Vecā nav žēl

Par tādām zinātnieku darba iespējām agrāk varēja tikai sapņot, pārceļoties uz jauno LU Dabaszinātņu akadēmisko centru, saka Ķīmijas fakultātes izpilddirektore Dace Silarāja

Putnu vīterošana skan trešajā stāvā, bet divus stāvus augstāk apkopēju, kas spodrina durvju stiklus, uzmundrina popsīgas krievu dziesmas no radioaparāta. Esmu ienākusi jaunajā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, kur svinīgā atklāšanas lente tika pārgriezta pirmdien, bet pagājušās nedēļas piektdienā vēl veda mēbeles, kārtoja kabinetus, posa grīdas, pārbaudīja signalizāciju un iekārtas. 7.septembrī te ienāca ap 1500 studentu.

Mani sagaida Ķīmijas fakultātes izpilddirektore un šā projekta koordinatore tehniskajos jautājumos Dace Silarāja. Garām bibliotēkai, kas atrodas pirmajā stāvā un būs pieejama visiem iedzīvotājiem, Dace ved uz liftu, lai brauktu uz 7.stāvu, kur pirms atklāšanas darbojas projekta vadības grupa. Augšā sagaida mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznotu jāņogu ķekars, sulīga arbūza šķēle, narcise un citi krāsaini Dabas mājai atbilstoši elementi uz pelēkām sienām. Kad tiekamies, kafejnīcas vēl nav – visu šo laiku darbinieki pusdienās devušies uz tuvējo Nacionālo bibliotēku.

Pirmo reizi 100 gados LU tapusī jaunā ēka apvieno Bioloģijas, Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultātes, kā arī daļu no Medicīnas fakultātes – optometrijas un redzes zinātnes. Grandiozs notikums, saka Dace un atzīst, ka viņai neesot žēl nekā no vecā. Ķīmijas fakultāte, kas kopš 1964.gada atradās Valdemāra ielā, naudas trūkuma dēļ pamatīgi nolaista – no sienām kritis apmetums, mēbeles turējušās uz goda vārda. «Atnāk jaunieši no skolām, un mums ir kauns viņus aicināt nākt pie mums mācīties,» atceras Dace. Līdzīga situācija varētu būt arī Alberta ielā ģeogrāfiem, kam laboratorijas bijušas bēdīgā stāvoklī. Bioloģijas fakultātes situācija bijusi labākā, jo Kronvalda bulvāra ēkā par ES naudu laboratorijās veikts remonts.