Labējais vilnis • IR.lv

Labējais vilnis

5
Aivars Ozoliņš

Eiropas Parlamentā pieaugs radikālu politisko spēku īpatsvars. Arī ietekme?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālie provizoriskie rezultāti būs zināmi svētdienas naktī, taču sabiedriskās domas aptaujas ļauj prognozēt galēji kreiso, bet it īpaši – galēji labējo partiju pārstāvju īpatsvara pieaugumu Eiropas Savienības vienīgajā tieši vēlētajā institūcijā. 8.Eiropas Parlaments var būt viseiroskeptiskākais no visiem – labējo un kreiso radikāļu īpatsvars tajā, kā rāda dažādas aptaujas, var sasniegt pat 30 procentus.

Starp radikālajām Eiropas valstu partijām gan paliek būtiskas domstarpības, kas traucēs tām uzstāties vienoti. Taču jauns faktors, kas var veicināt līdzšinējo konkurentu sadarbību un vairot ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, ir atbalsts vai vismaz simpātijas, ko Eiropas galēji labējie tagad pauž Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Viņu ietekmes pieaugums netieši nozīmēs arī vairāk iespēju Krievijai ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu. Latvijai ar to jārēķinās arī tāpēc, ka nākamā gada pirmajā pusē būsim ES prezidējošā valsts.

Marginālo politisko spēku pieaugums var sarežģīt lēmumu pieņemšanu un iespaidot kopējo politisko noskaņojumu Eiropas Parlamentā (EP), kaut gan šīs ietekmes reālo iespaidu varēs vērtēt tikai pēc tam, kad būs beidzies nebūt ne vienkāršais EP politisko grupu veidošanas process pēc vēlēšanām. Atrašanās kādā no politiskajām grupām garantē pieeju komiteju sistēmai, kur tiek gatavoti EP lēmumi, nodrošina uzstāšanās laiku un amatus un dod tiesības saņemt finansējumu. Būs svarīgi, vai kādiem no radikālo politiķu pārstāvjiem tiks ietekmīgi amati EP institūcijās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu