Ja tagad Saskaņas centrs paliks ceļmalā, tas kļūs vēl stiprāks
Ja Saskaņas centrs nonāks pie varas, par to visvairāk brīnīsies tā vēlētāji. Viņi netic valsts valdošajai elitei un tam, ka var mainīties izveidojusies attiecību sistēma. Viņus tik daudzas reizes ir mānījuši, biedējuši ar trim «D» (deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju – red.), dalījuši «tīrajos» un «netīrajos», ka neko labu «no augšām» viņi negaida. Latvijas krievi sen iemācījušies dzīvot, neatskatoties uz varu. Viņiem ne īpaši rūp vēsture, vairāk – ģimenes labklājība. Kurš var, izstumj bērnus uz jebkuru Rietumu valsti, taču nekādā gadījumā uz Krieviju. Viņi nepavisam nav tie krievi, ar kuriem savus vēlētājus biedē labējās partijas. Nav kaut vai tāpēc vien, ka balso par Saskaņas centru, nevis par PCTVL.
Un tomēr, pateikdams Latvijas varas aprindu gaidīto frāzi par okupāciju, Nils Ušakovs riskēja. Viņš uzņēmās drosmi pārkāpt pāri krievu auditorijai ierastajam tabu. Tomēr neviens vēlētājs nenoģība.
Saprotams, ka asumu okupācijas tēmai krievu ieskatā piešķir reālas bailes no represijām. Viņi netic, ka TB/LNNK un Visu Latvijai! neizmantos izdevību un nesāks kampaņu pret tiem, kurus viņi dēvē par okupantiem. Tāpēc Saskaņas centra elektorāts varētu samierināties ar formulu «okupācija bija, okupantu nav». Jā, juridiski tā šķiet nejēdzīga, taču politiski – absolūti attaisnojama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.