Kā Jaungada nakts Ķelnē izmainīja Vāciju
Daudz kas notika Jaungada naktī Ķelnē, un informācija ir pretrunīga – daļa faktu ir patiesi, daļa stāstu ir safantazēti. Tiek paustas gan reālas lietas, gan pārspīlējumi, un lielākoties tas viss ir šausminoši. Turklāt nākamajās dienās pēc svinību nakts īstenojās scenārijs, no kura piepildīšanās baidījās jau iepriekš. Jo īstenojās gan imigrācijas atbalstītāju, gan aktīvu pretinieku agrāk paustās bažas.
Daļai cilvēku Jaungada nakts ir kā pierādījums tam, ko viņi jau teikuši iepriekš: pārāk daudz iebraucēju valstī ievazā jaunas problēmas. Citi uztraucas, ka atsevišķu imigrantu nepieņemamā uzvedība saduļķos kopumā visai pozitīvo vāciešu attieksmi pret patvēruma meklētājiem.
Kamēr pa ļaužu mutēm turpina ceļot daudz neprecīzu faktu, viens gan ir skaidrs: Vāciju gaida grūtas dienas. Jo aktuāli kļuvuši vismaz divi jautājumi: vai Vācija tiešām spēs tikt galā ar tik milzīgu bēgļu pieplūdumu, un vai Vācijai pietiks drosmes un vēlēšanās kļūt par Eiropas valsti ar vislielāko imigrantu skaitu?
«Lielākoties miermīlīgi»
Pirmās nedēļas laikā kopš trauksmainās nakts tika noskaidroti 16 aizdomās turētie un reģistrēts aptuveni 200 sūdzību, lielākoties no jaunām sievietēm, kas bija cietušas no seksuālas aizskaršanas. Taču – kas īsti notika tonakt?
1. janvāra rītā pulksten 8.57 Ķelnes policijas preses dienests izplatīja ziņojumu «Svētku atmosfēra – svinības lielākoties miermīlīgas». Taču tā bija absolūta pretruna tam, ko naktī piedzīvoja policists Hermans (viņš lūdza īsto vārdu neminēt). Par drošībnieku vīrietis strādā jau 20 gadu un pieredzējis daudz ko, piemēram, huligānu masu kautiņus, dūru vicināšanu starp neonacistiem un anarhistiem.
Viņa patruļa 31. decembrī sākās desmitos vakarā. Uzdevums: uzraudzīt kārtību pie Ķelnes katedrāles un tuvējās ielās. Dežurēja arī 80 specvienības policistu – divreiz vairāk nekā pirms gada, lielākoties baidoties no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.
Pirmsdežūras sapulcē ap deviņiem Hermans savā iecirknī tika brīdināts, ka negaidīta situācija izveidojusies pie dzelzceļa stacijas. Vēlāk izplatītā paziņojumā policija skaidroja, ka «uzkrītoši agresīvi uzvedās 400-500 acīmredzami iereibušu personu, galvenokārt vīrieši, kas nekontrolēti šaudās ar pirotehniku». Policijas iekšējā ziņojumā 2. janvārī šie vīrieši pārsteidzoši ātri un bez jebkādiem pierādījumiem tika aprakstīti kā «bēgļi». Ap vienpadsmitiem vakarā policija jau runāja par vairāk nekā tūkstoš personām, lielākoties «Ziemeļāfrikas vai arābu izcelsmes vīriešiem».
Taksometru stāvvietā pie laukuma divas jaunas sievietes iekāpa Lūsijas Kelleres auto un lūdza aizvest uz Breslauera skvēru, kas atrodas otrpus stacijai. Kellere pasažierus bija gaidījusi veselu stundu, taču neko aizdomīgu neredzēja. Viņa pabrīnījās, kāpēc jaunās sievietes uz savu galamērķi nevēlas aiziet kājām. «Mēs negribam iet cauri,» atbildēja pasažieres. Jo abas jau bija redzējušas, kas notiek laukumā.
Hermans pie stacijas ieradās 22.50. Viņš lēsa, ka laukumā un uz katedrāles kāpnēm atrodas no 1000 līdz 1500 vīriešu. Redzēja, ka daži no viņiem cits uz citu mērķē ar pirotehniku. Un bija pārsteigts, ka pūlis nelikās ne zinis par policistu klātbūtni.
Uzbrūk arī policistei
Hermans nezināja, no kurienes nāk šie vīrieši. Atceras, ka viens visu laiku franču valodā sauca: «Pas de problème!» jeb «Problēmu nav!», un turpināja šaudīties. «Mūsu ierašanās gaisotni neietekmēja ne mazākajā mērā.» Viņa kolēģi ziņoja, ka divi marokāņi nolaupījuši mobilo tālruni kādam bēglim no Irānas, taču dokumentāri tas nav fiksēts. Iespējams, uzbrucēji nemaz nebija marokāņi, bet upuris nemaz nebija no Irānas, turklāt vēl bēglis.
Ziņas par seksuālu aizskaršanu Hermans vispirms dzirdēja rācijā. Arī to, ka cietusi viena kolēģe. Pavisam laukumā dežurējušas trīs policistes civilās drēbēs, lai tvarstītu kabatzagļus. Taču pēkšņi tikušas ielenktas pašas un apgrābstītas. Vienai no policistēm uzbrucēji centušies nozagt somiņu. Vēlāk dienesta ziņojumā izlasīja, ka, «ņemot vērā sarežģīto situāciju, formās tērptu policistu iesaistīšana trīs sieviešu aizsargāšanā nebija iespējama».
15 minūtes pēc vienpadsmitiem ieradās specvienība, kas mācīta grautiņu savaldīšanā, un sāka atbrīvot laukumu. Federālās policijas virsnieki bloķēja ieeju un izeju no stacijas. Operācija ilga 40 minūtes, pēc tam specvienība tika izsaukta uz citu pilsētas centra daļu. Pie katedrāles palika dežurēt 40 policistu un redzēja, ka laukums atkal piepildās ar cilvēkiem. Drošībnieki izveidoja divus cilvēku plūsmas koridorus: vienu starp katedrāli un tās kāpnēm, otru pie ieejas stacijā. Vairāki cilvēki lūdza palīdzību izkļūšanai no laukuma, to vidū, kā norādīts policijas ziņojumā, «arī personas ar imigrantu izcelsmi».
Viens no viņiem neilgi pēc pusnakts piestājis pie Hermana un jautājis, vai šāda veida notikumi Jaungada svinībās Vācijā ir tipiski.
Lai apkopotu faktus par to, kas īsti notika Ķelnes stacijas laukumā, Vācijas federālajai policijai bija nepieciešamas četras dienas. Tās ziņojuma autori secina, ka eskalācija sākās pirms laukuma attīrīšanas un tajā vainojamas «imigrantu izcelsmes personas». Vēl norādīts, ka pārkāpēju identifikācija «diemžēl nav iespējama».
Nopietni ievainojumi, pat nāve
Policijas atskaites turpinājums izklausās kā slaktiņa protokols. «Pēc ierašanās policisti tika informēti par situāciju laukumā, kur atrodas arī pārbijušies cilvēki ar raudošiem un šokētiem bērniem.» Daudzi «satraukti garāmgājēji» stāstīja policijai par kautiņiem, zādzībām un seksuāliem uzbrukumiem sievietēm. «Situāciju var raksturot kā haosu, kas varēja novest pie nopietniem ievainojumiem vai pat nāves.»
Ziņojumā tiek minēts par apzinātiem mēģinājumiem izprovocēt policiju. Piemēram, kāda persona «ar smaidu sejā saplēsa savu patvēruma atļauju», sacīdama: «Jūs nedrīkstat mani aiztikt! Rīt aiziešu un saņemšu jaunu.» Citā piemērā minēts kāds vīrietis sakām: «Esmu sīrietis! Jums pret mani jāizturas laipni! Mani ielūdza Merkeles kundze.»
Līdz rītam policija uzturēties laukumā aizliedza 10 personām, 11 cilvēki tika aizturēti, bet četri arestēti. Bija saņemtas 32 krimināla rakstura sūdzības. Pārbaudīta 71 persona. Ziņojumā norādīts, ka «vairākums» pārbaudīto uzrādīja «patvēruma meklētāja reģistrācijas dokumentus».
Plašākai sabiedrībai par notikušo ziņots netika.
Pirmās ziņas, ka laukumā pie stacijas uzdarbojušies seksuāli varmākas, neilgi pēc 1. janvāra pusdienlaika parādījās Facebook lapā, ko uztur grupa Nett-Werk Köln. Grupā reģistrējušies 140 000 cilvēku, kas parasti apmainās ar dažādiem sludinājumiem: lētu izklaides vietu ieteikumi, pazaudēts tālrunis, noklīdis kaķis un tamlīdzīgi. Lapas moderators ir 47 gadus vecais Fils Daubs, kas 90. gados strādāja mūzikas kanālā Viva.
Jaunā Vācija?
1. janvārī jauns ieraksts Nett-Werk Köln ziņoja par «šausminošām ainām Ķelnes stacijā». Autors ziņoja par «raudošām sievietēm pēc vairākiem seksuāliem uzbrukumiem pūlī». Viņš pats bijis laukumā, sadevies rokās ar savu draudzeni, taču tas nav pasargājis sievieti no apgrābstīšanas un roku bāšanas zem kleitas. Autors savā stāstā piebilda, ka pērn piedalījies palīdzības sniegšanā bēgļiem. «Vai šāda ir pateicība par to, ka ziedoju pusi no savām drēbēm? Vai šī ir jaunā Ķelne? Vai šī ir jaunā Vācija?»
Tagad šis sākotnējais ziņojums sociālajā tīklā vairs nav atrodams. Grupas administratoram bija licies, ka uzdarbojies kāds interneta trollis, un viņš ierakstu izdzēsis.
Taču īso ierakstu vairāki cilvēki bija paspējuši pārsūtīt cits citam. Visaktīvāk to darīja personas, kuru personīgajās lapās Facebook ievietots Vācijas karogs, kuri regulāri pieprasa kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos un kuri labi pazīstami labējo ekstrēmistu aprindās.
Daudz skarbāks kopš Jaungada kļuvis arī Nett-Werk Köln ierakstu tonis – pat tik skarbs, ka Daubs pagājušajā nedēļā juta nepieciešamību distancēties no paša izveidotās lapas: «Nett-Werk Köln ir pārvērties par mutiskas vardarbības kaujaslauku, (..) par vietu, kur tiek mudināts uz rasu naidu.»
Par kaujaslauku pārvērtusies arī sabiedriskās televīzijas ZDF lapa feisbukā. Tiek runāts par «melīgo presi», sazvērestību un valsts kontroli. «Esam satriekti par naidu un dusmu izpausmēm,» saka ZDF galvenā redaktora vietnieks Elmārs Tevesens. «Aizdomu līmenis, kas tiek veltīts mums, ir satraucošs.»
Nav šaubu, ka kaut kas ZDF iekšienē tik tiešām nogāja greizi. Jaunā gada svarīgāko ziņu sabiedriskais medijs tūlīt pēc notikušā neatspoguļoja. Pirmajā nedēļas nogalē pēc 1. janvāra par notikumiem Ķelnē rakstīja vietējais tabloīds Express, Minhenē strādājošais Süddeutsche Zeitung un Vācijas ziņu aģentūra DPA. Pirmdienā pievienojās Spiegel, raidstacija RTL un otrs sabiedriskais medijs ARD. Savukārt ZDF joprojām klusēja.
Tikai otrdienā, tas ir, piektajā dienā pēc Jaungada nakts, televīzija izplatīja publisku atvainošanos. «Mēs kļūdījāmies, galveno ziņu raidījumā septiņos vakarā neziņojot par incidentu,» feisbukā rakstīja Tevesens. Šāda atzīšanās no ietekmīga sabiedriska medija atbildīgā darbinieka Vācijā ir retums. Taču pat tas nemazināja sazvērestības teoriju piekritēju apvainojumus.
Līdzīgu situāciju jau agrāk piedzīvojuši daudzi citi plašsaziņas līdzekļi. Vācijā pastāv stabila minoritāte, kas tic, ka televīziju, avīzes un žurnālus kontrolē kāds ļauns spēks un ka tie visi vienojušies noklusēt ziņas par iebraucējiem, lai tādā veidā netraucētu bēgļu uzņemšanas politisko projektu.
Tevesena ierakstu pirmajā nedēļā komentēja vairāk nekā 2000 sociālā tīkla lietotāju. Lielākoties tas ir sazvērestības teoriju apkopojums, ar ko parasti izceļas labējie ekstrēmisti. Piemēram, Johaness Normans, kas agrāk vadīja eiroskeptisko populistu partijas Alternative für Deutschland (Alternatīva Vācijai) reģinālo nodaļu, rakstīja: «Vai «mūsu» ziņām vispirms jātiek apstiprinātām Atlantijas okeāna otrā pusē? Jo tieši šie «draugi» mums pavēlēja uzņemt islāma masu migrāciju.»
Cits lietotājs Julians Veikiness rakstīja: «Kas notiktu, ja 100 Pegida (Drēzdenē dibināta antiislāma kustība – red.) sekotāju izvarotu 300 musulmaņu sieviešu? Tās noteikti būtu ārkārtas ziņas ar tiešraidi no Ķelnes dzelzceļa stacijas.»
Šie, protams, ir atsevišķu cilvēku viedokļi. Tajā pašā laikā, pēc Allensbach aptaujas datiem, 41% vāciešu uzskata, ka kritiski iebildumi tik tiešām tiek apslāpēti tad, kad runa ir par bēgļu jautājumu.
Uzbudinātais labējais spārns
Izskatās, ka labējā spārna populisti un ekstrēmisti par Jaungadu Ķelnē ir sajūsmā, jo tas ir pierādījums viņu aizdomām par ārzemniekiem un «melīgo presi».
Kāds lietotājs «Templer» portālā PI-News (Politiski nekorektās ziņas) rakstīja: «Mūsu trakā kanclere ļāvusi Vācijā ierasties miljoniem seksuāli izbadējušos, neizglītotu vīriešu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Blondas vācietes saskaņā ar Korānu ir «sievietes-laupījums», kurām drīkst darīt pāri un sagrābt verdzībā.»
«Eurabier» rakstīja, ka «kreisi zaļā melīgā prese labrāt šo masveida izvarošanas gadījumu noklusētu».
«eule54» papildināja: «Neko citu no nelegāli iebraukušajiem Merkeles nēģeriem, čigāniem un arābiem sagaidīt nemaz nevarēja.»
«Hans-Werner Link» ierakstīja Facebook: «Kur tagad ir tās meitenes, kas izkliedza laipnas uzņemšanas vārdus? Šīm maukām noteikti patīk, kad neskaitāmas rokas apgrābsta viņu kājstarpi un pupus.»
«Stephan Tautz» ieteica Facebook: «Salieciet viņus visus kuģī un nogremdējiet Atlantijas okeānā.»
Mazliet piesardzīgāk izteikušies labējie, kas raksta ar savu īsto vārdu. Fēlikss Mencels labējā spārna žurnālā Blaue Narzisse raksta, ka nepieciešams «visus integrēties nespējušos ārzemniekus izmest no valsts, pārtraukt maksāt sociālos pabalstus jaunajiem iebraucējiem un atvērt jaunus patvēruma meklētāju centrus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos».
Protams, nevar ignorēt arī populārā Alternative für Deutschland politiķa Bjerna Hekes uzskatus: «Jaungada nakts Ķelnes stacijas laukumā mums ļāvusi iepazīt draudošo kultūras un civilizācijas sabrukumu. Simtiem sieviešu kļuva par 1000 (!) jaunu Ziemeļāfrikas vīriešu upuriem.»
Lai gan šis apgalvojums nav patiess, tieši ziņas par tūkstoš uzbrucējiem apceļojušas visu pasauli.
Grupēšanās un vēriens
Kurš vēl labāk spētu izskaidrot Ķelnē notikušo, ja ne viens no Vācijā pazīstamākajiem sociālo zinību pētniekiem Vilhems Heitmeijers? Gandrīz 20 gadus viņš vada Konfliktu un vardarbības izpētes institūtu Bīlefeldē. Viņa uzmanības centrā ir vardarbība un brutalizācija – spēki, kas šķeļ sabiedrību.
Fakts, ka tiek fiziski uzbrukts sievietēm, saka Heitmeijers, nav nekas jauns. «Tā ir noticis vienmēr. Jaunums ir grupēšanās un vēriens.» Daudzie uzbrukumi bija iespējami vairāku faktoru sakritības dēļ. «Policija spētu tikt galā ar 20 vīriešiem. Taču izrādījās, ka ar līdzīgiem nodomiem kopā bija sapulcējies vairāk cilvēku.» Sava nozīme ir arī tam, ka bija Jaungada svinības. «Gadumijā kopā mēdz pulcēties daudz cilvēku. Tur valdošo troksni un kliedzienus var pārprast. Turklāt pūlī ir daudz grutāk identificēt individuālu pāridarītāju.»
Heitmeijers ir pārliecināts, ka nav korekti runāt par organizētu noziedzību, kā to pagājušajā nedēļā raksturoja Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss. «Organizētajai noziedzībai ir stabila struktūra ar precīziem mērķiem. Ķelnē mēs šādu struktūru neredzējām. Pieļauju, ka daži pārkāpēji savā starpā sazinājās ar modernām sakaru ietaisēm un sociālajos tīklos. Tieši tas pats notiek uz vardarbību nosliekušos futbola fanu vidū.»
Ņemot verā to, ka vārdi spēj pārveidot realitāti, Heitmeijers mudina atturēties no nepamatotas runāšanas par seksuālu uzbrukumu. «Tas trivializē fenomenu. Tā ir vardarbība. Un vardarbība ir spēka demonstrācija – šajā gadījumā pret sieviešu tiesībām uz pašnoteikšanos un ar mērķi norādīt uz viņu nevienlīdzību.»
Meklējot Jaungada nakts vainīgos, Ķelnes izmeklētāji vispirms izkratīja tipisko blēžu vidi, no kuras pilsēta cieš jau vairākus gadus. Tur uzdarbojas vairākas jaunu kabatzaglēnu grupas, kas izmanto dažādas viltības somiņu, telefonu un citu mantu nolaupīšanai no garāmgājējiem. Bieži vien zagļi it kā sveicinot piesteidzas pie sava upura, laipni apskauj, vienlaikus apzogot. Cietušie, kas mēģina pretoties, tiek apsaukāti, saņem draudus un tiek pat fiziski ietekmēti.
Preventīvs efekts
Pēdējos trijos gados šādā veidā Ķelnē vien apzagti 11 000 cilvēku. Pēc policijas ziņām, vairumā gadījumu vainīgie bijuši jauni vīrieši no Marokas un Alžīrijas. Izmeklētāju uzmanības lokā nonākuši arī iebraucēji no Kosovas un Centrālāfrikas. Kāda policijas amatpersona stāsta, ka lielākā daļa vainīgo Vācijā uzturas jau vairākus gadus un tikuši pie patvēruma meklētāja statusa tikai tāpēc, ka «pazaudējuši» savus personības dokumentus un melo par savu izcelsmes valsti. Šiem cilvēkiem ir maz saistības ar pēdējā laikā Vācijā iebraukušajiem bēgļiem no Sīrijas, Irākas vai Afganistānas.
Likumpārkāpēji, starp kuriem ir arī daži vācieši, mēdz būt 16-25 gadus veci un darbojas nelielās grupās. Ikdienā Ķelnē rosās aptuveni 20 šādu bandu. Sodāmības līmenis ir zems, un, pat ja kāds tiek notiesāts, visbiežāk saņem naudas sodu. Katrā ziņā tie nav atturējuši no atkārtotiem likumpārkāpumiem.
Iespējams, tagad viss ir mainījies, jo blēži vairs neaprobežojas tikai ar zādzībām un draudiem. Jaungada nakts izrādījies dramatiska pagrieziena punkts. Seksuāli uzbrukumi reģistrēti vairākās Vācijas pilsētās, it kā tos būtu koordinējusi kāda neredzama roka. Divi uzbrukumi Ķelnē beigušies ar izvarošanu. Šie jau ir nopietni noziegumi, kurus vairs nevar ierindot tipiskā kabatzagļu statistikā.
Vēl viens negaidīts pavērsiens – izmeklētāji Ķelnē spējuši sadzīt pēdas vairākiem nozagtajiem tālruņiem, un tās aizvedušas uz bēgļu patversmēm vai to apkaimi.
To, ko Jaungada naktī piedzīvoja sievietes Ķelnē, labi raksturo trīs studenti – Lara, Dženeta un Pols – no Bonnas. Trijotne devās uz svinībām Ķelnē, jo Bonna esot pārāk miegaina. Stacijas laukumā ieradušies brīdī, kad policija veica tā sākotnējo atbrīvošanu no pūļa. Studenti nezināja, kas īsti noticis, tikai redzēja, kā drošībnieki stumj projām cilvēkus. Devās uz Reinas krastu, lai skatītos salūtu. Tieši tur Dženeta atklāja, ka viņai nozagta nauda, identifikācijas karte un ieejas biļete naktsklubā.
Tikai sākums
Pusnaktī no plastmasas glāzēm izdzēra lētu šampanieti un atgriezās stacijas laukumā. Lai no katedrāles pa kāpnēm tiktu līdz stacijai, bija jāspraucas cauri lielai vīriešu grupai. Sadevās rokās, ļaujot pa priekšu iet Dženetai, jo viņa apguvusi džudo. Pols gāja pēdējais, aizsargājot meitenes no mugurpuses.
Pēkšņi Dženeta iekliedzās: «Kāds tikko sagrāba manu kājstarpi!» Tas bija tikai sākums.
Daudzas rokas sāka aizskart sieviešu ķermeņus no visām pusēm. Lielākoties mērķēja starp kājām. Pola mēģinājums aizsargāt draudzenes bija velts. Atvairot vienu uzbrucēju, situāciju izmantoja kāds cits. Vienu gramsli Dženetai izdevās nogāzt uz zemes ar džudo satvērienu.
Neviens no trim studentiem nevar skaidri pateikt, kas bija uzbrucēji. Taču visi trīs piekrīt, ka sarunas izklausījās pēc arābu valodas.
Kaut kas līdzīgs tam, ko Dženeta, Lara un Pols piedzīvoja Ķelnē, notika arī citās pilsētās. Lielas vīriešu grupas pulcējušās Hamburgas rajonā Grosse Freiheit. Viņi «veikuši zādzības ar seksuāliem komponentiem», teikts policijas ziņojumā.
Štutgartē 1. janvāra rītā tika arestēts 20 gadus vecs irākietis par sieviešu apgrābstīšanu Pils laukumā. Par līdzīgiem incidentiem ziņoja arī Frankfurtes policija.
Dženeta un Lara rakstīt iesniegumu policijai devās tikai sestajā dienā pēc pārdzīvotā. «Mēs vēlamies, lai tas tiktu dokumentēts,» saka Lara. Viņas satracināja vietējā avīzē lasītais, ka Ķelnē uzdarbojušies kabatzagļi. «Nē, tā bija sistemātiska seksuāla aizskaršana,» uzskata Lara.
Kad Dženeta, Lara un Pols iesēdās vilcienā braucienam atpakaļ uz Bonnu, bija jau divi naktī. Viņiem blakus apsēdās kāds jauns sīrietis, kas no dzimtās Damaskas bēgļa gaitās uz Eiropu devies caur Libānu, Turciju un Grieķiju. Kad studenti pastāstīja, kas noticis Ķelnē, sīrietis izskatījies dziļi šokēts.
Karš Ķelnes centrā
Sabiedrībai būtu jābūt pateicīgai par tādiem lieciniekiem kā Dženeta, Lara un Pols – viņi piedzīvojuši nejaukas lietas, taču atturas no aizspriedumiem.
Ķelnes centrālā stacija atrodas netālu no augstceltnes, kurā birojs ir vienai no Vācijas vadošajām feministēm Alisei Švarcerei. Tieši no turienes viņa regulāri pauž savus komentārus par norisēm pasaulē. Runājot par Jaungadu Ķelnē, Švercere piesauc «karu» un «teroru».
«Jauni arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes vīrieši spēlē karu Ķelnes centrā. 1000 vīriešu sarīko grupveida izvarošanu, it kā atrastos Tahrīra laukumā Kairā, iedomājoties, ka ir tādi paši varoņi kā viņu brāļi pilsoņu karos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.» Pēc Švarceres domām, varmākas ir Vācijas pārprastās tolerances produkts.
Švarceres teiktais mudina domāt: Jaungada notikumi pierāda, ka seksuāla vardarbība ir importēta problēma, tas ir, izgāzušās imigrācijas rezultāts.
Gados jaunākas vācu feministes tomēr domā citādi. Viņas norāda, ka seksuāla vardarbība nepavisam nav imigrantu fenomens, bet gan sena sabiedrības problēma. Piemēram, katru gadu Oktoberfest laikā tiek reģistrēti vairāki seksuāla rakstura noziegumi, to skaitā izvarošanas. Vīrieši apgrābsta sievietes naktsklubos. Tas pats notiek sabiedriskos pasākumos – sporta spēļu tribīnēs un karnevālos -, kur robeža starp nevainīgu flirtu un uzmākšanos ir ļoti trausla. Par seksuālu aizskaršanu ir sūdzējušies 60% sieviešu Vācijā, noskaidrots pētījumā 2004. gadā. Sešdesmit procenti! Pilnīgi noteikti tajā nevar vainot tikai vīriešus no Ziemeļāfrikas.
«Barga reakcija»
Nav šaubu par to, ka notikumi Ķelnē ir izjaukuši pašreizējo politisko līdzsvaru Berlīnē. Kanclere Merkele un viņai tuvās personas baidās, ka turpināt līdzšinējo bēgļu politiku kļūs arvien grūtāk.
Kanclere parasti izvairās komentēt notikumus, kamēr nav saņēmusi vispusīgu informāciju. Fakts, ka viņa salīdzinoši ātri nosodīja Jaungada vardarbību, solot «bargu reakciju no valsts», liecina par to, ka šo problēmu valsts vadītāja uztver ļoti nopietni.
Viņas paustās bažas atbalsojas arī valdošajā koalīcijā. Kristīgo demokrātu partijas parlamentārās grupas līderis Folkers Kauders saka: «Uztraucos, ka Ķelnē notikušais vēl vairāk nokaitēs atsevišķas sabiedrības daļas negatīvo attieksmi pret bēgļiem.» Viņš pats regulāri saņem anonīmus naida e-pastus. Kopš Jaungada tie kļuvuši krietni agresīvāki.
Vācijas parlamenta Eiropas lietu komitejas vadītājs Ginters Krihbaums, kas atbalsta Merkeles īstenoto bēgļu politiku, saka: «Ķelne var pilnībā izmainīt visas debates par bēgļiem.»
Patiesībā tas jau ir sācies. Pēc Merkeles negaidītā brīdinājuma par «bargu reakciju» iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs paziņojis, ka nākotnē būtu jāvienkāršo noziedzīgu patvēruma meklētāju deportācijas process.
Vadošie kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu partijas līderi līdz šim izvairījušies no šādiem asiem izteikumiem. Taču viņi uztraucas, ka arvien lielāku popularitāti gūs tādi labējie spēki kā Pegida un Alternative für Deutschland, jo federālā valdība izskatās pārāk maiga pret ārzemniekiem, kas izdara noziegumus.
Valdošās Kristīgo demokrātu partijas jaunajā līnijā, kura tika apstiprināta pagājušās nedēļas nogalē, ierakstīts, ka pēc tādiem pārkāpumiem kā Ķelnē «drīkst nekavējoties aizturēt arī potenciālos pārkāpējus», ja ir pamatotas aizdomas par viņu nodomiem. Ja vardarbība tiek vērsta pret policijas personālu, ir «ievērojami jāpalielina cietumsoda termiņi». Turklāt ikvienam notiesātajam automātiski jāzaudē tiesības uz politisko vai bēgļa patvērumu.
Pacietība izsīkst
Savu vīziju pagājušajā nedēļā pauda arī sociāldemorātu līderis Sigmārs Gabriels, tiekoties ar valdībā strādājošajiem savas partijas ministriem. «Sapratnes laiks ir pagājis. Kaut kas ir jādara nekavējoties, citādi cilvēki mūsu rīcību vairs nesapratīs.» Parlamentārās grupas līderis Tomass Opermans pēc tikšanās publicēja tvītu, ka sanāksmes atmosfēra drīzāk atgādinājusi labējo radikāļu Alternative für Deutschland apspriedi. «Nekādu apžēlošanu seksuālajiem varmākām. Izmeklēt, arestēt, bargi sodīt. Un deportēt, ja iespējams.»
Mainījies arī Merkeles komunikācijas stils.
Uzrunājot savas māsas partijas CSU ikgadējās sanāksmes dalībniekus, politiķe vairākkārt uzsvēra, ka bēgļu skaitu vajadzētu ierobežot. «Es reizēm dzirdu cilvēkus runājam, ka man patīk fakts par bēgļu ierašanos Vācijā. Tās ir pilnīgas muļķības.»
Šī bija pirmā reize, kad kanclere par bēgļiem runājusi šādā tonī.
Tajā pašā laikā valsts vadītāja pagaidām vēl nesteidzas novirzīties no sava politiskā ceļa. Viņa ir noraidījusi CSU vadītāja Horsta Zīhofera ierosinājumu noteikt bēgļu ikgadējo limitu – 200 000. Kanclere bažījas: ja Vācija sāks atraidīt cilvēkus uz savas robežas, tas būs Šengenas zonas sabrukuma sākums.
Viņa cer samazināt bēgļu skaitu ar citām metodēm – kopā ar citiem partneriem Eiropā un Turciju nostiprināt ES ārējo robežu un panākt to, ka bēgļi tiek solidāri un proporcionāli izsijāti pa visām Eiropas valstīm. «Es lūdzu, lai man tiek dots mazliet laika šo metožu izmēģināšanai,» kanclere teica CSU sanāksmē pagājušajā nedēļā.
Viņa pati gan labi zina, ka daudzu politiķu un Vācijas iedzīvotāju pacietības limits ir jau izsmelts. «Tie, kas jau tagad ir pārbijušies, Ķelni uztver kā ļaunāko nojausmu apstiprinājumu,» saka kāda Merkelei tuva persona. «Un pat tie, kas principā ir atvērti pret bēgļiem, atzīst: tā vairs turpināties nedrīkst.»
Bet – ko tad lai dara? Labs sākums būtu pilnīgs godīgums. Vācieši nav mazi bērni, kurus nepieciešams pasargāt no dzīves patiesībām. Un daļa no šīs patiesības ir fakts, ka politiķiem patīk runāt par integrāciju, taču vēl neviens nav pierādījis, ka tik tiešām apzinās šī mūsdienu izaicinājuma patieso mērogu.
Un ir vēl kāda patiesība – Vācijas sabiedrība kļūst arvien sašķeltāka.
Pirmoreiz reģistrēto patvēruma iesniegumu skaits Vācijā
Dati: Eurostat un Vācijas Iekšlietu ministrija
