Janvārī bijis lielākais pārtikas cenu kāpums kopš 2011. gada. Kas to izraisījis?
Ģimenes, uz kuru galda parasti ir sviests, iespējams, pamanījušas, ka šim piena produktam ievērojami cēlusies cena: pērn janvārī kilograms maksāja sešus eiro, bet šā gada pirmajā mēnesī tā palēkusies par apaļiem 40% – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kilograms sviesta vidēji maksā 8,42 eiro.
Būtisku cenu kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, piedzīvojuši vairāki produkti, kopumā pārtikas grozu sadārdzinot par 6,8%. Tas ir straujākais cenu kāpums kopš 2011. gada. Cukura cena pieaugusi par gandrīz trešo daļu, svaigu dārzeņu – par ceturto, ievērojami pieaugusi arī piena, eļļas, augļu, rīsu un cūkgaļas cena. Vienīgie pārtikas produkti, kas kopš iepriekšējā gada janvāra kļuvuši nedaudz lētāki, ir mājputnu gaļa, augļu un dārzeņu sulas, makaroni un kartupeļi.
Pasaulē pārtikas cenas piedzīvojušas vēl dinamiskākas pārmaiņas – pēc ANO datiem, pārtika kļuvusi par 16,4% dārgāka, kas lielā mērā noticis naftas cenu kāpuma dēļ. Un arī Latvijas tirgus nav uzlūkojams atrauti no pasaules tendencēm. «Latvija ir tik maza, ka vienmēr esam cenas ņēmēji, nevis noteicēji,» skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta asociētā profesore Ingūna Gulbe.
Globāli pārtikas cenas ietekmē arī citas likumsakarības. Aug iedzīvotāju skaits un labklājības līmenis, līdz ar to – arī pieprasījums pēc pārtikas. Un, tiklīdz pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, cenas aug. Pieprasījumam un piedāvājumam izlīdzinoties, cenas stabilizējas, taču, tiklīdz rodas pārprodukcija, cenas atkal rūk, un no tirgus tiek izspiesti vājākie dalībnieki.
Šādas izmaiņas uz augšu un leju ir regulāras. «Pārtikas cenas svārstās daudz vairāk nekā kopējais cenu līmenis,» skaidro ekonomists Pēteris Strautiņš, norādot, ka pārtikai ir daudz kā kopēja ar naftas tirgu – tam ir neelastīgs gan pieprasījums, gan piedāvājums. «Pieprasījuma vai piedāvājuma izmaiņas par dažiem procentiem var cenas šūpot par desmitiem procentu,» viņš skaidro.
Ilustrācijai kalpo piena pārdošanas rezultāti. Kad tas sasniedza viszemāko cenu, veikalos tika pārdots tikai par desmito daļu vairāk nekā pirms tam. Tas, ka cena ir mazāka, nenozīmē, ka cilvēks izdzer vairāk piena.
Piensaimnieki dziedē brūces
Latvijas piensaimniekiem grūtie laiki bija ieilguši kopš 2014. gada, kad Krievijas noteiktais embargo mijās ar piena krīzi pasaulē. Abu faktoru sakritība sita īpaši smagi. Vidējā piena iepirkuma cena par tonnu, piemēram, 2013. gadā bija 305,3 eiro, bet pēc tam sāka rukt. Pagājušā gada jūlijā pārstrādātāji maksāja vairs tikai 177,3 eiro. Tik zema cena nebija pieredzēta kopš 2009. gada vasaras.
Pasaulē piena krīzi ietekmēja pieprasījuma izmaiņas, skaidro Gulbe. Pārtikas ražotāji rēķinās ar nepārtrauktu patēriņa pieaugumu, taču 2014. gadā prognozes bija par optimistisku – piena tirgū kļuva par daudz. Tikai pērnā gada rudenī drūmie mākoņi virs piensaimnieku galvām beidzot paklīda – Polija sāka piena eksportu uz Ķīnu, un Baltijas valstu reģionā strauji pieauga pieprasījums. Tas gan nenozīmē, ka piensaimnieki tagad sēž uz «zaļa zara». «Tas nozīmē tikai to, ka piensaimnieki beidzot var sadziedēt brūces,» skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Piena ražotāji saņem aptuveni trešo daļu no veikala plauktā redzamās cenas. Nedaudz mazāk kā pusi līdzīgās daļās sadala pārstrādātājs un tirgotājs, bet piektā daļa cenas ir pievienotās vērtības nodoklis.
Kopš pagājušā gada vidus piena iepirkuma cenas Latvijā ir atkal augušas, un līdztekus tam palielinājušies arī skaitļi uz cenu zīmēm veikalu plauktos: pirms gada litrs maksāja 73 centus, bet šā gada janvārī jau par desmit centiem vairāk.
Izrādās, ka pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis piena tauku pieprasījums Eiropā. Piensaimnieku savienība to saista ar vispārēju labklājības kāpumu – cilvēki arvien biežāk izvēlas sviestu augu tauku maisījumu vietā.
Maskējas ar baklažāniem?
Otru būtiskāko cenas kāpumu veikalu plauktos piedzīvojis cukurs. Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri cena augusi par 29,8%. Pasaulē strauji aug pieprasījums pēc šī saldinātāja, kas ir gandrīz visu pārtikas produktu sastāvā. Līdz ar pieprasījumu aug arī cukura cena biržās. Eiropas Savienība, kas ir trešā lielākā cukura ražotāja pasaulē, gan no pasaules tirgus svārstībām ir pasargāta, jo tikai šā gada rudenī tiks atceltas 2006. gadā noteiktās cukura ražošanas kvotas, kuru rezultātā Latvija palika bez vietējām cukurfabrikām.
Cukura cenas Eiropā vairākus gadus bijušas zemas, kas saistīts ar lieliem uzkrājumiem, skaidro AS Nordic Sugar viceprezidenti Johans Neikels (Johan Neikell) un Ēriks Bertelsens (Erik Bertelsen). Pēdējā gada laikā cenas sākušas augt, jo, rezervēm beidzoties, Eiropas kvotu sistēmas ietvaros saražotā cukura apjomos nav bijis pietiekams – to nācies iepirkt no trešajām valstīm.
Būtiski cenas kāpušas arī svaigajiem dārzeņiem – par 22,7%. Viens no iemesliem, kas to ietekmējis, ir negaidītais aukstums Spānijā, kas nosaldējis baklažānus, spinātus, cigoriņus un brokoļus.
Lielākā Latvijas dārzeņu ražotāja Ezerkauliņi direktors Jānis Bušs teic, ka šajā sezonā uzpircējiem savu produkciju esot pārdevis par gandrīz 20% lētāk nekā gadu iepriekš, tomēr atsevišķos veikalos to cena esot palielināta vienlaikus ar importa dārzeņiem. Konkrētus tirgotājus vārdā viņš nevēlas saukt.
Līdzīgi novērojumi ir arī eļļu ražotājam Iecavnieks. Pasaulē bija sliktas rapšu ražas, un arvien lielāks šo lakstaugu īpatsvars tiek novirzīts biodegvielas ražošanā – līdz ar to kāpj pārtikas eļļas cenas. Iecavnieks savas produkcijas cenu šosezon nav cēlis, bet veikalos tā palielinājusies, sekojot ārzemju ražojumiem.
Sliktās ražas dēļ par 6% kāpusi arī rīsu cena, aptuveni tikpat lielu sadārdzinājumu piedzīvojusi arī cūkgaļa. Latvijas Cūkkopju asociācijā skaidro, ka nebūtu korekti to uzskatīt par kāpumu. Pērn janvārī cena bija noslīdējusi zemu, jo tirgus «nebija sakārtojies», bet, tiklīdz Eiropas cūkgaļai pavērās ceļš uz Ķīnu, cenas līdzsvarojušās.
Gandrīz par piekto daļu, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, cēlušās arī svaigo un atdzesēto zivju cenas. Latvijas zivju tirgus gan ir neliels, pārmaiņu pamatā ir Norvēģijas lasis, kam lielā pieprasījuma dēļ stipri pieaugusi cena.
Pārāk daudz nezināmo
Prognozēt tuvākās nākotnes scenārijus pārtikas cenu dinamikā ir sarežģīti. «Mums ir ļoti lieli un svarīgi nezināmie – Brexit un Tramps,» Ingūna Gulbe norāda uz divām ekonomikas lielvarām, kuras kļuvušas grūti prognozējamas. Ja kādu konfliktu rezultātā strauji pieaugtu naftas cena, tas atstātu ietekmi pat uz Latvijā ražotu rupjmaizi.
Taču skaidra kļūst cilvēku tendence patērēt arvien veselīgāku un kvalitatīvāku pārtiku. Latvijas iepirkumu grozos arvien retāk nonāk saldētie pusfabrikāti, to vietā cilvēki izvēlas svaigus dārzeņus, baltmaizes vietā maizes kastēs liek pilngraudu un sēklu maizes, stāsta Maxima Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns. Vienlaikus būtiska pārtikas produktu daļa – 40% – Maxima ķēdē tiek pārdota ar atlaižu akcijām, kas norāda uz cilvēku vēlmi un vajadzību ietaupīt.
Cenu pieauguma sekas jūt paši veikali – cilvēki izvēlas alternatīvus produktus vai groziņus uz kasi nes tukšākus. Domājot par veidiem, kā pārtikas grozus padarīt pieejamākus, Zemkopības ministrija izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus pazeminātas PVN likmes piemērošanai pārtikas precēm – no 21 līdz 12%. Pret priekšlikumu iebildusi Finanšu ministrija, norādot – valsts budžetam šādā veidā garām var aizslīdēt gandrīz 200 miljoni eiro gadā. Zemkopības ministrija gan uzsver vēl vienu argumentu: nolaižot PVN, iespējams, varētu samazināt ēnu ekonomiku pārtikas tirgū, kas esot vairāk nekā 40%.
Eiropas Savienībā ir tikai piecas valstis, kurās pārtikai netiek piemērota mazāka nodokļu likme. Bez Latvijas arī Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Dānijā.
Tajā pašā laikā eksperti satraucas, ka samazināta nodokļu likme var tikt izmantota, lai kāpinātu tirgotāju un pārtikas pārstrādātāju peļņu, nevis celtu sabiedrības pirktspēju. Tam nepiekrīt Ivars Svilāns no Maxima: «Ja PVN izmaiņas būs, mēs tieši par tādu summu samazināsim veikala cenu, citādi nebūtu godīgi.» Tas gan varētu strādāt tikai tad, ja šādu nostāju ievērotu arī ražotāji un pārstrādātāji.
Dažu produktu cenas izmaiņas pēdējos 10 gados
Vidējā cena 2007. gadā un ša gada janvārī
