LTV: atmaskot “oligarhus” ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla “Ir” rakstu “Preses kastrēšana”, kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītas vairāku amatpersonu sarunas, un, kas publicēts 29.jūnija žurnāla numurā

Pirmais un svarīgākais!

Latvijas Televīzija atbalsta šādu publikāciju veidošanu un publicēšanu, uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus, un nešaubīgi – ja Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta rīcībā būtu šīs noklausītās telefona sarunas, tad tās tiktu publicētas. Jau līdz šim LTV Ziņu dienests ar savu darbību vairākkārt pierādījis, ka spēj un ceļ gaismā sabiedrībai nozīmīgas lietas (VID finanšu policistu iespējamie likuma pārkāpumi, nodokļu shēmas, birokrātija un kukuļņemšana mazajā biznesā, operāciju “Bistro Frics”). Turklāt ar šiem atklājumiem LTV Ziņu dienests un tā žurnālisti no raidījumiem Aizliegtais paņēmiens un De Facto saņēmuši arī Latvijas žurnālistu asociācijas galvenās balvas analītiskās žurnālistikas jomā pēdējos divus gadus pēc kārtas.

Tajā pašā laikā arī šādu – “oligarhu slepeno sarunu” publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi – ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna. Un proti, šajā gadījumā rakstā “Preses kastrēšana” vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, “oligarhu sarunās” pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts.

Atsevišķi raksta fragmenti, kuros pieminēta Latvijas Televīzija vai tās darbinieki:

1. “Šlesers iztaujā Lauri par noskaņojumu televīzijā. “Dodiet informāciju, kā drāzt valdību, un viņi ir atvērti,” paziņo Lauris un padalās ar kolektīvām klačām – esot jātiek vaļā no Arņa Krauzes, kurš mūžīgi kaut ko pats tekstos pielabojot, bet Ilze Nagla esot draugos ar Jutu Strīķi. Rudenī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā atgriezīsies Iveta Elksne, būšot redaktore un tad varēs visus pieskatīt.”

2. “Šlesers: Izdarīsim tā – LNT atbrauks, tevi nointervēs, Panorāma atbrauks, tevi nointervēs, mums tur tagad tā Madara [Līcīte] strādā, kura draudzīgu uztaisīs sižetu.”

3. “Šlesera uzskaitīto mediju sarakstu ir vērts pārlasīt vēlreiz, jo arī šodien situācija nav īpaši mainījusies – trešo nedēļu pēc oligarhu sarunu publiskošanas šajos medijos par Rīdzenes skandālu valda pilnīgs klusums vai tas pieminēts tikai garāmejot.”

Latvijas Televīzijas komentārs:

1. Nevienam no šiem apgalvojumiem (1. un 2.fragments), ar ko savās sarunās lielās “Rīdzenes” sarunu dalībnieki nav nekāda sakara ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas absolūti nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā. To nosaka gan LTV Ētikas kodekss, gan arī reālā LTV ZD darbība ikdienā, un to var apliecināt ikviens LTV Ziņu dienesta žurnālists. Turklāt, piemēram, raidījuma “De Facto” viens no žurnālistiem Ivo Leitāns pērn tika ievēlēts par Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāju.

2. Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku – Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu. “Ir” žurnālistei, publicējot šādus apgalvojumus, bija uzdevums iegūt viedokli no Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas.

3. Nav nekāda pamatojuma arī pašas “Ir” žurnālistes Indras Sprances publikācijā paustajai cēloņu sakarībai (3.fragments), turklāt matemātiski neprecīzai, jo no pirmās “Ir” publikācijas (15.06.) līdz trešajai (29.06.), kurā pausts šis apgalvojums, ir pagājušas precīzi divas un nevis trīs nedēļas.

Jebkurā gadījumā šeit jāatzīmē vairāki svarīgi principi:

Pirmkārt, LTV Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls “Ir” un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību.

Otrkārt, oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums “De facto” pievērsās jau 2011.gadā, tātad apliecinot, ka šis temats Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks. Šajā gadījumā – LTV rīcībā nav žurnāla “Ir” publicētās “oligarhu sarunas”, pats izejmateriāls, bet savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz “Ir” publikācijām, ir nepieciešams laiks to pārbaudei – lai nepieļautu tās žurnālistikas kļūdas, ko pieļāvis žurnāls “Ir” ar savām publikācijām.

Te jāatzīmē, ka arī šogad, pavasarī raidījums “De facto” analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi.

Ceturtkārt, tematiski, piemēram, par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas “dancina” medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu, LTV salīdzinoši nesen, pirms pašvaldības vēlēšanām, veltīja veselus divus “Aizliegtā paņēmiena” raidījumus: šī gada 15.maijā (par Ventspili, Jelgavu, Liepāju, Jūrmalu un Daugavpili) un 24.aprīlī (operācija Rīgas propaganda).

Un piektkārt, īsi pēc žurnāla “Ir” pēdējā materiāla publicēšanas LTV Ziņu dienests pieņēma lēmumu, ka neraugoties uz raidījuma “Tieša runa” atvaļinājuma laiku – šī gada 4.jūlijā LTV ēterā notiks raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidums, veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.

Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienests arī turpmāk strādās saskaņā ar augsti profesionālas un godīgas žurnālistikas pamatprincipiem. Vienlaikus aicinām arī žurnālu “Ir” koleģiāli dalīties ar tās rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tām, varam pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem.

2017.gada 4.jūlijs.

Informāciju sagatavoja Dace Jansone, LTV Komunikācijas vadītāja.