Izstāde piedāvā bagātīgu ieskaitu Rūdolfa Heimrāta tekstila un keramikas darbos, kā arī skiču un metu arhīvā
Rūdolfa Heimrāta vērienīgais mantojums jaunā izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
Kā sasildīt arhitektūru, uzlabot telpas akustiku un atrast vietu mākslai? Viena no atbildēm ir atrodama vilnas dzīparā, kas, nonācis prasmīgās rokās, spēj pārdzimt krāšņā telpiskā un emocionālā piedzīvojumā. Tekstilmāksla jau kādu laiku bauda pasaules mākslas muzeju un kuratoru interesi, arī jaunās paaudzes māksliniekus tā saista, un Latvijai šajā jomā vienmēr ir bijis, ko piedāvāt. Viens no iemesliem — Rūdolfa Heimrāta (1926—1992) izveidotā modernās tekstilmākslas skola, kuras pamatā ir paša interese, spēja un talants pārvarēt steļļu un tradīciju rāmjus, veidot jaunus noteikumus.
Izaust, aizaust, ieaust
Izstāde Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (kuratore Velta Raudzepa sadarbībā ar Mārtiņu Heimrātu) seko savam nosaukumam un primāri iepazīstina ar dažādos krājumos glabāto mantojumu. Jaunākās paaudzes skatītājus un visus, kam mākslinieka vārds nav pazīstams, Heimrāta darbi pārsteigs ar lielo izmēru, ekspresīvām krāsām un sižetisko bagātību. Lai arī izstādes stāstījums veidots, sadalot to tēmās, visus Heimrāta darbus vieno interese par apkārtējo pasauli. Reliģija, latviešu kārtas un godi, daba, ornaments, pat kubisms un viss cits, ko mākslas vēsturē var atrast, savienojumā ar brīvu jušanos trīsdimensiju telpā. Lai kāda būtu forma un sižeti, Heimrāts katrā darbā ir vienlaikus vērotājs un stāstnieks. Viņa izaustie stāsti ir spilgti un gari, piemēroti ilgai vērošanai. Pat stāstu radīšanai nepieciešamie darbības vārdi ir skaisti — noaust, ieaust, izaust, aizaust.
