karš
- Redaktores sleja
- 19.06.2025.
- Nellija Ločmele
Karstie Jāņi
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
- Viedoklis
- 17.12.2024.
Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē
- Redaktores sleja
- 19.06.2025.
- Nellija Ločmele
Karstie Jāņi
Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.
- Viedoklis
- 23.05.2025.
Gatavības cena – vai uzņēmumi spēs strādāt krīzē vismaz 72 stundas?
Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.
- Intervija
- 08.05.2025.
- Māra Miķelsone
Vēsturnieks Valdis Kuzmins: karš atgriezies mūsu realitātē
Karš kā valstu savstarpējo attiecību forma ir atgriezies mūsu realitātē. Pirmais solis uz gatavību tam ir apzināties, ka pašlaik neesam gatavi, secina vēsturnieks Valdis Kuzmins
- Viedoklis
- 26.02.2025.
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus.
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
Latviešu zinātniece Inta Gribonika (32) sasniegusi mērķi, par kuru daudzi kolēģi pasaulē tikai sapņo, — viņas pētījums publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā Nature, un par atklājumu interesi izrāda Bila Geitsa fonds. Atklājums slēpjas peļu austiņās un cilvēka ādā
- Viedoklis
- 17.12.2024.
Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē
Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveides 1945. gadā tā ir bijusi galvenā starptautiskā platforma miera un drošības jautājumu risināšanai. Viens no šīs institūcijas stūrakmeņiem ir Drošības padome, kur pastāvīgajām dalībvalstīm ir liela ietekme, pateicoties veto tiesībām. Krievija ieņem bijušās Padomju Savienības vietu, kas tika piešķirta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Tomēr Krievijas pašreizējais statuss Drošības padomē tiek apšaubīts, jo tās rīcība ir klaji pārkāpusi ANO juridiskos un morālos pamatus.
- Viedoklis
- 29.11.2024.
Lielāko pateicību pelnījuši ukraiņu brīvības cīnītāji
Ap Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu Ukrainas gaisa spēki izplatīja video, kurā redzams, kā bijusī bērnudārza audzinātāja Natālija Grabarčuka ar pārnēsājamo raķešu palaišanas ierīci Igla notriec uz kādu ukraiņu objektu lidojošu okupantu izšautu raķeti. Vasarā Vācijas medijs Deutsche Welle rakstīja par angļu valodas skolotāju Filipu Averenkovu, kurš vairs psiholoģiski nespējis turpināt darbu Kijivā, kamēr valsts austrumos norisinās karš, tādēļ atsaucies valsts aicinājumiem iestāties armijā. Jau kopš kara sākuma biznesa vadībā iegūtās zināšanas armijas labā lietā liek veiksmīgs uzņēmējs Heorhijs Volkovs, kurš salīdzinoši mierīgajā Dņipro pilsētā atstāja savu biznesa konsultāciju un digitālā mārketinga uzņēmumus, lai tagad frontē vadītu bezpilota lidaparātu operatoru vienību. «Kad sākās pilna mēroga karš, es nebiju saistīts ar armiju un nebiju arī Rembo ar AK-47 rokās. Taču es zināju, ka man kaut kas jādara, lai cīnītos ar krievu ļaunumu,» nesen portālam Euromaidanpress.com stāstīja 37 gadus vecais uzņēmējs.
- Viedoklis
- 29.10.2024.
Efektīvas palīdzības sistēmas veidošanas iespējas krīzes pārvarēšanai
Reģionālās un valsts drošības kontekstā par drošību jārūpējas vienmēr, arī miera laikos. "Ja gribi mieru, gatavojies karam," teica romieši. Šī gatavošanās var izrādīties visefektīvākā, ja par to gādā ne tikai valsts un starptautiskās organizācijas, bet katrs individuāli vai apvienojoties kopienās. Domājot par iespējamu ārkārtas situāciju, var rasties jautājums: “Ko es varu darīt, lai palīdzētu?” Viens no līdzdalības veidiem ir problēmu risināšana, iekļaujoties brīvprātīgo organizācijās.
- Viedoklis
- 15.08.2024.
Kara nonākšana Krievijā ir sekas pašu krievu rīcībai
Pēdējās dienās lasot viedokļu apmaiņu sociālajos tīklos par Ukrainas karaspēka ieiešanu Krievijas teritorijā, daži no manītajiem argumentiem vienkārši «norauj jumtu». Kas gan notiek to cilvēku galvās, kuri iedomājas, ka mūsdienu karš ir kā antīkās pasaules vai viduslaiku batālija? Vai tiešām viņi domā, ka var iezīmēt pašu izvēlētu karalauku, kurā notiks visa karadarbība, un tā nekad neizies ārpus šīm iedomātajām robežām? Gluži kā sniega kauja mājas pagalmā. Kāds absurds. Glupa utopija.
- Viedoklis
- 16.07.2024.
Kara dēļ jāliek krieviem pasaulē justies nekomfortabli
Pagājušonedēļ pieredzētais Krievijas zvērīgais raķešu trieciens Kijevas bērnu slimnīcai bija skaudrs atgādinājums ikvienam «kara nogurdinātajam», kurš padevies ilūzijai, ka līdz ar pieklusušo ziņu plūsmu no Ukrainas apsīkusi arī karadarbība. Tā diemžēl nav. Nav apsīcis ne karš, ne okupantu zvērība.
- Vēsture
- 15.05.2024.
Karš nav beidzies
Ceļojošā izstāde 1944 — kara lauzums Latvijas pilsētainavā stāsta par laiku tieši pirms 80 gadiem, atgādinot par sagrautajām pilsētām un dzīvēm. Par tukšumu, ko aiz sevis atstāj karš
- Dzīvesstils
- 10.03.2024.
- Agnese Meiere
Paaudžu dialogs
Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
