NATO atgādina Latvijai par iekavētajiem valsts aizsardzības darbiem
Alianses NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē jūnija sākumā galvenie dienaskārtības jautājumi – rīcība pēc Krievijas agresijas Ukrainā un daudzu dalībvalstu nepietiekamais finansējums aizsardzībai. Arī Latvijai būs jāspēj sniegt «pierādījumus» partneriem, ka apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP nav tikai deklaratīva, intervijā šīs sanāksmes laikā uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Šī bija pirmā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme pēc Krievijas agresijas Ukrainā un pēdējā pirms valstu vadītāju tikšanās septembrī Velsā. Kas tajā bija svarīgākais?
Lielu daļu sanāksmes aizņēma situācijas analīze par attiecībām ar Krieviju, jo starp abām ministru tikšanās reizēm ir notikusi Krimas aneksija, joprojām turpinās separātistu nekārtības Austrumukrainā. Kopumā ņemot, NATO reakcija uz tām darbībām, kas notikušas Ukrainā, novērtēta pozitīvi. Salīdzinājumā ar Gruzijas karu [2008.gadā] NATO ir spējusi adekvāti reaģēt uz situācijas eskalāciju, pieņemot lēmumus, to skaitā par papildu NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā.
Otrs bloks – gatavošanās Velsas samitam. NATO ietvaros ir jāveic vēl virkne darbu, to skaitā jāsagatavo rīcības gatavības plāns.
Kas no šā plāna vistiešāk attiecas uz mūsu reģionu?
Šajā plānā būs izvērtējums par situāciju Baltijas reģionā un pasākumu kopums, kas turpmāk būtu jādara, lai reģions varētu justies daudz drošāk.
Pieminējāt papildu spēku izveidošanu Baltijā. Kā tas izpaudīsies?
Pašreiz pateikt kaut ko konkrētu nav iespējams, taču ir viennozīmīgi skaidrs, ka NATO spēku klātbūtne būs tik ilgi, cik tas nepieciešams. Dažādos veidos – arī kā pašlaik, pastāvīgi piedaloties dažādās kopīgās mācībās, varbūt daudzas nacionālās pārveidojot par lielajām NATO mācībām.
Vēl viena ļoti nopietna diskusija bija par NATO budžetu. Tika ļoti nopietni runāts par to, ka daudzas NATO dalībvalstis samazināja savus aizsardzības budžetus. To skaitā arī Latvija. Ir jāatgriežas pie aizsardzības budžetu palielināšanas, lai nodrošinātu vismaz 2% no IKP. Tika ļoti uzsvērts, ka ir virkne valstu, starp tām Latvija, Lietuva, Rumānija, kuras krietni atpaliek no šā rādītāja. Arī ASV prezidenta Obamas sarunās ar valstu vadītājiem tika uzsvērts, ka uz Velsas samitu šīm valstīm jāiesniedz, tā teikt, pierādījumi savu apņemšanos nodrošināšanai.
Ko mēs iesniegsim?
Ceru, to, kas visu laiku tagad bremzējās Saeimas Budžeta komisijā – Aizsardzības ministrijas sagatavoto speciālo likumprojektu, kas paredz, kādā veidā mēs līdz 2020.gadam sasniedzam 2% no IKP. Likumprojekts steidzami jāvirza, lai mēs līdz Jāņiem to pieņemtu Saeimā. Pretējā gadījumā – Velsas samits ir septembra sākumā – mums reāli vairs nebūs iespēju, nesasaucot ārkārtas sēdi, šādu likumu pieņemt. Jo NATO vadība un arī ASV, dodot vienu miljardu Eiropas drošības stiprināšanai, viennozīmīgi uzsver – mēs dodam, bet ir arī jābūt pretī adekvātam ieguldījumam no visām valstīm un īpaši no tām, kuras pavisam atpaliek.
Bet apņemšanās par 2% līdz 2020.gadam paziņota jau pirms diviem gadiem, nevis tagad, pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Jā, ir paziņota 2012.gadā, bet tas visu laiku tiek atlikts. Tur jau tā problēma. Apstiprinot šo grafiku, būs saistības katru gadu paredzēt līdzekļus. Būsim reālisti – to naudu, kas pēkšņi divos trijos gados [pirms 2020.gada] atnāktu uz aizsardzības nozari, būtu grūti apgūt. Jebkurā gadījumā mums ārējie riski ir pieauguši. Un mums ir arī saistības. Ja mēs prasām nepārtrauktu [NATO spēku] klātbūtni šeit, tad no mums gaida, lai adekvāti reaģējam. Citādi sanāk tā – mēs neko neieguldām, bet prasām, lai [pārējie] nāk un iegulda Latvijā savu naudu, lai stiprinātu mūsu drošību. Tas ir absurdi pēc būtības. Viņi var pastiprināt mūsu drošību, bet nevis nodrošināt tikai tāpēc, ka mēs paši nevaram.
Kādiem konkrētiem mērķiem būs paredzēts Obamas solītais miljards dolāru Eiropas drošības stiprināšanai?
Tas ir ASV ieguldījums Eiropas drošības stiprināšanai, kam vēl, protams, ir jādabū Kongresa akcepts. Taču ir skaidrs, ka ASV satraucas par Eiropas drošību, kaut gan Eiropai pašai vajadzētu vairāk satraukties par savu drošību. Kad šis akcepts būs, tur tiks precīzi definēts, kādiem mērķiem nauda varētu tikt izmantota.
Obama Eiropas vizītes laikā arī atzina, ka diemžēl NATO pašlaik pietrūkstot dažu kolektīvās aizsardzības spēju konkrētiem krīzes gadījumiem. Vai varat precizēt, kādu pietrūkst?
To es neprecizēšu. Ir identificētas atsevišķas jomas, kur būtu jāstiprina spējas, un attiecīgi būs pieņemti lēmumi šo spēju stiprināšanai.
Un Latvijā? Jūs esat nosaucis pretgaisa aizsardzību. Kas vēl?
Tā mums pašlaik ir visprioritārākā spēja, kas ir jāattīsta. Jo diemžēl nespējam identificēt zemu lidojošus objektus. Šādai spējai jābūt kaut vai Ostrovas helikopteru bāzes dēļ. Tad ir arī prettanku spējas attīstība, jo mums jābūt gataviem reaģēt uz dažādu veidu pārvietošanos, tajā skaitā ar mehanizētiem līdzekļiem. Un, protams, mūsu pašu bruņotie spēki jānodrošina ar atbilstošu mehanizāciju, jāstiprina zemessardze.
Vēl viens aktuāls jautājums ir militārās tehnikas pārdošana Krievijai. Konkrēti – kas notiks ar Francijas Mistral kuģu darījumu?
Šoreiz mums diskusijas par šo tēmu nebija. Pašlaik tie darījumi ir apstādināti, un, kāda būs tālāka attīstība, ir grūti pateikt. Bet iekšējās diskusijās, kas šeit bija, Baltijas valstis un arī Poliju satrauc, ka parādās kādu atsevišķu valstu balsis, kas saka – nu, kopumā situācija sāk stabilizēties un varbūt varam lēnām atgriezties pie normālās dzīves, kāda bija agrāk. Tam mēs nekādā gadījumā negribam piekrist, un tas arī nenotiks.
NATO valstu politiķi uzsver, ka ievēros NATO un Krievijas Pamatdokumentā 1997.gadā fiksēto apņemšanos neizvietot būtiskas kaujas vienības jaunajās dalībvalstīs. Vai neredzat pretrunu starp šādu apņemšanos un NATO galveno uzdevumu aizsargāt dalībvalstis?
Cik juristu, tik viedokļu – arī mēs ministrijā, vērtējot Pamatdokumentu, secinājām, ka neviena darbība, kas pašlaik ir veikta vai kuru plānojam vai prasām plānot mūsu reģionā, nav ar to nekādā pretrunā.
Bet vai pati diskusija, vai šis dokuments jāievēro, kad Krievija to ir nepārprotami pārkāpusi, nav pretrunā ar NATO pamatuzdevumu nodrošināt dalībvalstu drošību?
Nav nekādā gadījumā pretrunā, jo tas ir dokuments, ko NATO ir parakstījusi. Neviens savu parakstu uz dokumenta nav atsaucis, tas ir spēkā.
Vai jums šeit nācies no kolēģiem dzirdēt jautājumus par Aivara Lemberga vēstuli NATO ģenerālsekretāram Rasmusenam?
Man neviens neko par to neprasīja.
Bet jūs pats Lemberga runāto esat nosaucis par apdraudējumu valsts drošībai. Vai joprojām uzskatāt, ka viņa rīcība ir apdraudējums valsts drošībai?
Tas, kādā veidā tika formulēts jautājums par NATO kā okupācijas karaspēku – protams, ka tādā izpratnē tas ir apdraudējums. Bet pēc mūsu smagām sarunām ar Lemberga kungu viņš šo jautājumu no dienas kārtības ir noņēmis un par NATO kā okupācijas karaspēku nerunā.
2.jūnijā viņš atkal bija Pirmajā Baltijas kanālā un faktiski pateica, ka pirms iestāšanas NATO Latvija bijusi lielākā drošībā. Kā jūs novērsīsit šo apdraudējumu valsts drošībai, kas arvien paliek neatkarīgi no tā, ko Zaļo un zemnieku savienība kopā ar Lembergu paraksta?
Apdraudējumus valsts drošībai mēs novērsīsim ar rīcību – ar to, ko plānojam Aizsardzības ministrijā. Ar visu pasākumu kopumu, tajā skaitā – NATO klātbūtnes palielināšanu reģionā utt. Nu, medijiem vienmēr gribas ļoti izvērst diskusijas par katru Lemberga izteicienu un tādā veidā īstenībā vairot viņa popularitāti, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi. Tas ir jūsu uzdevums, kā medijiem rakt viņu nost publiskajā telpā, ka viņš divkosīgi rīkojas. Es vados no tā, ko viņš parakstījis, un viņš ir parakstījis, ka NATO ir Latvijas drošības garants.
Vai Lemberga partija līdz pat Saeimas vēlēšanām paliks ZZS sadarbības partnere?
Nu, līgums mums ir parakstīts pirms trim gadiem un ir spēkā līdz šā gada Saeimas vēlēšanām.
Kā var veidot turpmākās attiecības ar Krieviju, ja, kā šeit dzirdam, NATO sadarbība ar to ir «nulle», kompromiss par Kremļa agresīvo ārpolitiku nav iespējams, tomēr esot jāmēģina atrast «pragmatiskus» veidus, kā Krieviju iesaistīt?
Mēs par šo tēmu pašlaik nediskutējam – par kaut kādu iesaistīšanu. Jebkurā gadījumā ir virkne darbību, kas joprojām ir spēkā. Piemēram, Open Sky, kurās gan NATO, gan Krievija ir ieinteresēta veikt izlūklidojumus virs saskaņotajām teritorijām, – šī sadaļa nav pārtraukta, jo tas ir ļoti svarīgi Eiropas kopējai drošībai. Tātad kaut kādi sadarbības veidi tiek atstāti kā drošības ventilis. Bet sēšanās pie sarunu galda – es domāju, kopumā ņemot, tas vispār būs diezgan sarežģīti, kamēr būs eskalācija Ukrainā.
Kādu rīcību tieši pret Latviju varam no Krievijas prognozēt tuvākajā laikā?
Tiešu militāru draudu Latvijai, pēc mūsu informācijas izvērtēšanas, pašlaik nav. Bet tas, ka viņi pastiprinās dažādu veidu mācības šajā reģionā, visticamākais, notiks. To mēs novērojam arī šogad.
Vai paredzat, ka Krievija varētu mēģināt pastiprināti destabilizēt situāciju Latvijā ar politiskām un ekonomiskām svirām?
Mēs zinām, ka Krievija jebkurā brīdī var to izdarīt, un mums jau praksē ir bijušas dažādas situācijas. Kaut vai – kad Igaunijā Aļošu aizvāca, iedarbināja sviru, kas atstāja uz Igaunijas ekonomiku ļoti ilgstošu iespaidu. Pat tagad vēl, runājot par tranzītu, – tas jau nav atjaunojies tādā līmenī, kādā bija pirms tam. Protams, viņiem šādi instrumenti ir, un īpaši Baltijas reģions uz to ir jutīgs, piemēram, esam simtprocentīgi atkarīgi no tās pašas gāzes.
Vēl viens, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums Latvijas drošībai – vai ZZS pēc vēlēšanām varētu veidot valdību ar Saskaņas centru?
Nē, nekādā gadījumā! Tā būs labēji centriska valdība, visticamākais, ar tām pašām partijām, kas ir pašlaik: Nacionālā apvienība, Vienotība un ZZS.
