Grib studēt un gatavs maksāt – ne vienmēr zinot, tieši ko un kur
Ilustrējot demogrāfisko tendenču dramatiskās sekas, jau 2008.gadā dažādās auditorijās izmantoju šādu piemēru. Pirmklasnieku togad bija ap 20 tūkstošiem. Pieņemot, ka puse pēc 12 gadiem dosies studēt un LU joprojām būs 4-5 tūkstoši pirmkursnieku, cik reflektantu paliks visiem pārējiem desmitiem Latvijas augstskolu?
Taču nebija jāgaida 2020.gads – šī nākotne jau ir iestājusies. Šogad lielākajās augstskolās kopā ir 11,4 tūkstoši studētgribētāju. Pašlaik gan nezinām, kāds ir viņu demogrāfiskais profils (dzimums, socioekonomiskais statuss, reģionālā izcelsme). Savukārt viņi izvēloties īsti nezina, kādas ir konkrēto programmu absolventu darba iespējas, karjeras ceļi, ienākumi. Nevar pat nojaust, ko studēt dodas tie 10-15% absolventu (ap 2000 ik gadu nesenā laikposmā), kas dodas studēt ārzemēs, jo pastāv tikai netiešas aplēses par mācību valodu izvēli.
Tomēr šo to varam secināt. Pirmkārt, vidēji piecas programmas uz vienu reflektantu norāda, ka studiju izvēles fokuss kopumā ir plašs. Cits teiktu – izplūdis. Tomēr grūti teikt, cik lielā mērā tā ir risku diversifikācija (netikšu vienā, izdosies citā vietā), cik izvēles jauneklīgums (vairākas lietas un vietas iet pie sirds) vai citi faktori. Skaidrs, ka īsais pieteikšanās periods izvēles fokusu neveicina.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.