pēdējam esot ļoti daudz. Nav nepieciešami konservanti. To var daudz vieglāk un ērtāk uzglabāt, realizēt tieši tajā brīdī, kad nepieciešams, un uzglabāšanas termiņš ir līdz vienam gadam.
«Tas ir aptuveni tas pats, kā mēs mājās saldējam ogas, sēnes vai dārzeņus. Tiek fiksēts tābrīža produkta stāvoklis un pārtraukta rauga aktivitāte,» saka uzņēmuma vadītājs.
Kā to panākt, atkarīgs no konkrētiem produktiem. Piemēram, pīrādziņiem nepieciešama tā dēvētā šoka saldēšana, kad tos strauji sasaldē līdz mīnus 40 grādiem un pēc tam uzglabā mīnus 18 grādos. Savukārt maizei vai līdzīgiem produktiem, kam svarīgi saglabāt izstrādājumu struktūru, izmanto pakāpenisko saldēšanu.
Pirmie Ivara un Bruno vadītā uzņēmuma saldētie produkti tirgū parādījās pagājušā gada beigās. Pašlaik pircējiem ar jauno, viņu izstrādāto zīmolu Cannelle Bakery, kas speciāli radīts gan vietējam, gan eksporta tirgum, tiek piedāvāti četri saldētie izstrādājumi – divu veidu gaļas pīrādziņi, smilšu mīklas cepumi ar biezpienu un šaha cepumi. «Cik vien iespējams, cenšamies izvairīties no tā sauktajām E vielām. Un galvenais, tie ir ērti lietojami,» raksturo Ivars. Šie četri un vēl citi produkti, kas arī drīzumā nonāks tirgū, domāti mūsdienīgiem, aizņemtiem cilvēkiem, kam nav laika mīklu mīcīt vai stundām stāvēt pie plīts, tomēr gribas ēst svaigus un veselīgus produktus.
Pīrādziņi esot izgatavoti, daļēji izmantojot Bruno vecmāmiņas recepti. «Tas nozīmē – sviests, piens un citi dabīgi vietējie produkti,» saka Ivars.
Pēdējo divu gadu laikā uzņēmuma attīstībā, galvenokārt iegādājoties jaunas iekārtas, investēts ap 600 000 eiro, un Skrebelis domā, ka Matss pašlaik ir vienīgais cepumu ražotājs Latvijā, kas pircēju iecienītos riekstiņus ar iebiezinātā piena pildījumu izgatavo nevis ar rokām, saliekot kopā to abas pusītes, bet gan ar speciāli šim nolūkam paredzētas iekārtas palīdzību. Iekārta automātiski dozē pildījumu un veido mīklas apvalku. Līdzīgi top arī gaļas pīrādziņi.
Kad tika pārtraukta maizes ražošana vietējam tirgum, nedaudz samazinājies uzņēmumā strādājošo skaits, un pašlaik tajā ir 80 darbinieku. Tomēr jau šogad apgrozījums būs lielāks nekā pērn, kad tas sasniedza ap 2,5 miljoniem eiro. Pašlaik ļoti rūpīgi tiek strādāts ar tirgu un klientiem, tāpēc, kā uzskata Ivars, vismaz kāds no Matss produktiem ir visos Latvijas veikalos. Vairāk nekā ceturtdaļa no kopējā produkcijas apjoma tiek eksportēta. Tajā skaitā nu jau arī saldētā produkcija. Interesanti, ka tieši pēdējā laikā, neraugoties ne uz krīzi Austrumukrainā, ne dažādām ekonomiskām sankcijām, tradicionālajiem eksporta tirgiem Vācijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Grieķijā un citās Rietumeiropas valstīs pievienojusies arī Krievija, kur pircējus interesējot tieši saldētā produkcija. Tajā skaitā arī Kurzemē gatavotie gaļas pīrādziņu pusfabrikāti.
«Protams, ražotājs, kas atrodas pa vidu starp izejvielu piegādātājiem un gatavās produkcijas realizētājiem, jūt spiedienu no abām pusēm un nereti nopelna vismazāk,» sarunas noslēgumā saka Ivars. «Bet mums jāprot strādāt tik efektīvi, lai spētu pelnīt, neraugoties ne uz ko.»
Viņš atceras, kā savulaik Islandes premjerministrs teicis, ka mazu valstu uzņēmumiem nevajadzētu konkurēt un cīnīties savā starpā vietējā tirgū, mēģinot būt pārākiem citam par citu, bet gan jāmeklē jauni tirgi un pēc iespējas aktīvāk jāstrādā eksportam. Tas esot visas valsts interesēs – strādāt tajās zemēs, kur nevis divi miljoni, bet gan 40 un vairāk miljonu pircēju. Jo tieši eksports ir mazu nāciju salīdzinoši nelielo uzņēmumu attīstības veiksmes formula nākotnē.
3 biznesa principi
1. Uzņemties atbildību un izdarīt līdz galam to, ko esi uzņēmies.
2. Atcerēties, ka visa pamatu pamats ir kvalitāte.
3. Nevadīties no dogmām vai pieņēmumiem, bet no pašu racionālā, veselā saprāta.
