naftas cenas
- Viedoklis
- 29.01.2025.
Globālā ekonomika Trampa zīmē; Baltijā izaugsme uzlabosies
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
- Viedoklis
- 29.04.2024.
Cenu stabilitāti Latvijā ietekmē izejvielu tirgi
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
- Viedoklis
- 10.10.2023.
Valdības piemērotā atlaide elektroenerģijas tarifiem veicina deflāciju
Septembrī inflācija tupināja samazināties. Jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām krītoties par 0,4% salīdzinājumā ar augustu. Savukārt gada inflācija bija 3,3% un šādu inflācijas līmeni pēdējo reizi pieredzējām 2021. gada augustā. Arīdzan inflācija eirozonā atkāpusies līdz divu gadu zemākajai vērtībai, kas stiprina mūsu prognozes, ka Eiropas Centrālās Bankas procentu likmes tuvākajā nākotnē vairs netiks celtas.
- Viedoklis
- 05.04.2023.
Kad un vai vispār norims inflācija?
Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (broad money – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju. Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, ietekmē cenu inflāciju.
- Radars
- 07.12.2022.
Radars pasaulē
Ukraina pirmdien piedzīvoja jau astoto plašo Krievijas raķešu uzbrukumu pēdējo nedēļu laikā. Raķete nokritusi arī Moldovas teritorijā pie Bričenu pilsētas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi vairāk nekā 60 no 70 Krievijas izšautajām raķetēm. Lai iebaidītu Ukrainu, pagājušajā nedēļā 18 Ukrainas vēstniecības un diplomātiskās misijas 12 valstīs saņēma vēstuļbumbas vai sūtījumus, kuros bijušas ievietotas dzīvnieku ķermeņa daļas, tajā skaitā govju acis.
- Viedoklis
- 16.11.2022.
Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?
Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata Nordic Outlook atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti Covid-19 pandēmijas laikā, arī izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.
- Viedoklis
- 12.09.2022.
Inflācija nav liktenis
- Viedoklis
- 09.08.2022.
Cenu līmenis kāpj nenogurdams
- Instrumenti
- 05.06.2022.
Uzzini rītdienas cenu jau šodien!
- Viedoklis
- 19.10.2022.
Fosilie nodokļi Ukrainas ēnā un jauni vainīgie
Traģisko Ukrainas notikumu ēnā notiek daudz procesu, kuri radikāli izmainīs mūsu sabiedrības un ekonomikas. Kādā brīdī tie nonāk sabiedrības un politisko lēmumu centrā. Viens no tādiem ir virspeļņas – tā, kā to aprakstījuši mediji Eiropā - nodoklis tiem sektoriem, kuri gūst pārāk lielu (nenopelnītu) peļņu Ukrainas kara apstākļos. Šis temats Eiropas mediju telpā parādījās pavasarī un tagad ir sasniedzis Eiropas Savienības vadītāju dienaskārtību.
- Viedoklis
- 12.09.2022.
Inflācija nav liktenis
Augustā inflācijas pieauguma skrējiens apstājās, cenu kāpums gada griezumā palika nemainīgs jeb 21,5%. Tas nenozīmē, ka būtu apstājies cenu līmeņa kāpums, jo dzīves dārdzība augustā pret jūliju pieauga par 0,4%. Ja pagājušā gada augusts būtu bijis “normāls”, tas ir, cenu līmenis pret jūliju tad būtu samazinājies, gada inflācija jaunākajos datos būtu turpinājusi augt. Pagājušā gada vasara bija brīdis, kad sākās lielais cenu skrējiens. Gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsties spēkā jaunie Rīgas Siltuma tarifi. Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija nedaudz pieaugs.
- Viedoklis
- 09.08.2022.
Cenu līmenis kāpj nenogurdams
Šāgada jūlijā patēriņa cenu līmenis pieauga par 21,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Bet mēneša griezumā reģistrēts 2,2% pieaugums. Pakalpojumu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūlijā pieauga par 9%, bet preču cenas par 26%. Būtiskākie inflācijas virzītāji jūlijā saglabājās nemainīgi – pārtikas cenas un ar mājokli un transportu saistītās cenas. Ņemot vērā vēl gaidāmos komunālo pakalpojumu tarifu kāpumus, tad inflācijas pīķis vēl ir priekšā.
- Instrumenti
- 05.06.2022.
Uzzini rītdienas cenu jau šodien!
Apvienojot informāciju no vērienīgām datubāzēm ar spēcīgu speciālistu vai mākslīgā intelekta risinājumu zināšanām, dažādas vietnes prognozē preču un izejvielu nākotnes cenu
- Viedoklis
- 10.09.2021.
Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs
Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma. Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.
- Viedoklis
- 06.09.2021.
Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā
Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%. Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām.
