Žurnāla rubrika: Svarīgi

Pirms gada ar atvieglojumu noslēdzās bankrotējušā Liepājas metalurga glābšana – ražotni nopirkušie ukraiņi jau šogad grasījās pelnīt. Tomēr dzīve atpaliek no plāniem, modernā elektriskā krāsns iedarbināta tikai deviņas dienas, un īpašnieki atkal prasa valdībai atbalstu, lai gan no pamatražotnē ieguldītajiem 73 miljoniem eiro valsts pagaidām atguvusi tikai 1,8 miljonus. Tas ir mazāk, nekā nopelnījuši pārdošanas konsultanti Prudentia

Kabinetā pie sienas atstutēto ikonu ar pareizticīgo svētajiem sev līdzi atvedis jaunais Liepājas metalurga vadītājs Igors Talanovs. Citādi plašajā telpā par jauno saimnieku ienākšanu nekas neliecina – tukšs galds, skapis, plaukti, arī sekretāres darba vietā pie vadītāja kabineta neviena nav, jo strādājošo skaits uzņēmumā samazināts. Kopš rūpnīcas darba daļējas atjaunošanas visvairāk apcirpts administrācijas štats – par 40%, stāsta Talanovs. «Mazinām izmaksas visur, kur var.» Ar uzņēmēju tiekamies KVV Liepājas metalurgs administrācijas ēkā Liepājā, Brīvības ielā, ko vietējie iesaukuši par Pentagonu. Pie ieejas mastos plīvo Latvijas, KVV grupas un Ukrainas karogi, bet pelēkais nams stāv pustukšs – augšējie stāvi netiek izmantoti.

Pirms gada oktobrī Ukrainas uzņēmums KVV Group nopirka Liepājas metalurga (LM) pamatražotni par kopējo summu 107 miljoni eiro ar atlikto maksājumu uz desmit gadiem. Plāni bija ambiciozi – atjaunot ražošanu un jau pirmajā gadā strādāt ar peļņu. Vismaz tik lielu, lai sanāktu norēķināties ar kreditoriem. Lai to izdarītu, bija nepieciešams attīstīt ražošanas jaudas vismaz līdz 80 000 tonnu armatūras mēnesī, taču plānus neizdevās realizēt. Pašlaik mēnesī tiek saražoti aptuveni 26-27 tūkstoši tonnu armatūras un gaidītās peļņas vietā uzņēmums šā gada pirmo pusgadu strādājis ar zaudējumiem – kopā ar ražošanas palaišanas izmaksām (divi miljoni) tie ir pieci miljoni eiro. 

Pēdējā laikā gan ražošanas izmaksas izdevies optimizēt, un uzņēmums tagad strādājot «pa nullēm». No pamatprodukcijas ražotnēm patlaban darbojas tikai viena – mazākā velmētava. Gada pirmajā pusē iedarbinātā modernā elektriskā metāla kausēšanas krāsns, kuras iegādes kredītam savulaik LM no valsts prasīja 73 miljonu eiro galvojumu, ir darbojusies tikai deviņas dienas. Jaunie īpašnieki sarēķinājuši, ka to izmantot pašlaik neesot ekonomiski izdevīgi, tāpēc ražošanai netiek izmantota. 

Līdz ar to arī nācies atlaist nesen pieņemtos darbiniekus, rezultātā rūpnīcā tagad strādā 540 cilvēki. Tas ir pieaugums, salīdzinot ar 200 cilvēkiem, kas saglabāja darbu uzņēmuma maksātnespējas procesa laikā, bet vāja atblāzma no LM apgriezieniem pirms bankrota, kad darbinieku skaits sniedzās divos tūkstošos. 

Pēc Talanova teiktā, pustūkstotis esot optimālais skaits pašreizējām ražošanas jaudām. To palielināšana esot atkarīga no situācijas tirgū, arī valsts pretimnākšanas, mazinot energoresursu izmaksas un izmantojot citas iespējas palīdzēt ražotnei – ar šādu aicinājumu uzņēmums tagad vērsies pie valdības. 

Kas īsti notiek Liepājas metalurgā, un kāpēc gada laikā krasi mainījušies jauno īpašnieku KVV Group biznesa plāni Liepājā?

Gali neiet kopā

Pirms gada nebija šaubu, ka uzņēmums var rentabli strādāt, stāsta pašreizējais uzņēmuma vadītājs Talanovs. Oficiāli pie vadības grožiem viņš ir nesen – valdē iecelts jūnijā, nomainot Igoru Kovaļenko. Pārmaiņu iemeslus uzņēmums nekomentē. Talanovs skaidro, ka KVV Group bizness LM nav sekmējies, kā plānots, jo, pirmkārt, gada sākumā ievērojami sarukusi eiro vērtība pret dolāru. Tā kā daļa metāllūžņu iepirkta par dolāriem, tas sitis pa kabatu. Metāllūžņi no Ukrainas, kur to savākšana ir KVV Group pamatbizness, nozīmīgos apmēros netiek piegādāti, jo tas neesot ekonomiski izdevīgi. 

Otrkārt, ievērojami sarucis noieta tirgus būvniecības materiāliem un līdz ar to arī pieprasījumus pēc LM ražotās armatūras. Pēc Talanova aprēķiniem, kritums esot ap 20%, salīdzinot ar gada sākumu. Trešais iemesls – konkurenti izmantojot valūtu devalvācijas Krievijā un Baltkrievijā sniegtās priekšrocības un dempingojot cenas tirgū, kurā tradicionāli produkciju realizējis LM.

«Viss ir vienkārši. Ar to aprīkojumu un energoresursu cenām, kādas ir Latvijā, mūsu izmaksas metāllūžņu pārvēršanā par armatūru ir 190 eiro [par tonnu] pašreizējos tirgus apstākļos, bet starpība tirgū starp metāllūžņu un armatūras cenām ir 160 eiro [par tonnu]. Kā jums liekas, vai tas ir nopietns iemesls, lai saprastu, ka manis nosauktie faktori ir atstājuši uz mums būtisku iespaidu?» skaidro Talanovs.

Uzņēmums darot visu, lai samazinātu ražošanas izmaksas, taču vēlas arī valsts atbalstu. «Mēs optimizējām darbinieku sastāvu, optimizējām daļēji tehnisko procesu, bet mēs nevaram veikt brīnumus,» saka Talanovs.

Pērn iegādājoties LM pamatražotni, KVV Group veica pirmo iemaksu par pirkumu 21,5 miljonu eiro apmērā, bet pārējo summu kreditori, no kuriem lielākais ir Latvijas valsts, saņems desmit gadu laikā – katru gadu pa deviņiem miljoniem eiro. Šāda summa ir jāpārskaita arī šogad. Vai uzņēmums to būs spējīgs izdarīt, Talanovs skaidru atbildi nesniedz. «Nekomentēšu. Varu pateikt, ka šodienas tirgus situācija mums to neļauj.»

Talanovs aktīvi piedalās dažāda līmeņa sarunās par iespējamo valsts atbalstu uzņēmumam. Apkopojot KVV Group pārstāvja un sarunās iesaistīto sacīto, vēlmju saraksts uzņēmumam nav mazs: KVV Liepājas metalurgs vēlētos, lai valsts samazina elektroenerģijas cenas uzņēmumam gan sadaļā, ko veido obligātā iepirkuma komponente, gan arī pamatcenā – par 30%. 

Lai arī valdība jau jūlijā nolēma sniegt atbalstu lielajiem uzņēmumiem, kas lielos apmēros patērē elektroenerģiju, Talanovs to neatzīst par pietiekamu. 

Tāpat uzņēmums būtu ieinteresēts, lai par 25% uzņēmumam tiktu samazinātas gāzes cenas, tiktu ieviestas atlaides kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, ieviesta iekšējā tirgus būvmateriālu sertifikācija, kas sekmētu Latvijā ražotās armatūras noietu, kā arī valsts palīdzētu risināt jautājumus, kas skar apgrozāmo līdzekļu trūkumu – sarunas varētu būt par aptuveni 25 miljoniem eiro. Tā kā visa pamatražotnes manta līdz darījuma atlikušās summas segšanai ir ieķīlāta kreditoriem, uzņēmums nevarot paņemt aizņēmumus bankās, tāpēc lūdz pretimnākšanu šajā ziņā.

Ko KVV Liepājas metalurgs darīs, ja atbalsts vēlamajā apmērā netiks saņemts? «Es viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nevaru sniegt. Varu minēt piemēru – jūs nopirkāt labu automašīnu kredītā, bet jums krasi samazinājās ienākumi, ko darīsit?» Atbildu, ka pārdotu. «Pārdot mēs netaisāmies,» saka Talanovs, taču atzīmē, ka Čehijā, Slovākijā un Polijā esot bijuši piemēri, kad valsts sniegusi atbalstu līdzīgiem uzņēmumiem, tāpēc cer uz atbalstu arī no Latvijas valsts.

No valsts puses iespējamā atbalsta sniegšanu LM ar premjeres lēmumu uzdots koordinēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājam Andrim Ozolam. Viņš uzskata – objektīvu apstākļu dēļ uzņēmums nonācis sarežgītā situācijā, lai arī detalizēti situācija LM nav vētīta, tas esot jādara ekspertiem. «Mans personīgais viedoklis – ražošana metalurģijas industrijā Eiropā ir būtiski iedragāta. Es domāju, ka uzņēmuma lūgums savā būtībā nav nekaunīgs. Jautājums – vai tas ir valstij izdevīgs? Tas tagad ir jāaprēķina,» saka Ozols. Viņaprāt, lemjot par izdevīgumu valstij, svaru kausos jāliek ne tikai izmaksas pabalstos simtiem darbinieku un viņu ģimenēm, bet arī ietekme uz saistītajām nozarēm, iespējas nepalielināt emigrāciju. 

Apstākli, ka valsts joprojām nav atguvusi iepriekšējos vairāk nekā 70 miljonus eiro no LM, viņaprāt, nevajadzētu iekļaut šajā lietderības aprēķinā. «Spriežot, vai tas ir izdevīgi, ir jāmēra pret otru negatīvo scenāriju – ja mēs tāpat šo naudas summu neatgūstam,» saka Ozols. «Es saprotu, tas izklausās briesmīgi,» viņš atzīst, bet vienlaikus uzsver – viņš neaicina norakstīt iepriekš, iespējams, aplami garantētā aizdevuma naudu, taču reāli vērtēt situāciju. «Es uzskatu, ka tagad ir jauns izdevīguma aprēķins. Valsts pienākums ir mācēt pareizi rēķināt un nevienā virzienā nekļūdīties – ne sašaurināt, ka mums nepatīk esošā situācija un tāpēc nesniegsim atbalstu, ne aizrauties ar tik lielu atbalsta apjomu, kas jau ir nesaimniecisks.»

Ozols patlaban apkopo informāciju no dažādām ministrijām par iespējamo maksimālo atbalstu uzņēmumam. Apkopojums tiks sagatavots septembra otrajā pusē, bet LIAA vadītājs jau prognozē – tas varētu būt nepietiekams un vajadzēs jaunu sarunu raundu valdībā par atbalstu LM.

Investors pārrēķinājies?

Savukārt pārsteigums par KVV Liepājas metalurgs finanšu grūtībām esot maksātnespējīgā LM administratoram Haraldam Velmeram, kurš kopīgi ar finanšu konsultantu Prudentia un kreditoriem pirms gada atzina KVV Group par vispiemērotāko pretendentu pamatražotnes iegādei. «Es brīnos par izvirzītajiem nosacījumiem no viņu puses,» saka Velmers. «Kopš pagājušā rudens nekas nav mainījies – gan uzņēmuma aktīvi bija tādi paši, gan metalurģijas nozarē situācija bija tikpat nestabila, elektrocenas bija tādas pašas, īstenībā šobrīd ir [pat] nokritušās.» Pēc Velmera domām, «iespējams, mainījusies biznesa politika šim pircējam».

Administrators uzskata – LM pircēja meklējumu process noticis pareizi un nodrošinājis kreditoriem vislabāko piedāvājumu. Pamatražotnes izsole kā pārdošanas veids netika izmantota, jo tad nevarētu izkontrolēt, kas to nopērk, tāpēc starptautiskais konkurss bijis vispiemērotākais risinājums, ko atbalstījuši arī nodrošinātie kreditori – Valsts kase, Citadele un SEB banka. Tikusi izstrādāta metodoloģija investoru un to piedāvājumu salīdzināšanai – vērtēta tika piedāvātā cena, samaksas apjoms darījuma brīdī, nodrošinājums atliktajam maksājumam, finansējuma pieejamība, investora pieredze un reputācija, kā arī darbības atjaunošana iespējami īsākā termiņā. Atbilstoši šiem kritērijiem KVV Group bijis labākais piedāvājums.

Līdzīgs viedoklis ir arī finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam. «Pats darījums ir tiešām veiksme, jo mums gala rezultātā no tiem desmit investoriem, kas bija īsajā sarakstā, aktīvi par uzvaru cīnījās divi – [Krievijas miljonāra] Igora Šamisa pārstāvētā [Luksemburgā reģistrētā] United Group un KVV Group. Notika reāla cīņa, lai dabūtu šo darījumu, un mums izdevās vairākas reizes uzlabot noteikumus, paceļot cenu, uzlabot nodrošinājumus,» saka Krastiņš. Viņš aicina ņemt vērā to, ka metalurģijas nozarē situācija Eiropā jo-projām ir sarežģīta – arī tagad esot 20-30 metalurģijas uzņēmumu, kas tiek piedāvāti pārdošanai.

Arī Krastiņš atturas izskaidrot, kāpēc LM nonācis grūtībās un lūdz valsts atbalstu. «Grūti man teikt, ar ko šis investors bija rēķinājies vai pārrēķinājies,» saka Krastiņš, norādot, ka gan no finanšu resursu pieejamības viedokļa, gan ņemot vērā, ka KVV Group ir viens no lielākajiem metāllūžņu pārstrādātajiem Ukrainā, «manevra iespējas viņiem ir».

«Viņiem bija gan nauda, ko viņi mums parādīja – attiecīgi banku izrakstus un dažādu cita veida informāciju, gan arī lūžņi. Mums likās, ka tas ir labākais, spēcīgākais investors ar spēcīgu komandu, kas viņiem tajā laikā bija,» saka Krastiņš. Valsts atbalsta prasīšana, viņaprāt, ir kaulēšanās mēģinājums. «Varbūt Ukrainā tas strādā, bet vai Eiropas Savienībā – grūti teikt. Skaidrs, ka Latvijas valdībai iespējas atbalstīt tieši konkrēto nozari vai uzņēmumu ir ļoti ierobežotas un, protams, tas nav pareizi.»

Atgūtie miljoni notērēti

Kamēr ministrijās tiek meklēti risinājumi jaunam valsts atbalstam, patlaban vēl līdz galam nav noslēdzies arī iepriekšējā ražotnes īpašnieka LM maksātnespējas process. Tajā lielākais kreditors ar 74 miljonu prasījumu ir Valsts kase, kas finanšu grūtībās nonākušā LM vietā 2013.gada jūlijā samaksāja Itālijas bankai UniCredit S.p.A. uzņēmuma modernizēšanai ņemto un valsts galvoto kredītu. Kopējie atzīto kreditoru prasījumi ir par 196 miljoniem eiro.

Kā liecina administratora sniegtā informācija, lai gan formāli, «uz papīra» ir atgūti vairāk nekā simt miljoni eiro, praktiski valsts kā lielākais kreditors saņēmusi niecīgu daļu no tā, ko savulaik nācās samaksāt. Kā tas iespējams? 

No atgūtajiem 114 miljoniem eiro 107 miljonus veido darījums par LM pamatražotnes pārdošanu KVV Group – saskaņā ar vienošanos pagaidām ir saņemta tikai pirmā iemaksa 21,5 miljoni eiro. Kā tā tika sadalīta? Izrādās, vislielāko daļu veidoja LM uzturēšanas un pārdošanas izmaksas – 13,3 miljoni eiro. Lai arī uzņēmums maksātnespējas laikā neko neražoja, tā uzturēšana bijusi dārga. «Elektrības rēķini bija lieli, jo elektrības krāsni nevar izslēgt, lai būtu 100% drošs, ka tā saglabāsies. Bija nepieciešams nodrošināt ūdens cirkulāciju rūpnīcā un velmēšanas cehā, tika paturēta daļa darbinieku,» stāsta Velmers.

Vēl 2,32 miljonus eiro no šīm «uzturēšanas un pārdošanas izmaksām» veido atlīdzība, kas izmaksāta konsultantam Prudentia. Tās vadītājs Krastiņš konkrēto apmēru gan negribēja nosaukt, atzīstot, ka «lielās līnijās tie ir šie divi procenti» no uzņēmuma pārdošanas cenas – 107 miljoniem eiro. Vai divi miljoni ir adekvāta samaksa par šādu pakalpojumu? «Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, kādi ir metalurģijā, cik sarežģīti vispār ir pārdot metalurģijas uzņēmumus gan 2014.gadā, gan arī šogad, es domāju, ka 2% ir ļoti adekvāti,» pauda Krastiņš.

No pirmās iemaksas, ko pircēji samaksāja par ražotni, tika izmaksāta atlīdzība arī maksātnespējas administratoram – 1,14 miljoni eiro. Arī administrators uzskata, ka šī vienreizējā atlīdzība par paveikto darbu bijusi adekvāta, jo šajā periodā (kopš tiesiskās aizsardzības ierosināšanas 2013.gada maijā līdz šim brīdim) nevarējis nodarboties ne ar ko citu, turklāt bijušas ar tiešajiem darba pienākumiem saistītas izmaksas, ko nevarējis iekļaut kopējās uzņēmuma izmaksās. «Birojs arī man ir jāuztur, darbinieki, palīgs,» saka Velmers. «Es neesmu miljonārs, ne tuvu.»

Atskaitot maksātnespējas procesa uzturēšanas un pārdošanas izdevumus, atlīdzību Prudentia un administratoram, no KVV Group veiktās pirmās iemaksas pāri palika 7,1 miljons, kas tika sadalīti kreditoriem – visiem trim nodrošinātajiem kreditoriem atbilstoši to prasījumu proporcijām sadalīts 5,1 miljons eiro (Valsts kase attiecīgi saņēma 1,8 miljonus eiro), bet starp nenodrošinātajiem kreditoriem sadalīti 1,8 miljoni eiro. Nodrošinātie kreditori turpina gaidīt vēl aptuveni 108 miljonus, bet nenodrošinātie – 79 miljonus.

Lai arī visi svarīgākie lēmumi maksātnespējas procesā tiek pieņemti, balsojot kreditoru sapulcēs, ne visi kreditori ir apmierināti ar šī procesa norisi. Vairākus ārvalstu uzņēmumus, kam LM savulaik palicis parādā par izejvielām gandrīz 10 miljonus eiro, maksātnespējas procesā pārstāv juriste Sandra Velhovika. Viņas iebildumu saraksts pret uzņemuma tiesiskās aizsardzības (TAP) un maksātnespējas procesā notiekošo (abus administrēja Velmers) ir garš. «LM maksātnespējas process ir klajš pierādījums tam, ka Latvijā likumi nav rakstīti visiem,» pauž Velhovika. 

Viņasprāt, procesā ir daudz dīvainību, «sākot ar neizpildāma TAP plāna bezierunu apstiprināšanu tiesā, tiesas atteikumu atļaut kreditoram iepazīties ar visiem TAP lietas dokumentiem un beidzot ar administratora atteikšanos izsniegt kreditoriem detalizētu informāciju par LM mantas vērtējumu un atsavināšanas dokumentiem». Juriste norāda, ka kreditoriem neesot saprotams, kādēļ Prudentia un administrators saņem procentuālu atlīdzību no LM pamatražotnes pārdošanas darījuma pilnās summas, kaut gan pašlaik reāli iemaksāta ir tikai pirmā daļa un nav drošas pārliecības, vai uzņēmums spēs samaksāt visu summu, taču šādu atlīdzības apmēru atbalstījuši ar valsti saistītie kreditori. 

Viņas pārstāvētajiem uzņēmumiem arī neesot saprotama slepenība valdības lēmumos par TAP plānu, uzņēmuma mantas pārdošanas plānu un citiem jautājumiem. LM kreditoru loks ir plašs, un pārstāvēti daudzu valstu uzņēmumi, «kas neapšaubāmi zaudēs ievērojamas summas LM iepriekšējās vadības nodarījumu un tagad arī Latvijas valdības atbalstītās LM administratora rīcības rezultātā», tāpēc uzņēmēji esot izteikuši gatavību vērsties Eiropas finanšu uzraudzības institūcijās, «ja viņu tiesības sakarā ar LM maksātne-spējas procesu Latvijā tiks ignorētas un Latvijas valdība to uzskatāmi turpinās atbalstīt», stāsta Velhovika.

Kamēr vieni cīnās par bankrotējušā LM naudu, citi – par papildu valsts atbalstu, lai ražotne atkal nekļūtu maksātnespējīga, Liepājā priecājas par katru darbavietu Liepājas metalurgā. Sindijs Pagrabs šajā uzņēmumā strādā jau 22 gadus. Sāka kā produkcijas sējējs, tagad izmācījies līdz velmētavas ceha vadītāja vietniekam. Viņš atklāti atzīst – paša ģimenei šī ražotne nozīmē daudz. «Nav jābrauc darbā uz ārzemēm. No 1993.gada šeit strādāju, esmu izgājis visam cauri, zinu no A līdz Z. Nav vienkārši tā 43 gados mesties kaut kur citur un sākt no nulles,» stāsta Sindijs. Viņš ir pārliecināts, ka KVV Liepājas metalurgs problēmas atrisināsies un jaunajiem saimniekiem bizness izdosies. «Idejas ir visādas. Ir jāvirzās, jāmeklē jauni produkti. Viss būs normāli.»

Arī Liepājas mērs Uldis Sesks uzskata – uzņēmumam «jāstrādā pilnā apmērā, tas ir tas uzdevums». Vai valstij atkal jāsniedz atbalsts, neraugoties uz vēl neatgūtajiem vairāk nekā 70 miljoniem eiro, Sesks gan skaidru atbildi nesniedz.

Toties ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) neslēpj savu skepsi par KVV Liepājas metalurgs lūgumu saraksta apmierināšanu: «Manuprāt, tas ir gandrīz neiespējami». Latvijai jārūpējas par godīgu konkurenci, tāpēc «nevar tā vienkārši aiziet pie premjerministra, lai tas ar savu parakstu maina dzelzceļa vai elektrības tarifus». Valsts ir ieinteresēta, lai ražotne strādā, taču ministre atgādina, ka pašlaik jauno īpašnieku solījumi netiek pilnībā turēti, tāpēc viņa uzskata – līdztekus iespējām palīdzēt uzņēmumam būtu jāizvērtē arī tas, cik kvalitatīvs ir bijis tā pārdošanas process.

Pašreizējie rēķini