Konkurence uz Eiropas Parlamenta deputātu vietām ir sīva – 170 kandidātu sacenšas par astoņiem mandātiem. Ko nākamajos piecos gados Briselē grib izdarīt Latvijas pārstāvji? Iepazīstinām ar galvenajiem cīņas dalībniekiem
Kurai no 14 partijām uzticēt savu interešu aizstāvību Eiropas Parlamentā – šāda izvēle sestdien Latvijas vēlētājiem jāizdara Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Netiešā veidā to ietekmēs arī tie, kas nepiedalīsies balsošanā, tā samazinot ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu un vairojot izvēles sadrumstalotību.
Turpinot iepriekšējās nedēļās aizsākto rakstu sēriju, šoreiz dziļāk ieskatāmies to politisko spēku piedāvājumā, kuriem ir ticamākās izredzes pārvarēt 5% barjeru – Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS.
Liels vēlētāju atbalsts ir arī Saskaņas centram, ar kuru jau iepazīstinājām iepriekšējā žurnāla numurā (uz padziļinātas intervijas lūgumu SC saraksta līderis Boriss Cilevičs atsaucās, tomēr nekādi nespēja atrast tai laiku).
Visvairāk parlamentāriešu
Vienotībai šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pirmās, kurās partija startē ar vienu sarakstu. Iepriekš, kad vēl nebija notikusi labējo partiju konsolidācija, vēlēšanās laurus plūca Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.