Politiķu un amatpersonu izteikumi par «pasūtījumu» nevairo Latvijas drošību
Satversmes aizsardzības birojs savā gadskārtējā darbības pārskatā prognozē, ka pirms Saeimas vēlēšanām gaidāma īpaši augsta Krievijas specdienestu interese par Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem. Un «iespējams diskreditējošu pasākumu kopums» un provokācijas, kas «var būt vērstas pret valsts amatpersonām un politiķiem, kā arī valsts institūcijām un Latvijas valsts drošības iestādēm».
Taču dažas Latvijas amatpersonas un politiķi arī paši labprāt gatavi diskreditēt savu valsti, tās institūcijas un drošības iestādes. Pirmdien Nacionālā apvienība paziņoja, ka SAB atteikums piešķirt pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai esot politisko konkurentu vēršanās pret partiju. Bet otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kura atbilstību amatam vērtēs pēc premjerministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma veidota komisija, minēja SAB kā vienu no plašas pret viņu vērstas sazvērestības dalībniekiem.
Ir jau pierasts, ka aizbildināties ar «politisku pasūtījumu» mēdz gan caurkrituši politiķi, gan amatu zaudējuši ierēdņi, gan vienkārši nelikumībās pieķerti blēži. Arī šajā reizē gan «īstenie latvieši», gan Streļčenoks savas sazvērestības teorijas laikam gan vērpj savtīgiem amata saglabāšanas un personiskā mundiera pogu pucēšanas mērķiem, nevis kādu ārēju ienaidnieku virzīti un mudināti. Taču gan vieni, gan otrs – gribot vai, cerēsim, negribot – tomēr piespēlē ļoti mērķtiecīgajiem centieniem tēlot Latviju par neizdevušos valstiņu, kur visi ir vienādi pērkami un nav ne likuma varas, ne civilizētu politiskās uzvedības noteikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.