Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Latvijā vispārizglītojošajās skolās mācās aptuveni 20 tūkstoši skolēnu ar speciālām vajadzībām, papildus tam ir arī 39 speciālās skolas. Kopš iekļaujošā izglītība definēta kā viena no prioritātēm, vispārizglītojošajās skolās ir būtiski pieaudzis skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām, bet speciālajās skolās - samazinājies.
Līdzīga situācija ir arī Zviedrijā, kur tiek uzsvērts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz panākumiem. Zviedrijas paraugs apliecina - lai īstenotu iekļaujošo izglītību, ne vienmēr ir nepieciešamas milzīgas investīcijas, turklāt, jo ātrāk tiek secināts, ka bērnam nepieciešams papildus atbalsts, jo ātrāk to var risināt.
Savlaicīgi pamanīt mācīšanās grūtības
Arī Zviedrijā pastāv virkne izaicinājumu, īstenojot iekļaujošo izglītību – ne visos gadījumos izdodas savlaicīgi pamanīt, ka bērnam ir mācīšanās grūtības vai, piemēram, ir gadījumi, kad citu bērnu vecāki mēdz iebilst pret īpašo bērnu integrēšanu klasē. Tomēr kopumā uzsveram, ka visiem bērniem jābūt iespējai mācīties un gūt panākumus, un pirmsskolas vai skolas uzdevums ir pielāgoties skolēnu vajadzībām, nevis otrādi.
Viens no Zviedrijas izglītības stūrakmeņiem ir iekļaujošā izglītība, kas nosaka, ka bērniem jābūt iespējai apmeklēt vispārizglītojošās skolas neatkarīgi no intelektuālajām spējām, izņemot gadījumus, kad bērniem ir ļoti smagi traucējumi.
Ja intelektuālais attīstības koeficients jeb IQ ir 70 un vairāk, tiks darīts viss iespējamais, lai bērns varētu mācīties tradicionālā skolā vai pirmsskolā. Ja bērnam ir smagāki attīstības traucējumi, viņam ir iespēja mācīties specializētās mācību iestādēs ar pielāgotu mācību programmu un īpašu atbalstu.
Svarīgi saprast, ka iekļaujošas izglītības ieviešana ir iespējama arī bez milzīgām investīcijām. Izveidojot atbalsta struktūru, kurā skolēni var apmeklēt stundas parastajās klasēs, vienlaikus saņemot arī specializētu apmācību, skolas var radīt iekļaujošu vidi, no kuras iegūst visi skolēni. Turklāt, izmantojot mācību līdzekļus, piemēram, vizuālos un citus atbalsta rīkus, iespējams radīt vidi, kas palīdz skolēniem pilnībā sasniegt savu potenciālu. Tas būtiski uzlabo komunikāciju un mazina stresu. Šādu sistēmu ieviešana neprasa sarežģītas tehnoloģijas vai lielas izmaksas, tāpēc tās iespējams īstenot gandrīz ikvienā speciālajā izglītības iestādē.
Veicināt piederības sajūtu
Atgriežoties pie iekļaujošās izglītības un dažādu skolēnu integrēšanas vispārizglītojošās mācību iestādes, jāuzsver, ka Zviedrijas skolās tiek pielietotas divas galvenās pieejas – “izņemšana” un “iekļaušana”. “Izņemšanas” gadījumā skolēns ar mācīšanās grūtībām uz noteiktu laiku tiek izņemts no klases individuālām nodarbībām vai mācībām mazākā grupā, lai pilnveidotu, piemēram, valodas vai matemātikas prasmes. “Iekļaušanas” gadījumā klasē tiek nodrošināts papildu atbalsta personāls – asistenti vai speciālie pedagogi –, kas strādā ar skolēnu turpat klases telpā. Šāda pieeja palīdz skolēniem palikt klasē kopā ar vienaudžiem un veicina piederības sajūtu, mazinot izolāciju un veidojot draudzīgas attiecības.
Iekļaujošās izglītības ieviešanas procesā liela nozīme ir dialogam ar vecākiem. Zviedrijas pieredze rāda, ka daļa vecāku sākotnēji noraida domu par īpašu vajadzību atzīšanu, baidoties no stereotipiem un stigmatizācijas. Taču ir svarīgi saprast, ka tas nenozīmē zīmogu uz mūžu – tā ir atslēga resursiem un atbalstam, kas palīdzēs bērnam uzlabot mācīšanās rezultātus un vieglāk iekļauties skolā un sabiedrībā.
Tiek veidota spēcīgāka un iejūtīgāka sabiedrība
Svarīgi saprast, ka iekļaujošā izglītība veicina ne tikai bērnu ar īpašām vajadzībām attīstību, bet arī pārējo skolēnu empātiju, izpratni un prasmi sadarboties ar dažādiem cilvēkiem. Tādējādi tiek veidota spēcīgāka un iejūtīgāka sabiedrība. Iekļaujošā izglītība veicina skolēnu gatavību dzīvei ārpus skolas, kur būs jāsaskaras ar dažādām situācijām un cilvēkiem. Skola nav izolēta vide – tā ir sabiedrības spogulis. Mācoties pieņemt dažādību, bērni gūst dzīvei svarīgas prasmes.
Iekļaujošās izglītības ieviešana prasa laiku un sadarbību. Svarīgi, lai pedagogi, skolēni un vecāki būtu iesaistīti diskusijās un saprastu, kāpēc šīs pārmaiņas ir būtiskas. Tikai ar mērķtiecīgu darbu un pakāpeniskām pārmaiņām iespējams veidot iekļaujošu vidi, kurā katrs bērns jūtas piederīgs, vērtīgs un spēj pilnveidot savas prasmes. Kā rāda Zviedrijas pieredze, tas ir iespējams – ar nelieliem, bet mērķtiecīgiem soļiem var veidot pozitīvas pārmaiņas visai sabiedrībai.
Autore ir Dibber (Latvijā – CreaKids) izglītības konsultante
