Ticot uzvarai*. Dzīve psihopātu laikmetā

Kā ukraiņi vērtē Trampa «miera iniciatīvas» un kam patiesībā gatavojas?

Likmes bija ļoti augstas. Pēc diplomātiskās katastrofas Baltajā namā Ukrainas delegācija uz sarunām Saūda Arābijā 11. martā lidoja ar vienu mērķi — nesastrīdēties pavisam un nodibināt konstruktīvu dialogu ar ASV partneriem. Galu galā, situācija bija dramatiska: ASV bija apturējušas visu militāro palīdzību un izlūkinformācijas sniegšanu, izskanēja draudi atslēgt arī frontē neaizstājami svarīgos Starlink satelītsakarus. Lai nogludinātu attiecības, prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, kam bija uzticēta sarunu vešana, bija pilnvarots parakstīt arī līgumu par retzemju minerāliem, kas palika nenoslēgts pēc ASV un Ukrainas prezidentu publiskā strīda Vašingtonā.

Tomēr sarunas izvērtās draudzīgāk, nekā gaidīts, un Ukrainā daudzi atviegloti uzelpoja par jaunumiem, ka ASV nekavējoties atjauno militāro atbalstu. Taču vienlaikus sākās spēle ar 30 dienu pamiera priekšlikumu — Ukraina tam piekritusi, ja to akceptē un ievēro arī Krievija. Tātad galavārds jāsaka Putinam, un šajā jautājumā ukraiņi uz labu galu necer.

Amerikāņi zondē

«Mums ir jānoskaidro Ukrainas nostāja un vispārīgi jāsaprot, kādas piekāpšanās viņi būtu gatavi pieļaut, jo nebūs iespējams sasniegt pamieru un kara beigas, ja abas puses kaut kur nepiekāpsies,» savu braucienu uz Saūda Arābiju Reuters žurnālistiem komentēja ASV sarunu vedējs Marko Rubio. Tieši tā saruna arī izvērtās.

Abas puses uzmanīgi uzklausīja viena otru un ātri saskaņoja tālākās rīcības soļus ar līderiem, kas nebija pie sarunu galda, — Ukrainas gadījumā tas bija prezidents un militāro spēku vadība. Liela nozīme bija arī ļoti ātrai eiropiešu reakcijai, paužot gatavību uzņemties savu lomu, tāpēc sarunas noslēguma dokumentā tika īpaši uzsvērta Ukrainas pozīcija, ka Eiropas partneriem jāpiedalās tālākajā miera procesā.

Kā ziņo Ukrainas prezidenta kancelejai tuvi Ir avoti, sarunu laikā Saūda Arābijā amerikāņi nav izvirzījuši jautājumus ne par vēlēšanu sarīkošanu, ne par teritoriju atdošanu, ne par it kā notikušo Ukrainas spēku atkāpšanos no Kurskas apgabala, pat ne par retzemju minerālu līgumu.

Vai šāds dialogs varēja notikt jau Baltajā namā februāra beigās? Diezin vai. Vašingtonā prezidents Zelenskis uzstāja, ka pamieram jābūt daļai no plašāka stratēģiska plāna, lai piespiestu Krieviju noslēgt paliekošu mieru. Savukārt prezidents Tramps šos argumentus uztvēra kā nevēlēšanos panākt mieru. Taču tagad kļuvis pilnīgi skaidrs, ka ASV pusei nav nekādas stratēģijas vai nopietna miera plāna — Tramps vienkārši cenšas izdarīt spiedienu un kaulēties ar abām pusēm. Uz šī fona sarunu iznākums Saūda Arābijā galu galā ir labāks, nekā daudzi Ukrainā uzdrīkstējās sapņot.

«Amerikāņi zondēja, uz ko ukraiņi ir gatavi miera noslēgšanas labad,» vērtē pazīstamais ukraiņu intelektuālis Valērijs Pekars. Bet Ukraina tikšanās laikā skaidri novilka «sarkanās līnijas», sarunu grupa lietoja skaitļu un labi izstrādātu argumentu valodu. Pekars uzskata par ļoti svarīgu faktu, ka Ukraina nepiekāpās, izskaidrojot amerikāņiem, kāpēc nav pieņemama ne Krievijas prasība par atbruņošanos, ne Ukrainas konstitūcijas pārkāpšana saistībā ar vēlēšanu sarīkošanu pirms kara beigām. Galvenais ieguvums — amerikāņi saprata, ka sarunas un vienošanās ar Ukrainu ir iespējamas.

«Domā kā Putins»

Kamēr Saūda Arābijā tikās ASV un Ukrainas politiskie pārstāvji, brīvprātīgo fonda Ārsti varoņiem vadītāja, ukraiņu brīvprātīgā Natalija Ļutikova risināja sarunas ar plastikas ķirurgu par pacienta operēšanu — kāds kaujas vienības komandieris bija smagi ievainots galvā un tika gatavots operācijai. Par fonda savāktajiem līdzekļiem trīs kara gados 270 ukraiņu militārpersonas ar smagiem sejas ievainojumiem ir saņēmušas labāko plastikas ķirurgu palīdzību un viņiem pielāgoti implanti, kas ļāvuši atjaunot sadragātās sejas daļas.

«Šīs sarunas ir ļoti bīstamas Ukrainas sabiedrībai,» uzskata Natalija. «Putinam, tāpat kā Orvelam, «miers» ir «karš», tāpēc es uzskatu, ka uguns pārtraukšana ir tikai Trampa personīgais «pīārs» un iespēja Putinam uzkrāt spēkus.» Viņa baidās, ka «pamiers» Ukrainai kļūs par slazdu, kurā to ievilinās Tramps ar Putinu, lai galu galā piespiestu noslēgt mieru ar Krievijas nosacījumiem. Un tas nozīmētu visu okupēto apgabalu, arī Natālijas dzimtās Krimas, atzīšanu par Krievijas teritorijām.

«Es neticu mieram ar Krieviju, un es tam pat negatavojos,» saka Valentīna Varava, citas brīvprātīgo organizācijas Initiative E+ dibinātāja. Viņa kopš 2014. gada uz fronti ved medikamentus un nodrošina automašīnu piegādi. Trīs gadu laikā Varavas organizācija armijniekiem sagādājusi vairāk nekā 600 apvidus automobiļu un pārveidojusi astoņus autobusus par reanimācijas transportlīdzekļiem, ar kuriem no frontes līnijas uz slimnīcām izved ievainotos. Tāpat kā Natalija, arī Valentīna uzskata, ka 30 dienu pamiers var pārvērsties par vēl nežēlīgāku karu un lielākiem cilvēku upuriem Ukrainai.

«Mēs esam brīvprātīgie jau vienpadsmito gadu un skaidri zinām, kā krievi saprot «pamieru». Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam šaut, bet viņi drīkst,» saka Varava.

Arī Ir aptaujātie armijas virsnieki tam piekrīt. Piemēram, 429. atsevišķā bezpilota sistēmu pulka komandieris Jurijs Fedorenko uzskata, ka pagaidu pamiera scenārijs Ukrainai ir ārkārtīgi bīstams. «Ja mēs pārtrauksim karadarbību pat uz 30 dienām, ienaidnieks okupētajā teritorijā varēs pārgrupēties, lai cīnītos pēc pamiera beigām.»

Visvairāk militāristi ir sašutuši par prasībām, ko Krievija izvirza kā iespējamos miera nosacījumus. Piemēram, savas militārās ražošanas pārtraukšanu Ukrainā, mobilizācijas apturēšanu, valsts neitralitāti.

«Faktiski Kremlis saka: uguns pārtraukšana ir iespējama, bet tikai tad, ja mēs beigās uzvarēsim. Šāda pieeja padara jebkādas sarunas bezjēdzīgas,» uzskata Ukrainas politiķis un pazīstams sabiedriskais darbinieks Mustafa Naijems. Proti, Kremlis nav pret karadarbības pārtraukšanu, taču ir nianse: ja pamiers nenoved pie Krievijas uzvaras, tad tā ir Rietumu sazvērestība. «Kopumā Maskava neiebilst pret apstāšanos, bet tikai tad, ja tas netraucē tai virzīties uz priekšu,» rezumē aktīvists.

Prognozē aliansi

Daudzi Ir aptaujātie ukraiņi piekrīt bažām, ka sarunas starp ASV un Krieviju galu galā var novest pie tā, ka Ukrainas nākotne tiks lemta tai aiz muguras. Ukraiņi baidās, ka viņu liktenis var kļūt par maiņas kārti divu impēriju attiecībās. Tāpat ir bažas, ka arī Eiropas līderi, kas šobrīd ir gana vienoti Ukrainas atbalstam, galu galā sapratīs, ka nevar iztikt bez ASV drošības lietussarga, un tāpēc dos priekšroku stabilitātei, pat ja tas nozīmēs ievērojamu kaitējumu Ukrainai.

«Notiek tik neticamas lietas, kuru sekas pagaidām nav iespējams novērtēt. Kas vakar vēl šķita neiedomājams, šodien jau skaitās norma,» saka politiskais konsultants Ihors Tupikins. Kā piemēru viņš piesauc ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID darba pārtraukšanu un arī visus Aukstā kara gadus pārdzīvojušo mediju organizāciju Amerikas Balss un Radio Brīvība slēgšanu.

«Kurš gan vēl gada sākumā varēja paredzēt, ka Tramps sāks cirst demokrātiskās institūcijas? Šodien tā ir realitāte,» saka Tupikins. Ukrainai tas nozīmē ne tikai lielu skaitu žurnālistu, kas paliek bez finansējuma, bet arī atmatā atstātu informācijas lauku, kurā noteikti ātri sadīgs Krievijas propaganda, uzdodoties par leģitīmiem «otras puses viedokļa» paudējiem.

«Mēs zinājām, ka Ukrainai nebūs viegli Trampa laikā, bet negaidījām, ka amerikāņi sametīsies kopā ar krieviem un sāks uzbrukt Ukrainai diplomātiski un šantažēt tehnoloģiski,» saka Tupikina kolēģis Anatolijs Hlovinskis. 

«Tagad no ASV nāk neprognozējami lēmumi, un vienīgais, kas ir skaidri prognozējams, — ka viņi atklāti tiecas pēc alianses ar Krieviju,» komentē Kijivas Nacionālās universitātes politoloģijas pasniedzējs Jevhens Petrovskis. Ar sarkasmu viņš piebilst: «Situācija var attīstīties tik neprognozējamā virzienā, ka ASV var nosaukt par terorismu Ukrainas aizstāvēšanos pret Krievijas agresiju, jo viņi jau tagad mēģina mūs apsūdzēt kara izraisīšanā un attaisnot krievus.» Tomēr politologs uzskata, ka situācija vēl var pavērsties Ukrainas labā, ja Putins pieļaus kļūdu un klaji sāks uzmest Trampu.

Tāpēc jātur pie rokas popkorna krājumi. Diemžēl Melnais spogulis tagad vairs nav tikai seriāls, bet gan mūsu jaunā realitāte.

Amerikāņu vēlētāji nepiekrīt Trampam

NBS News veiktā reģistrēto vēlētāju aptauja 7.—11. martā