Konkurence uz Eiropas Parlamenta deputātu vietām ir sīva – 170 kandidātu sacenšas par astoņiem mandātiem. Ko nākamajos piecos gados Briselē grib izdarīt Latvijas pārstāvji? Iepazīstinām ar galvenajiem cīņas dalībniekiem
Kurai no 14 partijām uzticēt savu interešu aizstāvību Eiropas Parlamentā – šāda izvēle sestdien Latvijas vēlētājiem jāizdara Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Netiešā veidā to ietekmēs arī tie, kas nepiedalīsies balsošanā, tā samazinot ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu un vairojot izvēles sadrumstalotību.
Turpinot iepriekšējās nedēļās aizsākto rakstu sēriju, šoreiz dziļāk ieskatāmies to politisko spēku piedāvājumā, kuriem ir ticamākās izredzes pārvarēt 5% barjeru – Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS.
Liels vēlētāju atbalsts ir arī Saskaņas centram, ar kuru jau iepazīstinājām iepriekšējā žurnāla numurā (uz padziļinātas intervijas lūgumu SC saraksta līderis Boriss Cilevičs atsaucās, tomēr nekādi nespēja atrast tai laiku).
Visvairāk parlamentāriešu
Vienotībai šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pirmās, kurās partija startē ar vienu sarakstu. Iepriekš, kad vēl nebija notikusi labējo partiju konsolidācija, vēlēšanās laurus plūca Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks.
Lai arī ne bez savstarpējiem saspīlējumiem, tomēr partijai izdevies sakārtot savu «zvaigžņu komandu» tādā secībā, ka augšgalā aiz ekspremjera Valda Dombrovska ir visi zināmākie eiroparlamentārieši – San-dra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere, kā arī bijušais ārlietu ministrs, vienu brīdi arī Vienotības premjera amata kandidāts un savulaik interesi par Eiropas komisāra amatu izrādījušais Artis Pabriks. To, kuri deputāti iekļūs Parlamentā, noteiks vēlētāju aktivitāte un atbalsts konkrētiem kandidātiem, bet jau šobrīd zināms, ka pirmais aiz svītras palikušais diezgan droši varēs rēķināties ar mandātu, jo Latvija Eiropas komisāra amatam virzīs Dombrovski.
Līdz ar vienu sarakstu Vienotība nāk arī ar vienu priekšvēlēšanu programu, kurā netrūkst ne pašslavinošu vārdu, atskatoties uz Dombrovska valdības darbu, ne arī skaļu un grūti izpildāmu paziņojumu – piemēram, izmainīt Eiropu. Taču netrūkst arī konkrētu solījumu – samazināt administratīvo slogu, attīstīt Eiropas vienotā tirgus «potenciālu», savienot gāzes un elektrības tīklus ar Eiropas energosistēmām un izveidot kopēju «digitālo tirgu». Ārpolitikā prioritāte būšot ciešāka sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm, veicinot to pakāpenisku integrāciju ES ekonomikas un tiesību telpā, tāpat partija sola meklēt mehānismu, kas ES ļautu ātrāk reaģēt uz ārkārtas situācijām Eiropā un pasaulē.
Dažas dienas pirms vēlēšanām Vienotība bija to partiju skaitā, kas priekšvēlēšanu kampaņai iztērējusi maksimāli atļauto summu. Papildus partijas oficiāli apmaksātām reklāmām vismaz viens Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts – bijušais ministrs Pabriks – izmanto arī iespēju reklamēties par trešo personu līdzekļiem. Likums to pieļauj, ja trešās personas ziedojums nepārsniedz 4800 eiro. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars skaidro, ka partija šādu praksi neakceptē, tas ir Pabrika individuāls lēmums, taču likums to pieļauj. «Ir jāļauj cilvēkiem atbalstīt savus politiķus,» skaidro Pabriks, norādot, ka neko sliktu te nesaskata. Pēc Pabrika pārstāves teiktā, šādā veidā politiķi atbalstījušas divas fiziskas personas, bet ziedojuma summu neviens nevarēja nosaukt. Šādas priekšvēlēšanu kampaņas gan Latvijas vēlētājiem nav nekas jauns – pirms vairākiem gadiem daudz lielākā apmērā tās bija iecienījusi nu jau likvidētā Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.
Solījumus netaupa
Arī Nacionālajai apvienībai šis būs pirmais gads, kad tā kā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! apvienotais spēks startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pirms tam – 2009. un 2004.gadā – kandidēja tikai TB/LNNK, iegūstot attiecīgi vienu un četrus mandātus. Pirmajās EP vēlēšanās pēc iestāšanās ES «tēvzemieši» plūca uzvaras laurus – Parlamentā tika ievēlēts Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle un Inese Vaidere, bet vēlāk šie politiķi pašķīda pa dažādām partijām, un 2009.gadā Zīle kā vienīgais «tēvzemietis» turpināja darbu EP.
Papildus solījumiem aizstāvēt latviešu tautas un «lojālo Latvijas pilsoņu intereses» NA priekšvēlēšanu programmā ir arī tādas konkrētas apņemšanās kā stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas, uzlabot transporta infrastruktūru ES virzienā, ES līmenī vērsties pret Šengenas uzturēšanās atļauju un pilsonības tirdzniecību. Neraugoties uz sarežģīto situāciju ES, NA politiķi vēlētājiem arī apsola panākt kopēju ES rīcību attiecībās ar Krieviju, kā arī sniegt atbalstu Ukrainas, Gruzijas un citu bijušo PSRS republiku rietumnieciski demokrātiskajām tendencēm, palīdzot tām tuvināties ES.
NA saraksta priekšgalā ir pieredzējušais eiroparlamentārietis Zīle, tieslietu ministre Baiba Broka, kuras darbību valdībā pašreiz ierobežo augstākā līmeņa pielaides trūkums valsts noslēpumiem. Augšgalā ir Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, uzņēmēja Jāņa Kola dēls Rihards Kols, bet kā ceturtais startē vēsturnieks Edvīns Šnore, kurš pats gan tikai šomēnes uzrakstījis iesniegumu par iestāšanas NA.
Vēlēšanās NA aizvada sarežģītos finanšu apstākļos – neskaidro formalitāšu dēļ, kas saistītas ar partiju apvienošanos, KNAB šogad apturējis valsts finansējuma piešķiršanu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš stāsta, ka partija paļāvās uz KNAB amatpersonu pausto, ka reorganizācijas ietvaros jaunā partija turpinās saņemt TB/LNNK-VL pienākošos finansējumu, taču juridisko formalitāšu nokārtošana prasa ilgāku laiku, nekā domāts.
Iekšēja konkurence
Kopš abām iepriekšējām EP vēlēšanām, kas Zaļo un Zemnieku savienībai nebija veiksmīgas, jo partijai tā arī neizdevās pārvarēt 5% barjeru, politiskā spēka piedāvājums būtiski nav mainījies. Joprojām galvenie atslēgas vārdi programmā ir «labklājība», ES naudas apguves sekmēta attīstība. Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, arī šovasar ZZS stingri iebilst pret ES federalizāciju, kas ZZS ieskatā vājinātu ES, tādējādi samazinot drošību un stabilitāti kontinentā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad programmā manāms lielāks uzsvars uz valstu pašnoteikšanās tiesībām, piemēram, prasītas veto tiesības lauksaimniecības politikas jautājumos un iebildumi pret kopēju regulējumu migrācijas politikā. Savukārt sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstisko sektoru solīta aktīvāka rīcība Latvijas interešu aizsardzībai. Šā saraksta politiķi EP arī sola aktīvu rīcību dažādu sociālo jautājumu risināšanas «uzraudzībā un atbalstā». Tāpat ZZS sola «stingri aizstāvēt un popularizēt» tradicionālo ģimeni.
Lai arī programmatiskās nostādnes nav īpaši mainījušās, kandidātu sarakstā gan notikušas izmaiņas. Joprojām – tāpat kā pirms desmit un pieciem gadiem – Parlamentā cer iekļūt Saeimas deputāts, Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš, kurš startē kā saraksta līderis. Taču daudz agresīvāk balsis pirms vēlēšanām zvejo saraksta jaunpienācēja – Saeimas deputāte Iveta Grigule. Viņa tikai pērnruden pēc frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa personīga ieteikuma uzņemta Latvijas Zemnieku savienībā. Iepriekš viņas ceļi šķīrās ar ZZS ietilpstošo Zaļo partiju, bet tas netraucēja turpināt karjeru apvienībā
un – pretēji biedru neslēptam nosodījumam – īstenot vērienīgu individuālo kampaņu, kas sākās jau pirms gada. Par finansējuma izcelsmi un apmēriem informācija netiek atklāta, bet acīm redzams, ka Grigule ir visur – pastkastēs, uz mikroautobusiem un aģitācijas avīzēs viņa sludina vienlaikus ietilpīgo un bezsaturīgo lozungu «cilvēks ir vissvarīgākais». Grigule atbildēt uz jautājumiem atsakās, bet Brigmanis uzsver – viss notiek likuma ietvaros. ZZS deputātu kandidātu sarakstā ir arī Latvijas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca, Saeimas deputāts, bijušais žurnālists Kārlis Seržants un zaļo Rīgas mēra amata kandidāts, biškopis Armands Krauze.
Vienotība
Saraksta līderis: Valdis Dombrovskis, Saeimas deputāts, ekspremjers
Kurā EP grupā darbosies: Eiropas Tautas partija
2009: 193 tūkstoši balsu Pilsoniskajai savienībai, divi deputāti (Sandra Kalniete, Inese Vaidere) un 53 tūkstoši balsu Jaunajam laikam, viens deputāts (Krišjānis Kariņš)
Vienotība izvirza ambiciozu mērķi – Eiropai jāmainās! Kā Latvijas pārstāvji to panāks, un kādas ir svarīgākās reformas?
Eiropa atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes, tagad jākoncentrējas uz jaunu darba vietu radīšanu. Atslēgvārds ir konkurētspēja. ES iekšējā tirgus stiprināšana, piemēram, enerģijas jomā – jādomā par re-ālajiem starpsavienojumiem, lai vienotais tirgus funkcionētu. Digitālā vienotā tirgus izveide, t.sk. e-paraksts, e-dokumentu aprite ES. Administratīvā sloga samazināšana. Investīcijas zinātnē un inovācijās, jo citas attīstītās ekonomikas tērē vairāk. Starptautiskās tirdzniecības veicināšana, t.sk. brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, Japānu. Piedevām jāveido arī koordinācijas mehānisms – mums ir «Eiropas semestris», kas koncentrējas uz fiskālo, budžeta politiku [koordinēšanu dalībvalstīs], līdzīgā mehānismā jāiekļauj arī reformas, ko dalībvalstis īsteno, lai nostiprinātu konkurētspēju.
Krīzes un konsolidācijas iespaidā ES budžets tika samazināts. Vai turpmāk tam jāpieaug?
Atbalstām straujāku ES budžeta pieaugumu. To var izdarīt esošā ES līguma ietvaros, jo budžeta griesti ir noteikti 1,24% apjomā no ES kopējā nacionālā ienākuma. Šis budžets ir zem 1%. Uzreiz gan jāsaka – pašreiz budžets ir pieņemts septiņiem gadiem un būtiski nemainīsies. Pie sarunām varam atgriezties, apspriežot nākamo plānošanas periodu pēc 2020.gada.
Vai redzat starp pašreizējiem EK prezidenta kandidātiem spēcīgu ES līderi?
ETP ir izvirzījusi bijušo Luksemburgas ministru prezidentu Žanu Klodu Junkeru, viņam ir visas nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai vadītu EK. Saturiski viņa uzsvars ir uz konkurētspējas stiprināšanu. [Sociālists] Šulca kungs vairāk kritizē bankas un sola lielākus tēriņus no budžeta, kas nav ilgtspējīga fiskālā politika. [Liberālis] Ferhofštata kungs liek uzsvaru uz institucionālām izmaiņām, ko neredzu kā prioritāti.
Kāda politika ES turpmāk jāveido ar Krieviju?
Konsekventi jāpieturas pie pieņemtajiem lēmumiem par trīspakāpju sankcijām. Pašlaik esam otrajā pakāpē – politiskās sankcijas. Tālākas eskalācijas gadījumā ir paredzētas ekonomiskās sankcijas. Jārēķinās ar Krievijas atbildi, līdz ar to svarīgi nodrošināt solidaritātes mehānismu ES iekšienē, kas paredz atbalstu valstīm, kuras tiks skartas vissmagāk. Problēma ir pārāk nopietna, lai, aizbildinoties ar ekonomiskiem faktoriem, to nedarītu.
Jūs ierosināt radīt jaunu mehānismu, kas ļautu ES efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienprātība ārlietu jautājumos ir būtisks princips – vai ierosināt no tā atteikties?
Jābūt veidam, kā dalībvalstis var lēmumus pieņemt straujāk, jo ES atpaliek no notikumiem. No vienprātības principa neierosinām atteikties, jo nez vai arī Latvija būtu priecīga, ja tiktu vienkārši pārbalsota.
Stratēģisks jautājums – Eiropas enerģētiskā neatkarība. Kādus risinājumus atbalstāt ES mērogā?
Pašreiz ir runa par diviem. Viens jau sen ir izstrādē – enerģijas starpsavienojumi, kas paredz likvidēt tā sauktās enerģijas salas. Attiecībā uz dabasgāzi arī Baltijas valstis un Somija ir šāda «sala», kas pilnībā atvienota no ES gāzes infrastruktūras. Diemžēl nav izdevies vienoties par reģionālo LNG [sašķidrinātās gāzes] termināli. Grozi, kā gribi, Latvija ir gāzes infrastruktūras centrā ar Inčukalna gāzes krātuvi, un loģiski būtu šo termināli pieslēgt Inčukalnam.
Otra ideja – ja ES uzstātos kā viens pircējs attiecībās ar Gazprom, tad Krievijai būtu mazākas iespējas manipulēt ar cenām.
LNG termināļa sakarībā kaimiņu skepse ir par Krievijas ietekmi Latvijā. Redzot, cik viegli izraisīt nestabilitāti koalīcijā ar pāris publiskiem paziņojumiem, – kā vērtējat šo iekšpolitisko faktoru?
Kaimiņvalstu viedokli vērtētu kā tukšu atrunāšanos. Kur tad viņi pašreiz to gāzi glabā? Beigās gāze jebkurā gadījumā nonāk Inčukalnā. Tikai jautājums, cik iztērējam – ja būtu vienojušies par vienu termināli, tas jau būtu būvniecības stadijā.
Par koalīciju – manuprāt, tā ir skaidri distancējusies no Lemberga kunga izteikumiem un tos nosodījusi. Ieskaitot ZZS. Tālāk tas ir jautājums par attiecībām nevis koalīcijā, bet ZZS iekšienē.
Skaidrs, ka šī retorika ir ļoti negatīvi vērtējama. Lemberga kungs sāk runāt par okupācijas karaspēku – manuprāt, tā ir politiska provokācija. Īsti nav skaidrs, ar kādiem mērķiem tas darīts.
Junkera kungs nesen intervijā mums uzsvēra, ka nav jauno un veco ES dalībvalstu, taču lauksaimniecības budžets skaidri pierāda nevienlīdzību. Varbūt laiks radikālāk pieķerties šīm lauksaimniecības subsīdijām, kas kropļo tirgu?
Tiešmaksājumu «aploksne» mums kopumā ir pieaugusi par gandrīz miljardu eiro. Latvija vienmēr ir uzsvērusi – mums nav tiks svarīgs absolūtais tiešmaksājumu lielums, bet lai ir nodrošināta godīga konkurence. Domāju, ka nākamajā plānošanas periodā šis jautājums pilnībā tiks noņemts.
Kāds ir viedoklis par ASV brīvās tirdzniecības līgumu?
Jāvirzās uz priekšu. Ir vairāki jūtīgi jautājumi, tajā skaitā par ģenētiski modificēto pārtiku, iedzīvotāju datu drošību. Svarīgi, lai ES standarti tiktu nodrošināti.
Datu drošības jautājums ir aktuāls gan NSA spiegošanas skandālu sakarā, gan saistībā ar jaunākajiem ES tiesas lēmumiem.
Jāstrādā, lai ASV vai jebkuras citas valsts uzņēmumi, kas Eiropas patērētājiem sniedz pakalpojumus, ievērotu ES normatīvus.
Ko jūs atbildētu vēlētājiem, kas saka – ja jau kļūsit par eirokomisāru, nav jēgas balsot par jums, jo vietā nāks cits Vienotības deputāts?
EP ir pieņēmis rezolūcijas šajā jautājumā, aicinot pēc iespējas vairāk potenciālos EK kandidātus startēt vēlēšanās, lai viņiem būtu demokrātiskā leģitimitāte.
Vēlēšanu kampaņa ir klusa, ja neskaita minējumus, ka jūsu atrašanās valdības vadībā esot sekmējusi jūsu ģimenei labvēlīgus kredītnosacījumus Hipotēku bankā. Vai šie noteikumi atbilst praksei, kādu bankas kopumā īsteno?
Intensīvās publikācijas vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu. Šie kredīti (ko nekustamo īpašumu attīstīšanai ņēma Dombrovska sievas firma – red.) ņemti laikā, kad biju opozīcijā, par politisko ietekmi te vispār nevar runāt. Šie kredīti ir vienmēr performējuši, saistības pret banku vienmēr pildītas. Skaidrs, ka performējošiem kredītiem tiek veikti termiņu pagarinājumi – bankas jau nav ieinteresētas ņemt aizvien jaunus nekustamo īpašumu portfeļus.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Saraksta līderis: Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts
Kurā EP grupā darbojas: Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa
2009: 59 tūkstoši balsu, viens deputāts
Krievijas agresija Ukrainā ir izmainījusi drošības situāciju Eiropā. Kādai jābūt ES tālākajai politikai pret Krieviju?
Tālākas eskalācijas gadījumā Eiropai būs jārīkojas daudz nopietnāk. Bet ekonomiskas sankcijas iespējamas vienīgi tad, kad ES vienojas par kompensējošu mehānismu. Tāpēc, ka ir Lielbritānija ar Sitiju – pasaules lielāko finanšu tirgu, kurā ir liela Krievijas biznesa daļa. Otra lieta – militārie pasūtījumi, intereses eneģētikas sektorā Krievijā. Katram sāp. Kamēr neatrod kompensējošu mehānismu (un valstu līderi par to ir runājuši, tāda neoficiāla informācija man ir), tikmēr nav trešās fāzes jeb ekonomisko sankciju, kas vienīgās ir iedarbīgas. Tas ir abolūti svarīgākais tuvākā gada jautājums ES.
Kādus risinājumus atbalstāt enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanā, un kā ES var palīdzēt Latvijai risināt šo problēmu?
Latvijā tā ir mūsu pašu neizdarība. Elektrības tirgū situācija izkustējās, jo Eiropa iedeva naudu un Baltijai izdevās vienoties. Toties par gāzi esam izdarījuši visu, lai nepaņemtu Eiropas naudu. Latvija daudzus gadus ir piedalījusies viltus novilcināšanas spēlē ar [Itera Latvija vadītāju Juri] Savicki kā potenciālā sašķidrinātās gāzes termināļa attīstītāju Rīgas ostā. Protams, Eiropa to neuztver kā tirgus diversifikāciju, jo vienam no dalībniekiem pieder 16% Latvijas gāzē.
Uzskatu, ka enerģētiskā savienība Eiropā ir ārkārtīgi svarīga, bet kā tā praktiski izvērtīsies – tas ir otrs svarīgais jautājums, kas pirmajos divos gados jārisina gan EK, gan EP.
Kāpēc Latvija nav paņēmusi ES naudu gāzes infrastruktūrai?
Tāpēc, ka ir nepārprotamas interešu grupas, kas vēlas šo tirgu saglabāt tādu, kāds tas ir. To redzam valdības, Saeimas līmenī.
Kuri politiskie spēki aizstāv Krievijas intereses?
Saeimas Tautsaimniecības komisijā galvenie spēki bija [SC Ivars] Zariņš un [Vienotības] Dzintars Zaķis. Nedaudz labāk Enerģētikas likumu izdevās pabeigt šogad – [gāzes tirgus atvēršana] nevar notikt vēlāk kā 2017.gada aprīlī.
Pēc krīzes aktuāls ir jautājums, kā Eiropai kļūt kokurētspējīgākai. Kādi ir jūsu trīs galvenie priekšlikumi?
Viens – enerģētikas savienība. Eiropa kļūs konkurētspējīga tikai tad, ja tai būs konkurētspējīgas cenas enerģētikas tirgū ar ASV. Gāzes cenu atšķirība ir gandrīz trīs reizes, bet elektrībai – ASV ir aptuveni 60% no mūsu cenas.
Otrs aspekts – brīvās tirdzniecības līgums ar ASV. Trešais – finanšu sektora stabilizācija, lai īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu pieejami līdzvērtīgi kredītresursi attīstībai. Pašlaik ir milzīga tirgus atšķirība finansēties Spānijā, Portugālē vai Vācijā. Ceru, ka Banku savienība nospēlēs savu lomu.
Varbūt ES jābeidz milzīgie tēriņi lauksaimniecības subsīdijām, kas kropļo tirgu un rada nevienlīdzību starp dalībvalstīm?
Kā ekonomists piekrītu, bet jautājums, vai politiski to iespējams dabūt, jo lauksaimnieku lobijs ir ļoti spēcīgs. Domāju, ka tiešmaksājumi tiks reformēti uz nākamo budžeta periodu, bet vispirms jāredz Parlamenta un EK sastāvs.
Šogad vēlētāju balsis ietekmēs, kas vadīs EK. Vai oficiālo kandidātu vidū redzat spēcīgu līderi?
Mans personīgais viedoklis – redzu šajā amatā [Starptautiskā valūtas fonda vadītāju] Kristīni Lagārdu. Viņa ir Eiropas Tautas partijas pārstāve, pierādījusi sevi ļoti sarežģītos apstākļos, vadot SVF. Apmierināts varētu būt arī spektra kreisais flangs, jo viņa ir sieviete.
Kāda ir jūsu nostāja pret Brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV?
Ģeopolitiski pozitīva. Protams, daudziem ir bažas par ģenētiski modificēto organismu klātesamību pārtikas tirgū. Ir jāpabeidz sarunas ar ASV, jāatrod risinājums. Tas ir Rietumu pasaulei ģeopolitiski svarīgs uzdevums.
Kā ES varētu stiprināt indivīdu tiesības internetā, vienlaikus neatņemot sev iespēju parūpēties par drošību?
Mūsdienu pasaulē personu datu aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, bet, ja samēro sabiedrības intereses, cik tālu ir privātums un cik tālu kaitējums drošībai, tad domāju, ka vairākums Eiropas sabiedrības uzskatītu, ka drošība ir svarīgāka.
Programmā teikts, ka ES dalīšana «kodolā» un perifērijā novedīs pie ES vājuma. Taču eirozonai faktiski ir šāds dalījums.
Jā, bet nebūs tā aina tālāk – kā daži politiķi mēģina spiest uz to, ka – vai nu esat eirozonā, vai arī atdalieties. Ja Zviedriju, Dāniju un Lielbritāniju atstumj no vienotā tirgus, ES nepārprotami kļūst vājāka arī drošības un ārpolitikas jautājumos. Jāatrod kompromiss.
NA atbalsta brīvu darbaspēka kustību, taču programmā teic, ka jāveicina pilsoņu ieinteresētība dzīvot savā valstī. Kā?
Eiropa nonāks konfliktā, ja jaunais darbaspēks [no nabadzīgākajām valstīm] aizbrauks uz Vāciju, Lielbritāniju, Franciju. Ekonomiskā, sociālā kohēzija ir viens no stūrakmeņiem, Eiropā jāpanāk lielāka kopprodukta pārdale par labu vienotā tirgus vajadzībām – nevis viens procents [kā šobrīd noteikti ES budžeta griesti pret ES kopproduktu], bet lielāks. Sāksim ar diviem trim procentiem.
Iesakāt ES līmenī aizliegt uzturēšanās atļauju tirdzniecību pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Kad to panāksit?
Tas ir dažu gadu jautājums. Kad Maltas sociālistu valdība nolēma tirgot pilsonību par nekustamajiem īpašumiem, bija ārkārtīgi būtiskas debates šā gada janvārī. Tas ir Šengenas zonas jautājums – dalībvalstīm var ierobežot pārvietošanos, ja tās nevar nodrošināt kvalitatīvu pārbaudi uzturēšanās atļauju ieguves procesā, ko pie šiem apjomiem mēs nespējam. Metodes ir EK rīcībā jau tagad.
Vienprātību panākt būs grūti – gan Maltā, gan Grieķijā, gan Latvijā Krievijas pircēji ir numur viens. Šī situācija arī ģeopolitiski ir ļoti bīstama, tajā skaitā no drošības un kapitāla izcelsmes [legalitātes] viedokļa.
Vai Parlamentā sadarbosities ar Lepēnas Nacionālo fronti?
Nē.
Programmā atbalstāt bijušo PSRS republiku rietumnieciski demokrātiskās tendences. Kā tas iet kopā ar NA politiķu vēlmi izklaidēties kopā ar Lukašenko hokeja spēlēs?
Manā skatījumā, tas nav pieņemami, bet tas nenozīmē, ka mēs tāpēc mēģināsim plēst partiju kopā.
Zaļo un zemnieku savienība
Saraksta līderis: Andris Bērziņš, Saeimas deputāts
Kurā EP grupā darbosies: Tautas partijas grupā vai liberāļos
2009.gadā: 29 tūkstoši balsu, nepārvarēja 5% barjeru
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā drošības situācija Eiropā ir mainījusies. Kādai jābūt ES tālākajai politikai attiecībā pret Krieviju?
Situācija ir mainījusies ļoti spēcīgi! Šis ir blieziens dubultā – pa drošību un ekonomiku. Eiropa ilgi diskutējusi par enerģētikas neatkarību, bet šie notikumi ir paātrinājuši [vēlmi] meklēt alternatīvu.
Kas attiecas uz sankcijām pret Krieviju, tas gan nav tik vienkārši. Es salīdzināšu – strādājot desmit gadus Eiropas Parlamentārajā asamblejā, kur ir 47 valstis, sākotnēji 70% bija principi un 30% intereses, tagad tas ir otrādi. Dubultie standarti parādās uz Krievijas fona.
Bet kādai jābūt turpmāk ES politikai?
Jābūt dialogam. Nezinu, kāda ir bijusi saruna ar Šveices bankas pārstāvjiem, kas bija aizbraukuši pie Putina, bet pēc šīs tikšanās sekoja Putina paziņojums, ka viņš iesaka pārtraukt darbības Ukrainā – ko līdz tam neviens nebija panācis. Gan krievi, gan Eiropa ir ieinteresēti ekonomiski, un šeit ir jāatrod tādi saskarsmes punkti, kuri ir ļoti neizdevīgi Krievijai. Svarīgākais ir Eiropā atrast vienotu pieeju šajā jautājumā.
Kādā veidā?
Es nezinu, kā to izdarīt. Domāju, ka pati Eiropa nezina – katram ir sava interese, un neviens negribētu iesist robu savā budžetā.
Stratēģiskais jautājums par enerģētikas neatkarību no Krievijas – kādus risinājuma variantus atbalstāt ES?
Ja lielu daļu [enerģētisko resursu] Eiropa saņem no āra un ap 35% ir no Krievijas, tad Eiropai ir jāizdomā iekšējā drošības sistēma. Otrs, ja runājam par tirgus liberalizāciju, tad no nepareiza punkta esam sākuši. Bija nepieciešams veikt visus priekšdarbus, lai tirgū – vienalga, vai energotirgū vai centrāltirgū – ir izvēles varianti. Bet tie tīkli, kam pieslēgties, nav gatavi!
Kur ir problēma? ZZS daudzus gadus ir valdībā, bija iespējas risināt.
Nav tik vienkārši. Tāpat kā valsi dejo – te jābūt diviem.
Jautājums ir, vai jūs gribat mazināt Latvijas atkarību no Krievijas energoresursiem?
Gatavi mēs esam. Tā ir valsts drošība. Tikai vienam nosacījumam ir jābūt. Veidojot šo tirgu, nedrīkst ciest pa-tē-rē-tājs! Ir jābūt demokrātiskām cenām.
Vai par drošību nav jāmaksā vairāk?
Par drošību vienmēr jāmaksā, bet ir divas drošības. Mēs tagad runājam par robežas drošību, taču ir arī sociālā drošība. Abas ir ļoti bīstamas.
Pēc krīzes, kas daudzus atstāja bez darba, aktuāls ir jautājums, kā Eiropai kļūt kokurētspējīgākai. Kādi ir jūsu priekšlikumi?
Visas Eiropas konkurētspējai? (Domā.) Ja runājam par lauksaimniecību, Eiropa ir deklarējusi, ka maksājumi lauksaimniecībai visu laiku samazinās. Tirgus ir bijis pilns. Bet šodien pasaulē daudzi cieš trūkumu, un Eiropa varētu būt viens no placdarmiem, kas piecos gados lauksaimniecībā saražoto dubulto. Tas ieiet pasaules tirgos.
Šogad EP vēlētāju balsis pastarpināti ietekmēs arī to, kas vadīs EK. Kā vērtējat kandidātus?
Ja no četriem tagadējiem, tad – Žans Klods Junkers. Viņam ir ļoti liela pieredze.
Viens no lielajiem jautājumiem ES pašreiz ir brīvās tirdzniecības līgums ar ASV. Kāda ir jūsu nostāja?
Pirmkārt, sarunu cikls vēl nav beidzies. Es neiedziļināšos, jo gribētu redzēt šo līgumu, kāds tas būtu. Esmu 50% uz 50%. Šajos dokumentos, kas līdz galam nav izstrādāti, ir kaut kas, kas nes plusus, kaut kas – mīnusus.
Datu aizsardzība un privātums interneta laikmetā ir karsts temats Eiropā. Kāda ir jūsu nostāja, kā ES varētu stiprināt indivīdu tiesības, vienlaikus neatņemot sev iespēju parūpēties par drošību?
Jūs man tādus globālus jautājumus uzdodat. Ja manā vietā šeit Merkeles kundze sēdētu, kam telefonsarunas tika noklausītas, viņa asi reaģētu uz to, ka jābūt ļoti stingrai kontrolei. Cilvēka privātajai dzīvei ir jābūt aizsargātai. Kāds būs mehānisms, lai tehnologi izdomā.
Jūsuprāt, indivīda tiesības uz privātumu ir augstākas par nacionālo drošību?
Ja specdienesti, valdības zina, kas notiek, ja tiešām ir nepieciešams [privātumu ierobežot], lai nacionālā drošība būtu, tad indivīda tiesībām jāaiziet otrajā plaknē. Bet to nedrīkst ļaunprātīgi izmantot.
Programmā rakstāt, ka strauji jāsamazina EK birokrātija. Ko un par cik gribat samazināt?
Administratīvo aparātu varētu samazināt vismaz par 10%. Otrkārt, jāatrod konsenss starp Briseli un Strasbūru. Lūdzu, pārcelsimies uz Strasbūru. Nevar braukāt un tērēt šīs milzīgās summas.
Jūs prasījāt, lai būtu konkurētspēja Eiropā, – viņi paši atzīst, lai Eiropā kaut ko panāktu, tas agrāk par pieciem, trim gadiem nav iespējams. Mums jāstrādā ātrāk.
Programmā arī solīts darīt visu iespējamo, lai panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus. Kādam jābūt šim finansējumam?
Ar šo budžetu mēs neko nevaram izdarīt, bet, strādājot uz nākamo budžetu no 2020.gada, jābūt vidējiem tiešmaksājumiem.
Programmā ir apņemšanās iestāties par to, lai Latvijas valdība pilnībā ratificētu ES Sociālo hartu. Latvija jau ir to ratificējusi, izņemot pantu par algām. Kā jūs EP piespiestu Latviju to ratificēt?
Te es vados pēc Žana Kloda Junkera uzstāšanās Euronews – viņš paziņoja, ka Eiropā visiem varētu būt vienāda minimālā alga. Jādomā, kāds varētu būt tas līmenis. Te jābūt kaut kādiem kompensējošiem instrumentiem.
Jūs gribat piespiet bagātākās valstis, lai tās sedz minimālās algas paaugstināšanu visā ES?
Es gribu lūgt bagātākās valstis. Ar tik spēcīgu aizmuguri kā Žans Klods Junkers mēs to varētu darīt.
ZZS un tās spilgtākais līderis Lembergs vienmēr pārmet ES, ka tā par maz dod Latvijai. Taču Latvija 10 gados no ES saņēmusi septiņus miljardus eiro. Kāpēc turīgākajām valstīm būtu jāapdāvina, pēc jūsu piemēriem spriežot, tik nepateicīgā Latvija?
Nē, tā nav apdāvināšana – tā ir Eiropas stratēģija, lai notiktu izlīdzināšanās. ES nav vajadzīga nabadzība, ir vajadzīga stipra Eiropa.
Jums šķiet, ka tā nauda mums vienkārši pienākas, vai tā tomēr ir pozitīva lieta?
Tā ir ļoti pozitīva lieta. Es saku paldies. Ja Latvijai nebūtu naudas no ES, nezinu, kur vēl mēs dabūtu finansējumu.
