Maijā viņš bija aizejošs prezidents ar savu padomnieku komandu. Septembrī Valda Zatlera partijai jau pieder zelta akcija Saeimā un atbildība izlemt valdības nākotni. Dibināta sprintera tempā, partija apvieno gan oligarhu bijušos līdzgaitniekus, gan ļaudis, kas no sirds tic «jaunam sākumam». Žurnāls Ir pēta, kādi cilvēki veido Zatlera partijas kodolu, kas un kādas intereses varētu lobēt Saeimā caur jauno frakciju, kuras deputātu vairākums pašlaik nav gatavs publiski komentēt vēlamāko koalīcijas modeli
Divi mēneši un viena nedēļa – tik veca ir Zatlera Reformu partija. Pretēji skeptiķu prognozēm partijai izdevies ne vien izstrādāt programmu, piesaistīt 190 tūkstošus latu ziedojumos un iegūt otro labāko rezultātu vēlēšanās, bet pulcēt arī Latvijas mērogam krietnu biedru skaitu – vairāk nekā 1800 cilvēku. Tomēr to, cik saskanīgi domā rekordātrumā veidotās partijas biedri, parādīs tuvākā nākotne, jo gaidāms sāpīgs lēmums par koalīcijas partneru izvēli. Aptaujājot jaunievēlētos deputātus, visbiežāk saņēmām atteikumu paust personisko viedokli, jo galavārdu teiks valde. Tajā ir pārstāvēts tā dēvētais partijas kodols – cilvēki, kas strādāja pie partijas izveides.
«Zatlera meitenes» un citi
Valsts prezidenta komandai pēdējie mēneši līdz prezidentūras noslēgumam bija saspringti, bet cerības uz atpūtu izplēnēja pēc 28.maija rīkojuma nr.2 un dažas dienas vēlāk Saeimas pieņemtā lēmuma prezidenta amatā apstiprināt Andri Bērziņu. Sabiedrībā zināmi un arī ne tik pazīstami cilvēki meklēja ceļus uz Rīgas pili, lai mudinātu Zatleru veidot jaunu politisko spēku, bet prezidenta «meitenes» (tā bijušās padomnieces dēvē citi partijas kodola pārstāvji ) bija tās, kas praktiski līdzēja apzināt potenciālos atbal-stītājus, organizēja tikšanās. «Ja es to neizdarīšu, tad, iespējams, sev nepiedošu, ka nemēģināju viņam palīdzēt,» – tā lēmumu atbalstīt Zatleru skaidro viņa padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Sondore Kukule. Viņa nebija vienīgā, līdzīgi izlēma arī citas kancelejas darbinieces, kas tagad ir deputātes vai līdzdarbojas partijā.
Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica iesaistījās partijā, prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egnere rakstīja statūtus un kopā ar Sondori Kukuli veidoja politisko reformu programmu. Preses sekretāres vietniece Daiga Holma un kancelejas projektu koordinatore Kristīne Pelša nekandidēja uz Saeimu, taču pirmā visu kampaņas laiku rūpējas par ZRP sabiedriskajām attiecībām, otra savu līdzdarbību redz biedrības jeb ideju domnīcas formātā. Sondore Kukule tur savās rokās politisko jautājumu risināšanu jaunajā partijā. Jau pirms vēlēšanām viņa ir runājusi ar dažādu politisko spēku pārstāvjiem par nākamās koalīcijas aprisēm, un arī tagad pēcvēlēšanu sarunās viņa ir tā, ar kuru politiķiem jāsaskaņo visas ZRP tikšanās. Visās sarunās viņa ir blakus Zatleram.
Līdzās «prezidenta meitenēm» par sākotnējā partijas kodola cilvēku var uzskatīt arī prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju Robertu Ķīli, kurš vispirms solīja tikai atbalstu ideju ģenerēšanā, bet vēlāk ne vien iesaistījās programmas veidošanā, bet piekrita būt izglītības ministra kandidāts.
Ķīlis atzīst, ka jau pirms rīkojuma nr.2 virknē jaunu un izglītotu cilvēku, no kuriem daļa absolvējusi Rīgas Ekonomikas augstskolu, rūgusi neapmierinātība. «Pēc 10.Saeimas vēlēšanām tie procesi, uz kuriem viņi bija cerējuši ekonomikā, sabiedrībā, izglītībā, bija nobremzējušies. Šķita, ka arvien lielāka un lielāka kļūst varbūtība, ka ekonomiskie procesi var kļūt vēl vairāk korumpēti,» stāsta Ķīlis. Pārsteidzošā kārtā šie cilvēki esot ar «labām un stabilām karjerām, kas saviem bērniem var apmaksāt privātus bērnudārzus», bet tieši viņi izrādījuši vēlmi pēc pārmaiņām.
Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis atminas, ka labu laiku pirms prezidenta rīkojuma Latvijas forumā bijušas idejas par pašorganizēšanos. «Tas nebija politiski. Valstij bija grūti laiki, tika meklētas visādas idejas un risinājumi,» stāsta Dombrovskis. Viņš, jaunievēlētais deputāts, ZRP kandidāts finanšu ministra amatam un vienlaikus sens Saskaņas centra līdera Nila Ušakova draugs, par jaunajām vēsmām pēc 28.maija uzzinājis no augstskolas kolēģa, pretējā kabinetā sēdošā Ķīļa. Rīgas Ekonomikas augstskolai vēlāk ir sava loma ZRP izveidē – partija pulcē ne vien dažu labu absolventu, tās telpās arī notiek atsevišķas tās veidotāju tikšanās.
Caur kontaktiem ar Ķīli partijā nonāk virkne cilvēku, ko var uzskatīt par tās sākotnējo kodolu. Starp tiem ir portāla ¼ Satori redaktors Reinis Tukišs, SIA Brain games direktors Pāvils Jurjāns, IT uzņēmuma HansaWorld Latvia vadītājs Edmunds Sprūdžs. Kad partijas kodolam neizdevās rast vienprātību par citiem premjera amata kandidātiem (apspriestas arī paša Zatlera, Vjačeslava Dombrovska, bijušā prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkeviča un Eiropas Komisijas pārstāvniecības bijušās vadītājas Ivetas Šulcas kandidatūras), biedri nosliekušies par labu Sprūdža virzīšanai. «Valdis Zatlers mani uzrunāja. Pirmās 24 stundas es teicu «nē», pēc tam apspriedos ar biedriem un piekritu,» atceras Sprūdžs.
Tomēr bija arī tādi, kas pēc ilgākām pārdomām palika malā. Piemēram, bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. «Es pret šo piedāvājumu izturējos ļoti nopietni. Biju pateicīgs Zatleram par zināmu uzticēšanos,» aicinājumu pievienoties partijai atceras Guļāns. Viņš bijis klāt visās pirmajās sanāksmēs, arī pie plānu kalšanas vistuvākajā padomnieku lokā, kas risinājās Sondorei Kukulei daļēji piederošā restorāna Kamadena telpās Lāčplēša ielā. Tāpēc Guļāna atteikums daudzus pārsteidzis. «Var mani kritizēt, bet tas bija ļoti nopietns lēmums. Es nejutu sabiedrības pieprasījumu kaut ko mainīt. No vienas puses, sabiedrība saka – jā, vajadzīgas izmaiņas, bet to vajag darīt kādam citam, es jau nebūšu tas muļķis, jāiet kādiem citiem, tad mēs pie televizora par viņiem pasmiesimies. Ja es neredzu vilkmi no sabiedrības puses, tad ir diezgan muļķīgi iet un cīnīties ar vējdzirnavām. Piedodiet, man vairs nav 30 gadu,» tagad skaidro Guļāns. Zatleram atsaka arī citi pazīstami cilvēki – bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis un Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle, kas abi pievienojas prezidenta Bērziņa komandai, savukārt populārā valsts kontroliere Inguna Sudraba paziņo Zatleram, ka nevēlas iesaistīties politikā.
Nē, pirtī neko nedibināsim!
Jo lielāks aug dibinātāju pulks, jo dažādākas arī viņu intereses. Kaut arī Zatlers, ierosinot atlaist Saeimu, paziņoja par vēlmi cīnīties pret oligarhiem, partijas dibinātāji min visdažādākos iemeslus, kādēļ iesaistījušies politikā, un tikai retais no tiem saistīts ar tiesiskuma jautājumiem. «Man doma bija vai nu braukt prom un nodarboties ar citu biznesu Krievijā vai Spānijā, vai mēģināt Latvijā paturpināt padsmit gadu laikā iesākto cīņu ar VID. Labi, es nemuldēšu par oligarhiem un vēl visādu šitādu sviestu, bet ir ļoti daudz nesakārtotu lietu, no kā cieš sabiedrība,» skaidro nodokļu konsultants Ainis Dābols. Viņš pie partijas šūpuļa nonācis, izmantojot senu pazīšanos ar Sondori Kukuli. Savulaik piedalījies Jaunā laika dibināšanā, bijis finanšu ministra Valda Dombrovska padomnieks, bet Dābola iepriekšējie partijas biedri viņu atminas kā labu profesionāli, kurš nonācis pārāk ciešos kontaktos ar uzņēmējiem, palīdzot tiem dažādos veidos optimizēt nodokļus.
«Viņš ir vislabākais profesionālis, kurš pateiks, kur un kādos ofšoros slēpties. Savulaik palīdzējis arī Elkor cilvēkiem (šogad ierosināts kriminālprocess par liela apmēra naudas atmazgāšanu Elkor lietā – red.), uz viņu sāka skatīties šķībi, un viņš jau arī pats to saprata,» pauda kāds Jaunā laika biedrs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu. Dābols uzņēmās risināt partijas finansējuma jautājumus, to skaitā uzraudzīt ienākošos ziedojumus, un kļuva par deputāta kandidātu.
Caur Sondori Kukuli partijas dibinātāju lokam tiek piesaistīta arī labdarības fonda Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga, savukārt caur viņu – šā fonda darbībā iesaistītais ekonomists SEB dzīvības apdrošināšanas kompānijas valdes loceklis Jānis Ozoliņš. Pēc tikšanās ar Zatleru partijas dibinātājiem pievienojas no Vienotības aizgājušie deputāti Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis, kā arī atbalstu piedāvā Rihards Kozlovskis, kuram ir 15 gadu pieredze darbā tiesībsargājošajās iestādēs, savulaik viņš koordinējis drošības pasākumus arī NATO sammitam Rīgā.
Kozlovskis rūpējas par dažādiem organizācijas jautājumiem, arī drošību, tajā skaitā 23.jūlija kongresā, kad, it kā «baidoties no lielā apmeklētāju skaita», pasākumam bija noorganizēta tik stingra apsardze TM security darbinieku izpildījumā, kāda līdz šim nav pieredzēta nevienā citā partiju kongresā. Kopš pagājušās piektdienas Kozlovskis apstiprināts partijas izpilddirektora amatā.
Dibinātāju kodolā nonāk arī mērķtiecīgi cilvēki no malas, bez pazīšanās. «Pēc Zatlera rīkojuma mēģināju caur trim cilvēkiem sarunāt randiņu pie prezidenta, bet nesanāca. Tad sapratu, ka nav ko gaidīt, mana sekretāre sazvanīja kanceleju, un mani brīnumainā kārtā pieņēma,» atceras a/s Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis. Viņš atzīst, ka tolaik pulcējis vairākus desmitus liepājnieku ar domu veidot reģionālo partiju, Zatlera lēmums pavēris iespēju jaunas, plašākas organizācijas izveidei, un Vilnītis tolaik baidījies, ka prezidents iestāsies kādā no esošajiem politiskajiem spēkiem, tā «izniekojot tautas doto uzticību».
Vilnītim ir pieredze partiju darbā – viņš daudzus gadus bijis aktīvs LPP/LC biedrs, vēl pirms aptuveni gada bija arī valdē un labi pārzināja visu, kas notiek pašlaik par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera partijā. Vilnītis skaidro, ka bez partijas nav iespējams lobēt atbalstu reģionam. «Vēsturiski izveidojies tā – ja pilsētai, novadam vai ciemam nav sava stipra atbalstītāja valdībā, tad attīstība ir nobremzēta. Ļoti labi atceros Liepājas pirmo sasaukumu, kad Sesks kļuva par mēru. Mums gāja garām visas tās pilsētas, kurām aizmugurē bija Tautas partija, Lemberga kungs vai LSDSP, kas tolaik bija [pie varas] Rīgā. Es nesaku, ka tas ir pareizi, bet reģions nevar iztikt bez valsts atbalsta, tas ir skaidrs,» pauž Vilnītis. Pats viņš vēlēšanās nestartēja, jo nevēloties atteikties no uzņēmējdarbības, bet neatbalsta tās savienošanu ar politiku. ZRP plusus saskata tajā, ka Zatlers kā prezidents būtiski uzlabojis attiecības ar Krieviju, uz kurieni viņa vadītais Liepājas papīrs eksportē lielu daļu produkcijas.
Tieši no Liepājas uz ZRP dibināšanas kongresu ar autobusu ieradās vislielākais biedru skaits, un savi nopelni Vilnītim ir arī citu Kurzemes reģionālo nodaļu veidošanā. «Mēs uztaisījām nodaļas Talsos, Kuldīgā, Liepājā, Saldū, bet Ventspilī gāja ļoti lēni. Sāku braukt uz Ventspili, iepazīties ar cilvēkiem un biju ļoti pārsteigts, ka mūsu laikmetā ir tāda pilsēta, kur cilvēki ir nobijušies, baidās zaudēt darbu, baidās, ka nākotnē nepieņems citā darbā,» stāsta Vilnītis. Daži ventspilnieki rosinājuši ZRP nodaļu nodibināt pa kluso kādā pirtī. «Es teicu, ka nekādu pirti netaisīsim, notiks viss, kā vajag, un tad man radās azarts. Sāku tikties ar uzņēmējiem, nonācu pie [Ivara] Landmaņa, [Vladislava] Šafranska, tad lieta aizgāja,» Vilnītis atceras kontaktu nodibināšanu ar Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionāriem, attiecīgi bijušajiem Jaunā laika un Saskaņas centra biedriem.
Brāļi Ivars un Aivis Landmaņi (pedējais savulaik Ventspils domē bija ievēlēts no JL) dažu dienu laikā partijai saziedojuši 6450 latus, savukārt bijušais SC Ventspils nodaļas vadītājs Šafranskis, kurš «par nepaklausību partijas vadībai» šopavasar izslēgts no SC, pārskaitījis 8000 latu.
Oligarhu saitītes
Vilnītis nav vienīgā saite uz Šlesera partiju, tādu var atrast arī Zatlera «labajai rokai» Sondorei Kukulei, kuras vīrs Guntars ir sens Šlesera un arī kādreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra līdzgaitnieks. Viņa atzīst, ka vīrs pedējos mēnešos vairākkārt bijis kancelejā un ticies arī ar Zatleru, taču «tie visi ir demonizēti, ar leģendām apauguši stāsti». «Kad prezidentūra tuvojās noslēgumam, man gluži fiziski vajadzēja izvākt visu savu iedzīvi no kancelejas. Mantu tur bija daudz, es tur strādāju kopš 1999.gada. Viņš vairākas reizes ir nācis mani apciemot gluži vienkārši, lai palīdzētu pārnest mantas,» skaidro Sondore Kukule. Vīra tikšanās ar Zatleru bijušas atvadas kā no kancelejas darbinieku ģimenes locekļa, ne vairāk.
Oligarhu spēlēs netieši iesaistīts vēl kāds no ZRP kodola dalībniekiem – deputāts Klāvs Olšteins, par kura sakariem ar Lemberga opoziconāru Olafu Berķi izskan dažādi minējumi gan partijā, gan ārpus tās. Pirms Olšteins tika ievēlēts 10.Saeimā, viņš strādāja advokāta Mārtiņa Kvēpa birojā, kas pildījis Berķa uzdevumus. Pats Olšteins gan uzsver, ka saistību ar Berķi varot iezīmēt vien «caur manu patronu Bruno Libertu, kurš ir Heidelbergas biroja advokāts», partijas izveides laikā Olšteins ar Berķi nav ticies, lai arī abi esot pazīstami. «Zinu Berķi, tāpat kā zinu Lembergu,» sacīja Olšteins.
Formāli tieši pēc Olšteina ieteikuma partijas biedru rindās nonāca vairāki desmiti apsardzes kompānijas TM Security darbinieku, par kuru masveida dalību ZRP izskanējušas dažādas aizdomas medijos. Olšteins skaidro, ka lielāko daļu no aptuveni 70 cilvēkiem, ko ieteicis, personīgi nemaz nepazīstot. Arī TM Security personāldaļas vadītāju Gunāru Rusiņu esot iepazinis tikai pēc tam, kad Rusiņš sācis aktīvāk iesaistīties partijas darbā. Tagad viņš ir ievēlēts 11.Saeimā. TM Security apsardzes kompānija savulaik bija iesaistīta Ventspils uzņēmēju karos, aizstāvot Lemberga opozicionāru intereses, un arī dāsni par to atalgota – kā vēsta Pietiek.com, pērn par apsardzes pakalpojumiem TM Security caur kompāniju SSF logistic saņēmusi kopumā 584 tūkstošus eiro. ZRP gan noliedz organizētu apsardzes darbinieku uzņemšanu partijā, skaidrojot, ka kandidatūras vērtētas individuāli. Neesot nekāda pamata nepieņemt šo apsardzes darbinieku ziedojumus partijai.
Neskaidri minējumi ir arī par ZRP sadarbību ar bijušo prezidenta ārštata padomnieku Vasiliju Meļņiku, kas varētu jaunajai partijai līdzēt vērt durvis piekļūšanai krievu elektorātam. ZRP pārstāvji to noliedz – kopš partijas izveides Zatlers neesot ticies ar Meļņiku, tāpat patiesībai neatbilstot runas, ka Meļņika partneris, krievu bagātnieks Pjotrs Avens būtu uzticējis sava Latvijas fonda vadību Zatlera sievai Lilitai.
Jauni, griboši, nezināmi
Partijas kodola šaubīgās saites un pagātnes ēnas ir tikai daļa no stāsta. Otrs bažu iemesls ir fakts, ka ir izveidojusies būtiska atšķirība starp to kandidātu sastāvu, ko ZRP piedāvāja uz Saeimu kā savus līderus, un to, kas ir ievēlēts. Saskaitot svītrojumus un plusus, atklājies, ka no partijas kodola cilvēkiem Saeimā nav iekļuvis ar trešo kārtas numuru Rīgā startējušais finanšu pārraudzītājs Dābols, politisko jautājumu kūrētāja Sondore Kukule, kas bija otrā Vidzemes listē. Toties ievēlēti mazpazīstami un ar politiku nesaistīti profesionāļi, piemēram, Rīgā ar 16.kārtas numuru pieteiktais Hipotēku bankas jurists Kārlis Eņģelis, ar 11.numuru startējusī Augstākās tiesas senatora palīdze Inga Bite. Vidzemes apgabalā no 19.vietas parlamentā iekļuvusi uzņēmēja, SIA Celsius valdes locekle Elīna Siliņa. Šā iespaidīgā panākuma dēl viņu arī uzaicinājām kopā ar Zatlera padomniecēm nobildēties žurnāla vākam.
Siliņa skaidro, ka atšķirībā no virknes ZRP kodola cilvēku īstenojusi arī individuālu priekšvēlēšanu kampaņu, tajā skaitā nopirkusi apmaksātu reklāmas interviju žurnālā Ieva par to, kādas līdzības viņas dzīvē ir ar Maijas likteni, jo viņa savulaik tēlojusi šo lomu filmā Maija un Paija.
Siliņa arī spilgti raksturo jauno paaudzi, kas ienākusi ZRP. Viņa bezskaidrā naudā bankā uzkrājusi 297 153 latus un 311 394 eiro, bet parādā ir kopumā ap 362 000 latu. Naudu Siliņa esot nopelnījusi gan savā finanšu konsultāciju un grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumā, gan veicot ieguldījumus. «2008. un 2009.gadā, kad ekonomikas krīzes laikā bija lielas spekulācijas par un ap lata devalvāciju, nepalaidu garām iespēju nopelnīt, izmantojot dažādus, to skaitā augsta riska, bet ar lielu atdevi, finanšu instrumentus. Visi darījumi atspoguļojas manos bezskaidrās naudas norēķinu kontos,» skaidro uzņēmēja. Pievienoties partijai nolēmusi, jo «manī ilgi bija krājusies neapmierinātība par nevienādajiem spēles noteikumiem, ar kuriem pie varas esošie kropļo ekonomiku; kā arī bailes par sekām, kas var notikt, turpinot pieaugt sabiedrības neapmierinātībai un zūdot valsts piederības sajūtai». «Manī jau sen brieda pārliecība, ka valsts pārvalde var darboties efektīvāk, un manas ambīcijas ir to pierādīt. Šī ir mana iespēja.»
Tieši daudzo jauno deputātu spēja īstenot Zatlera partijas kodola ieceres izšķirs, vai dažu cilvēku izlolotā organizācija spēs īstenot ambiciozi nospraustos mērķus. Par to, cik dzelžaina būs frakcijas disciplīna un kā notiek viedokļu saskaņošana, pašlaik vērojami pretrunīgi signāli. «Šķiet, mūsu partijā lielākais mīnuss patlaban ir tāds, ka mums nav tāda viena cilvēka, kas atrisina visas problēmas. Man ir jārunā ar vienu, otru, trešo, ceturto un piekto un pēc tam ir jāsāk viss no jauna. Tas ir kā mīnuss, bet, no otras puses, visi ir klāt pie tapšanas procesā,» skaidro liepājnieks Vilnītis. Savukārt žurnāla Ir veiktā visu frakcijas deputātu aptauja par koalīcijas izveidi liecina, ka daudzi jaunie politiķi vai nu nav gatavi atklāti paust savu viedokli, atsaucoties uz gaidāmo valdes lēmumu, vai arī tiešām ir apmulsuši un nezina, kā labāk rīkoties.
ZRP līderis Valdis Zatlers vēlēšanu naktī žurnālam Ir sacīja, ka sasniegtais rezultāts «ir patīkams». Neskatoties uz intensīvo nomelnošanas kampaņu partija «pieklājīgi» startējusi vēlēšanās. To, cik «pieklājīgs» būs tās starts valdībā, redzēsim jau tuvākajās nedēļās, kad partija būs izšķīrusies par vēlamāko partneri reformu īstenošanai. Pirmais pārbaudes akmens būs izskaidrot savu izvēli vēlētājiem.
