Latvijai ir jāiezīmē skaidrs ceļš uz diviem procentiem IKP aizsardzībai
Pēc pēdējo mēnešu ārkārtējā saspīlējuma un nepārtrauktās atrašanās visas pasaules uzmanības centrā Krievijas agresija pret Ukrainu daudzviet atvirzījusies notikumu otrajā plānā.
Daļēji tas noticis atbilstoši jebkura ziņu stāsta «dabīgajam» ciklam. Cilvēku uzmanība ir ierobežots resurss, viņi allaž meklē ko jaunu, un aizvakardienas sensācija pārtop šodienas informācijā, kas nevienu vairs nepārsteidz. Vai atceraties pazudušo Malaizijas lidmašīnu? Vairākas nedēļas maksimāls minējumu un minimāls konkrētas informācijas daudzums sabangoja prātus visā pasaulē. Situācija kopš tā nav kļuvusi ne par mata tiesu skaidrāka, taču uzmanība ir zaudēta un neviens par to vairs nedomā.
Līdzīgs process iestājies Ukrainas notikumu atspoguļojumā. Pie Slovjanskas vai Luganskas notiek kārtējā apšaude, daži cilvēki nomirst, taču tā sāk jau kļūt par sava veida ikdienu. Tāpat kā nerimstošā vardarbība Sīrijā, Taleban uzbrukumi Afganistānā vai pat kārtējais bojāgājušais uz Latvijas ceļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.