Kā ieviest biznesa domāšanu valsts pārvaldē?

Šā gada pavasarī tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spura sagatavotais pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, ieskicējot iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.

Šķiltava nr.211: Kariņa lidojumu garā aste. Draudi vārda brīvībai. Divkosīgie sankciju prasītāji. Nelikumīgie ziedojumi 'Latvijas attīstībai'

Kāpēc Latvija nevar labāk

Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2

Andrievs Niedra — literāts, kritiķis un ideologs

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2

Andris Vilks: Mēs aizvien vairāk atpaliekam no kaimiņiem

Saeima 1.oktobrī Latvijas Bankas padomē ievēlēja Andri Vilku, bijušo finanšu ministru, kurš strādāja Eiropas Investīciju bankā (EIB) un bijis atbildīgs arī par institucionāliem jautājumiem EIB birojā Baltijas valstīs. Birojs atradās Viļņā, un Vilkam bijusi laba iespēja salīdzināt Latvijas attīstību ar tuvākajiem kaimiņiem. "Man visvairāk iekšēji kremt, ka mēs aizvien vairāk atpaliekam no kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Saredzu savu pienesumu Latvijas Bankā, ka es šo plaisu gribētu maksimāli samazināt," intervijā žurnālam Ir saka Vilks.

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Dažreiz dzirdam, ka "darbaspēka trūkums" neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā. Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var "norakstīt" 60 gadu vecumā vai pat ātrāk. Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjom