nodokļi
- Redaktores sleja
- 05.02.2025.
- Nellija Ločmele
Izbēgt no bailēm
- Viedoklis
- 24.10.2024.
Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?
- Viedoklis
- 27.09.2024.
Izmaiņas nodokļu kontrolē: labprātīga risku novēršana vai bezierunu piekrišana VID izpratnei
- Viedoklis
- 14.06.2024.
Ekonomikai ar naudu nepietiek
- Redaktores sleja
- 05.02.2025.
- Nellija Ločmele
Izbēgt no bailēm
Kad brīvdienās izdodas atslēgties no ekrāniem un atpūsties, pievienojoties atpakaļ ziņu gūzmai, man pēdējās nedēļās šķiet, ka esmu trāpījusi kaut kādā šausmenē, kuras scenārijs izgājis no eņģēm. Jums arī? Nepieskatīts divgadn
- Viedoklis
- 24.10.2024.
Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?
Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?
- Viedoklis
- 27.09.2024.
Izmaiņas nodokļu kontrolē: labprātīga risku novēršana vai bezierunu piekrišana VID izpratnei
2023. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, kas šobrīd ir galvenais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles veids. Īstenojot šo soli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš normatīvais regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē un kā rīkoties uzņēmējiem, lai izvairītos no nelabvēlīgiem VID lēmumiem?
- Viedoklis
- 20.09.2024.
Latvijas ekonomikas stāvoklis nav spīdošs, taču labāks nekā Igaunijā
Aplūkojot tautsaimniecību attīstību visās trīs Baltijas valstīs kopumā, Latvija atrodas pa vidu – Lietuvas ekonomika aug straujāk, savukārt Igaunija šogad nepārprotami piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Latvijā izaugsme šogad varētu būt ap 1%, bet nākamgad – 2,5%.
- Viedoklis
- 12.08.2024.
Ceļot nodokļus, ekonomikas attīstību nesasniegsim
Lai arī sarunas par jaunām nodokļu iniciatīvām nevienā brīdī nav rimušas, tomēr nupat tās uzņem jaunu sparu. Mēs saprotam priekšlikuma galveno mērķi – veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, bet to nevarēs sasniegt, ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei.
- Viedoklis
- 14.06.2024.
Ekonomikai ar naudu nepietiek
Lai uzceptu pankūkas, vajag pienu, olas un miltus, turklāt noteiktās proporcijās. Palielinot tikai piena vai olu, vai miltu apjomu, ir iespējams uzcept vairāk pankūku. Taču diez vai tādā gadījumā pieaugs to ēdāju gūtā labsajūta, jo kvalitāte būs pasliktinājusies – pankūkas būs par mīkstu vai cietu, biezu vai plānu. Šī elementārā patiesība tiek aizmirsta, runājot par banku darbību un reālās jeb nefinanšu ekonomikas nodrošinājumu ar naudu kopumā.
- Viedoklis
- 13.06.2024.
Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem - Igaunijā neesošs, Latvijā nesamērīgs
Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi no IKP[1] ir augstākie starp Baltijas valstīm. Pēdējie pieejamie Eiropas Komisijas dati par 2022. gadu rāda, ka Lietuvā NĪN ir 0,3%, Igaunijā 0,2%. Savukārt Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP.
- Viedoklis
- 13.05.2024.
Progresīvas izmaiņas nodokļu politikā
Ienākumu nevienlīdzības mazināšana Latvijā ilgstoši ir bijis politisks lozungs bez seguma. Turpretī valdībā, kurā strādā Progresīvie, šis mērķis ir cieši saistīts ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā. Kā iespējams palielināt ienākumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas?
- Viedoklis
- 08.05.2024.
A līmeņa nodokļu maksātāji – kā panākt, lai 18% pārtop par 80%?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis Latvijas uzņēmumu nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID vērtējums par nodokļu saistību izpildi, augstākais līmenis tajā ir “A”, kas nozīmē, ka uzņēmums laikus un pilnībā pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. Saskaņā ar šo reitingu puse no visiem Latvijas uzņēmumiem ir iekļauti “B” un “C” līmenī, kas nozīmē, ka tie saskaras ar kādām nodokļu nomaksas sarežģījumiem. “A” līmenī ir tikai 18% uzņēmumu, kas liecina, ka t.s. “radošā pieeja” nodokļu nomaksai aizvien vēl ir gana izplatīta parādība. Ko darīt, lai 18% pārtaptu par vismaz 80%, proti, lai nodokļu maksāšana kļūtu par pašsaprotamu parādību, nevis “dīvainību”, kā to uztver dažās nozarēs?
- Viedoklis
- 03.04.2024.
Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki
Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis. Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.
- Viedoklis
- 29.02.2024.
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
No šā gada spēkā stājušies vairāki nozīmīgi jauninājumi, kas attiecas uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām un nodokļu jautājumiem. Tie skar mūsdienās iecienīto strādāšanu attālināti, darba samaksas aspektus, darbinieku profesionālo apmācību, kā arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Var teikt, ka visās četrās jomās likumdevējs ir ieviesis lielāku skaidrību, kā arī piešķīris darba devējiem jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai.
- Intervija
- 12.02.2024.
- Pauls Raudseps
Šmite-Roķe: Ir bail zaudēt savu cilvēciskumu
Galvenie nodokļu iekasētāji Latvijā allaž bijuši ar nopietnu, pat drūmu un aizdompilnu skatu, kas visiem vēsta — es zinu, ka jums tas nepatīk, bet kādam šis darbs ir jādara. Tāpēc 30. janvārī valdības apstiprinātā jaunā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe dažkārt liekas gandrīz kā no citas dimensijas ieradusies, jo aizrautīgi runā par iespējām padarīt VID par
