«Austrumeiropas migrants» jeb rasisma jaunais alibi
Nesen piedalījos sanāksmē, kurā akadēmiķi, žurnālisti un politikas analītiķi sprieda – kā mainīt Eiropā valdošos «migrācijas naratīvus», kuri kļuvuši izteikti negatīvi pret migrantiem. Sanāksme notika Oksfordā, tāpēc galvenais uzsvars tika likts uz Lielbritāniju, lai gan apspriesta arī Vācija, Grieķija, Nīderlande un Francija. Vairāki sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka arī paši ir migranti. Pamatojot šādu identifikāciju, kāds pētnieks minēja, ka jau astoto gadu strādā Oksfordas universitātē, lai gan ir Nīderlandes pilsonis, bet kāda politikas analītiķe skaidroja, ka pēdējos piecos gados trīs reizes darba dēļ pārceļojusi no vienas Eiropas Savienības valsts uz citu. Labi zinādami, ka parasti viņus neuzskata par migrantiem, šie mobilie eiropieši dēvēja sevi par migrantiem, lai grautu sabiedrībā valdošos stereotipus.
Dominējošā migrācijas naratīva ietvaros Lielbritānijā migranti nestrādā Oksfordas universitātē. Viņi apdzīvo Londonas Īstendu (East End) vai kā pēdējos gados publiskajā telpā sevišķi populārs kļuvušais «Austrumeiropas migrants» – lauku pilsētas un apvidus Linkonšīrā (Lincoln-shire). Austrumeiropas migrants iepērkas poļu vai baltiešu veikalos un dzer parkos. Viņa klātbūtne daļai vietējo rada diskomfortu, jo ierastā haistrīta* mainās. Taču Austrumeiropas migranta tēls nav viennozīmīgs. Daļa Lielbritānijas strādnieku austrumeiropiešus uzskata par lēto darbaspēku, kas atņem vietējiem darbu, vai par sociālo pakalpojumu liekēžiem, toties daļa britu uzņēmēju uzskata, ka tie ir labāki strādnieki nekā citas migrantu kategorijas vai pat paši briti.
Tieši Austrumeiropas migranta tēla elastība ir faktors, kura iespaidā vēršanās pret migrāciju kļuvusi par normu britu publiskajā un politiskajā dzīvē, tajā pašā laikā pasargājot šīs nostājas paudējus (piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju UKIP) no rasisma birkas. Tas tādēļ, ka populārajā izpratnē rasu kategorijas tiek saistītas tikai un vienīgi ar ādas krāsu, bet Austrumeiropas migrants ir balts. Tādējādi arī UKIP atbalstītāji jūtas labi – viņi var droši teikt, ka nepatika pret migrantiem ir balstīta racionālos apsvērumos, nevis iracionālā rasismā, kas sniedzas ārpus plaši pieņemtajām sociālajām normām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.