NATO atgādina Latvijai par iekavētajiem valsts aizsardzības darbiem
Alianses NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē jūnija sākumā galvenie dienaskārtības jautājumi – rīcība pēc Krievijas agresijas Ukrainā un daudzu dalībvalstu nepietiekamais finansējums aizsardzībai. Arī Latvijai būs jāspēj sniegt «pierādījumus» partneriem, ka apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP nav tikai deklaratīva, intervijā šīs sanāksmes laikā uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Šī bija pirmā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme pēc Krievijas agresijas Ukrainā un pēdējā pirms valstu vadītāju tikšanās septembrī Velsā. Kas tajā bija svarīgākais?
Lielu daļu sanāksmes aizņēma situācijas analīze par attiecībām ar Krieviju, jo starp abām ministru tikšanās reizēm ir notikusi Krimas aneksija, joprojām turpinās separātistu nekārtības Austrumukrainā. Kopumā ņemot, NATO reakcija uz tām darbībām, kas notikušas Ukrainā, novērtēta pozitīvi. Salīdzinājumā ar Gruzijas karu [2008.gadā] NATO ir spējusi adekvāti reaģēt uz situācijas eskalāciju, pieņemot lēmumus, to skaitā par papildu NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā.
Otrs bloks – gatavošanās Velsas samitam. NATO ietvaros ir jāveic vēl virkne darbu, to skaitā jāsagatavo rīcības gatavības plāns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.