Kad Krievija martā anektēja Krimu, tā ieguva ne tikai sauszemi, bet arī jūras zonu, kas teritorijas ziņā ir trīs reizes plašāka par pussalu un kuras dzīlēs, visticamāk, slēpjas milzīgas dabas bagātības
Pārņemot Krimu, Krievija sludināja, kā tā vienkārši ir lielvalstij sen piederīgas sauzsemes teritorijas atgūšana. Taču neviens daudz nerunāja par to, ka automātiski tiek paplašināta arī Krievijas jūras robeža, tādā veidā iegūstot kontroli pār milzīgām naftas un gāzes iegulām. Starptautiskie likumi nosaka, ka valstij ir suverēnas tiesības par teritorijām līdz pat 370 km no tās krastiem. Krievija šīs platības Melnajā jūrā kāroja jau labu laiku un pirms pāris gadiem centās noslēgt ar Ukrainu īpašu paktu. Tagad Krievija pie šīm teritorijām ir piekļuvusi automātiski.
«Tas ir ļoti būtisks pavērsiens,» uzskata Eir-āzijas politikas eksperte Karola Saivece no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta. «Ukrainai tagad ir laupīta iespēja pašai apgūt šos resursus, un tā vēl vairāk izjutīs Krievijas energospiedienu.»
Par to, ka Krimas aneksija patiesībā ir «nepārprotams» plāns tikt pie vērtīgām dabas iegulām, izteicies arī Žils Leroikolā no Francijas valdības pakļautībā strādājošās okeanogrāfijas grupas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.