Latvijas zinātne, saņēmusi spēcīgu dunku – starptautisko ekspertu kritiku -, sākusi mainīties. Kaut arī zinātnes valsts finansējumā nav gaidāmas lielas izmaiņas, institūti paši lemj par spēku apvienošanu un meklē jaunus veidus, kā iegūt naudu pētījumiem
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dzelzceļa transporta institūta laboratorija bija viena no ekspertīzes vietām, kur pārbaudīja pār cilvēku galvām sagruvušā Zolitūdes lielveikala Maxima stiprinājumus un skrūves, palīdzot izmeklētājiem noskaidrot traģēdijas iemeslus. Kādreiz šī laboratorija lielākoties tika izmantota zinātniskiem pētījumiem Latvijas dzelzceļa vajadzībām, bet turpmāk tā būs pieejama gan autotransporta, gan citu jomu pētniekiem, stāsta Transporta institūta vadītājs Mareks Mezītis. Šis institūts izveidots jūnija pēdējā dienā, apvienojot divas RTU institūcijas – Autotransporta institūtu, kas starptautiskajā izvērtējumā atzīts par vāju, un Dzelzceļa transporta institūtu, kurš saņēmis apmierinošu vērtējumu. Pirmajā strādāja viens pētnieks, otrā – četri. «Būsim pieci zinātnieki, apvienosim mūsu laboratorijas, būs vairāk iespēju zinātniskiem pētījumiem,» asociētais profesors Mezītis ir optimistiski noskaņots.
No nākamā studiju gada septembrī RTU ēkā Kronvalda bulvārī 1 darbu sāks arī jauna E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte, kas radīta, apvienojot trīs zinātniskos institūtus: Humanitāro, Lietišķās valodniecības, kā arī Tālmācības studiju centru. Jaunās fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja Marina Platonova pagaidām piesardzīgi atbild uz jautājumu, vai tas uzlabos zinātnisko darbu. «Es ticu, ka tas dos impulsu starpnozaru pētniecības attīstībai.» Pašlaik fakultātes aptuveni simt zinātnieku darbojas 20 projektos, kas saistīti ar humanitārajām, sociālajām un tehniskajām zinātnēm. Platonova uzskata, ka «šāds kopprodukts būs panākumu atslēga nākotnē».
Līdz 2020.gadam plānots RTU zinātnisko struktūrvienību skaitu samazināt trīsreiz – no 45 izveidot 14. Kad šāgada sākumā zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā par vienu no galvenajiem zinātnes attīstības traucēkļiem tika atzīta sadrumstalotība, RTU bija viena no pirmajām augstskolām, kas sašutumu par zemajām «atzīmēm» nomainīja pret rīcību.
Kopumā no 149 izvērtētajiem Latvijas zinātnes institūtiem starptautiskā komisija šāgada janvārī tikai vienu atzina par izcilu – Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, bet 23 tika novērtēti kā tik vāji, ka to finansēšana nav mērķtiecīga.
Būt labākajiem Baltijā
Pārmaiņas RTU zinātniskajā darbā sākās jau pirms starptautiskā izvērtējuma, saka rektors Leonīds Ribickis. Vairāk nekā 150 gadus vecās augstskolas administrācija cer nākotnē pamest padrūmo staļinisma laikmeta būvi Vecrīgas viducī, lai sāktu jaunu dzīvi RTU studentu pilsētā Ķīpsalā. Augstskolas vadība esot gatava arī pārmaiņām studiju un zinātniskajā darbā. Lai gan starptautiskajā izvērtējumā neviens no RTU zinātniskajiem institūtiem netika atzīts par labu vai ļoti labu, augstskola līdz 2020.gadam vēlas kļūt par nozīmīgāko zinātnes un inovāciju universitāti Baltijā.
Viens no pirmajiem darbiem, ko RTU izdarīja jau pirms pieciem gadiem, bija doktorantu skolas izveidošana, kurā topošie zinātnieki uzzina, kā gatavot zinātnisku publikāciju, lekciju kursu, veikt eksperimentu. Rezultātā palielinājies doktorantu skaits: 2007.gadā disertāciju aizstāvēja 32, bet pēdējos četros gados – ik gadu vidēji 60. «Vēlamies panākt, lai šis skaitlis līdz 2020.gadam sasniedz 100,» saka Ribickis.
RTU mainījusi arī kārtību, kādā sadala valsts piešķirto naudu institūciju uzturēšanai. Naudu saņem tikai tie zinātnieki, kuri piedalās zinātniskos projektos, līgumdarbu izpildē vai publicējuši vismaz vienu starptautiski recenzētu zinātnisko rakstu. Naudas sadalē tiek ņemts vērā arī publikāciju vai pieteikto patentu skaits, zinātniskos projektos piesaistītā finansējuma lielums un doktorantu skaits. «Ejam uz to, ka valsts atvēlētā nauda RTU kļūst par līdzfinansējumu tai naudai, ko zinātnieki jau ir ieguvuši,» saka Ribickis. «Ja zinātnieks nav spējīgs iesaistīties projektā, piedošanu…»
Starptautiskajā vērtējumā uzzinājusi, ka seši no RTU institūtiem tika atzīti par vājiem, augstskolas vadība strikti nolēma – tie vai nu jālikvidē, vai jāpievieno citai zinātnieku grupai. «Bet tas nenozīmē, ka samazināsies zinātnieku skaits. Viņi apvienosies. Arī finansējums nesamazināsies, tieši otrādi – cenšamies piesaistīt aizvien vairāk naudas no ārpuses, un tas mums tīri labi izdodas,» saka rektors.
Lielākā daļa naudas RTU zinātniskajai darbībai ir «no ārpuses». No visa augstskolas budžeta, kas pērn pārsniedza 51 miljonu eiro, zinātnei atvēlēti 29% jeb nepilni 15 miljoni. Taču valsts doti no tiem ir tikai 4,4 miljoni eiro. Starptautiskos projektos augstskola ieguvusi divreiz lielāku summu – 8,9 miljonus. Vēl 1,1 miljonu veido ieņēmumi, ko RTU zinātnieki nopelna līgumdarbos. Piemēram, pēc uzņēmuma Grandeg pasūtījuma Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā izstrādā aprēķinu moduļus granulu katlam. RTU un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra līgums paredz, ka Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē izstrādā priekšlikumus TV torņa telpu un apkārtnes labiekārtošanai. Bet Valmieras stikla šķiedra maksā RTU par to, ka Mašīnbūves tehnoloģiju institūtā uzlabo šķiedru pārstrādes līniju.
Ribickis uzsver – lielākā daļa RTU zinātnieku nodarbojas nevis ar fundamentālo, bet lietišķo pētniecību. Viņiem ir svarīgi, lai izgudrojumi tiktu patentēti un praktiski izmantoti. 2008.gadā RTU zinātnieki uzrak-stīja 38 pieteikumus patenta saņemšanai, bet pērn šis skaits sasniedzis jau 53. Lai pierādītu, ka izgudrojumi ir praktiski izmantojami, Ribickis stāsta par sadarbību ar Vācijas uzņēmumu Daimler AG, kas ražo Mercedes-Benz auto. Šim uzņēmumam RTU doktoranti izstrādājuši iekārtas, kas mašīnām par 10-15% samazina elektroenerģijas patēriņu. «To mūsu jaunie pētnieki izstrādāja tepat, Kronvalda bulvārī,» uzsver Ribickis.
Tātad jau tagad divas trešdaļas zinātnei paredzētā finansējuma RTU nopelna pati un nolēmusi tuvākajos gados šo naudas pīrāga daļu padarīt vēl lielāku – universitātē darbu sācis rektora vietnieks biznesa sadarbības jautājumos, kura galvenais uzdevums ir veidot saites ar uzņēmumiem. «Tikko noslēgts ilgtermiņa sadarbības līgums ar uzņēmumu Sadales tīkls,» saka rektors. Tas ļaus RTU pētniekiem testēt zinātniskās izstrādes un pārbaudīt savas idejas, bet uzņēmums pārbaudīs iespējas palielināt slodzes kabeļos, neriskējot ar kabeļu bojājumiem. Ribickis piebilst, ka faktiski «ar visiem ražotājiem, kas Latvijā kaut ko ražo, mums ir sadarbības līgumi, ar budžeta naudu mēs nevaram attīstīt pētniecību».
Apvienojas, lai pētītu kopā
«Starptautisko ekspertu ziņojumu Latvijas zinātnieki ir izlasījuši uzmanīgi un ir gatavi sekot tā ieteikumiem,» secina Kaspars Bērziņš, zinātnes politikas doktora kandidāts, kuru Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piesaistīja zinātnisko institūciju reformas sagatavošanai. «Varētu pat teikt, ka zinātnieki paši izstrādāja reformu, un Izglītības un zinātnes ministrijas galvenais darbs bija tikai uzklausīt institūtu idejas un pārrunāt labākos scenārijus. Pieteiktās reformas rāda, ka Latvijas zinātne ir sasparojusies,» saka Bērziņš.
Arī lielākā Latvijas augstskola Latvijas Universitāte, kuras paspārnē ir 19 zinātniskie institūti, grib sakopot radniecīgos studiju un zinātņu virzienus. Piemēram, visus medicīnas pētniekus sapulcināt jaunā LU Kardioloģijas un klīniskās medicīnas institūtā, bet no trijiem institūtiem – Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, kā arī Atomfizikas un spektroskopijas – izveidot vienu Fotonikas un kosmosa tehnoloģiju centru.
Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kurš starptautiskā izvērtējuma kritiku un zemāko vērtējumu ziemā uztvēra ļoti emocionāli, joprojām uzskata – bija negodīgi lielos un mazos zinātniskos institūtus vērtēt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem. Tagad Svilāns secina, ka ir gatavs atteikties no zinātniskās institūcijas goda. «Mēs turpināsim savus pētījumus bez valsts naudas, bet publisku ņirgāšanos no IZM vairs nevēlos piedzīvot,» saka Svilāns. Tas nozīmē, ka Botāniskais dārzs turpinās darbību, taču var netikt finansēts kā zinātnisks institūts. Dārzs saņem finansējumu ne tikai no IZM, bet arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kuras pārraudzībā atrodas. Turklāt vidēji 700 000 eiro gadā dārzs nopelna pats – pusi no tā, kas nepieciešams pilnvērtīgai darbībai.
Savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēka, kurā, pēc IZM teiktā, pilnvērtīgas pētniecības nebija, turpmāk gatava izvērst pētniecību, lielas cerības liekot uz sadarbību ar ekspertu augsti novērtēto LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kas kopā ar bibliotēku turpmāk strādās Gaismaspilī.
Neviens no 23 institūtiem, ko starptautiskie eksperti atzina par vājiem un ieteica slēgt, nav tiešā IZM pakļautībā, tāpēc ministrija nevienam slēģus neliks. Pagaidām IZM rosina pašus zinātniekus domāt, kā uzlabot darbu. Tāpat kā RTU un LU, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nolēmusi par vājiem atzītos institūtus reorganizēt, pievienojot labi novērtētām zinātnieku grupām. Lauksaimniecības tehniskās zinātnes institūts tiks iekļauts Tehniskajā fakultātē, bet Latvijas Augu aizsardzības pētniecības institūts integrēsies Lauksaimniecības fakultātē. Apvienoties nolēmuši arī Stendes Graudaugu selekcijas institūts un Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts, abi pieļaujot iespēju kļūt par LLU aģentūras Zemkopības zinātniskais institūts struktūrvienību.
Kopā strādāt gatavs arī Pūres Dārzkopības pētījumu centrs un Valsts Augļkopības institūts.
Vairākums zinātnisko institūciju gatavas pārmaiņām, apstiprina IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, iepazinusies ar institūciju izstrādātajiem pasākumu plāniem, kā novērst ķibeles, uz kurām norādījuši starptautiskie eksperti. Galvenā problēma ir sadrumstalotība, un viens no tās iemesliem ir padomju laiku mantojums. Pirms neatkarības atjaunošanas Latvijas Zinātņu akadēmijas pakļautībā darbojās desmitiem institūtu, visi atrauti no izglītības sistēmas. Sabrūkot Padomju Savienībai, tie turpināja darbu, turklāt arī augstskolās izveidojās institūti. Kiopa uzsver – tagad viens no uzdevumiem ir gādāt par augstākās izglītības un zinātnes integrāciju.
Mokošā nabadzība
Kamēr zinātnieki steidz novērst norādītās kļūdas, nekas neliecina, ka ar tādu pašu skubu tiktu mazināta cita zinātnes attīstības problēma – nabadzība. Ne tikai Latvijas pētnieki, bet arī ārvalstu eksperti uzskata, ka valsts finansējums zinātnei arvien bijis pārlieku mazs.
No 2007. līdz 2013.gadam budžeta nauda zinātnei ir nemitīgi samazinājusies: trekno gadu laikā tie bija 45,6 miljoni eiro, 2009.gadā pēc krīzes diktētā samazinājuma – 31,2 miljoni eiro, bet kopš 2011.gada summa nav pārsniegusi 25 miljonus eiro jeb 0,7% no iekšzemes kopprodukta. (Finansējumu veido dažādas budžeta pro-grammas, tajā skaitā zinātnisko institūciju uzturēšanas bāzes finansējums, kura izmaiņas skatāmas grafikā.) Izņemot Slovākiju, neviena cita Eiropas Savienības valsts zinātnei un attīstībai neatvēl tik maz. Tā sauktais zinātnes bāzes finansējums Latvijā ir tikai 25% no aprēķinātās nepieciešamās minimālās summas. Kaspars Bērziņš gan norāda, ka zinātnes maka saturu parasti papildina gan valsts dotācijas augstskolām, gan Eiropas fondu nauda zinātnes un augstskolu attīstībai, gan bizness. «Tāpēc vairāk nekā apsveicama ir RTU stratēģija pašiem piesaistīt naudu projektos un pasūtījumos. Tā tam jābūt,» saka Bērziņš.
Lai mudinātu uzņēmējus pasūtīt augstskolām viņiem vajadzīgus pētījumus, pērn tika izveidots Latvijas tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcijs, kurā apvienojušās trīs universitātes un četras augstskolas. «Pieņēmām darbā vienu cilvēku, kas uzklausa uzņēmēju vajadzības un tad salūko zinātniekus, kas var palīdzēt,» paskaidro Ribickis, kas ir šā konsorcija vadītājs.
Tomēr knapais zinātnes bāzes finansējums jeb tā nauda, ko valsts atvēl institūciju uzturēšanai, tik un tā ir problēma. «Zinātniekiem tas nozīmē milzīgu nestabilitāti,» saka RTU zinātņu prorektors, viens no Latvijas ietekmīgākajiem zinātniekiem Tālis Juhna. «Zinātnē vēlams plānot vienu, divus gadus uz priekšu, bet Latvijā finansējums ir tik niecīgs, ka visi zinātnieki dzīvo no viena projekta līdz otram. Mēs nepārtraukti rakstām pieteikumus jauniem projektiem, lai iegūtu naudu pētījumiem. No vienas puses, tas ir labi, jo zinātnieki ir spiesti celt kvalifikāciju, lai spētu konkurēt ar citiem kolēģiem par naudu. No otras puses, tikai katrs piektais projekta pieteikums tiek atbalstīts, un to laiku, ko varētu veltīt pētniecībai, mēs veltām projektu rakstīšanai – ja nav projektu, nav arī cienījamas algas, līdz ar to ir ļoti grūti motivēt studentus pievērsties pētniecībai kā profesijai.»
Diemžēl pagaidām vienīgais, kas vieš cerību, ka pētniecībai atvēlētais naudas daudzums valsts budžetā varētu palielināties, ir 2010.gadā valdībā pieņemtā Latvijas nacionālo reformu programma Es 2020, kas paredz finansējumu pētniecībai un attīstībai līdz 2020.gadam palielināt līdz 1,5% no kopprodukta. Tas ir tieši divreiz mazāks skaitlis par to, uz ko tiecas pārējās ES valstis.
Nauda pret reformu
Lai cik maz eiro arī būtu zinātnes makā, tos IZM iecerējusi izmantot, lai mudinātu zinātniekus no mazām domubiedru un interesentu grupām pārtapt lielos pētniecības centros.
«Zinātniskam institūtam, kurā strādā tikai pieci zinātnieki, valsts naudu nedosim,» saka Agrita Kiopa. Pašlak Latvijā ir 15 zinātniskās institūcijas, kur pilna laika darbinieku skaits nepārsniedz 25. Zinātniskās darbības likums neliedz pieciem cilvēkiem veidot institūtu, un arī IZM negrasās to aizliegt. «Taču pieciem cilvēkiem nav vajadzīgs direktors, grāmatvede, māja un šoferis. Absurds! IZM ir priekšlikums zinātnes bāzes finansējumu jeb naudu institūciju uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirt tikai tad, ja zinātniskajā personālā ir vismaz 25 cilvēki – gan tādi, kas jau saņēmuši akadēmisko grādu, gan doktoranti, kas strādā par asistentiem, un studenti, kas strādā pusslodzi.» Šādu ierosinājumu IZM iestrādājusi informatīvajā ziņojumā par plānotajām reformām zinātnē, kas augusta vidū būs jāpieņem valdībā – pašlaik tas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā IZM ir ieinteresēta veicināt pētniecību arī mazajās augstskolās, lai pasniedzēji būtu lasījuši jaunākos pētījumus un spētu izklāstīt studentiem modernākās idejas, tām valsts nauda būtu atvēlama arī tad, ja zinātnieku skaits nepārsniedz 10.
Strukturālo reformu atbalstam IZM plāno izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas naudu – deviņus miljonus eiro. Šī nauda līdz 2015.gada nogalei izmantojama zinātnisko institūciju apvienošanai: pārcelšanās izdevumu segšanai, zinātnisko datubāzu pieejas un grāmatvedības sistēmas iegādei, administratīvo spēju stiprināšanai.
Papildus šīm izmaiņām IZM nolēmusi, tāpat kā jau 2013.gadā, bāzes finansējuma sadalē ņemt vērā zinātniskās darbības rezultātus. Kiopa pieļauj, ka ar institūcijām, kuru zinātniskā darbība novērtēta kā vāja vai tikai apmierinoša un kas nebūs reorganizējušās, IZM līgumu par zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu slēgs tikai apmaiņā pret rīcības plānu, kā uzlabot darbu. «Taču šādas vienošanās tehniska izstrāde ir pietiekami piņķerīga, lai tas nenotiktu šogad. Lielas pārmaiņas nav iespējamas vienā dienā,» saka Kiopa, paredzot, ka pirmie līgumi varētu tikt noslēgti 2015.gadā, pārējie – 2016.gadā. Kiopa atgādina, ka jau tagad naudas piešķiršanai galvenie kritēriji ir zinātniskās publikācijas gan Latvijas, gan starptautiskos izdevumos, spēja ieinteresēt doktorantus un maģistrantus, kā arī piesaistītais finansējums pētniecības un attīstības projektiem. «Katrā institūtā jāskatās, kurā jomā ir vislielākais zinātniskais potenciāls. Tajā jomā jāiegulda nauda un jāattīsta,» saka Kiopa.
