Sabiedrībā jānormalizē bērna ienākšana ģimenē dažādos veidos

  • Artūrs Miksons
  • 04.11.2024.
Cilvēki pastaigājas pludmalē Dzintaros. Foto - Ieva Leiniša, LETA

Cilvēki pastaigājas pludmalē Dzintaros. Foto - Ieva Leiniša, LETA

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecākiem attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību. Bieži vien par adopcijas slēpšanas iemesliem kļūst pašu vecāku emocionālās traumas un sabiedrības spiediens. Adoptētājiem var būt grūti dalīties ar adopcijas faktu un savu pieredzi, jo viņi jūtas nedroši par citu cilvēku reakcijām. Tomēr ir svarīgi runāt par adopciju kā par iespēju, nevis nepiepildītu sapni, būt godīgiem pret sevi un bērnu, palīdzot viņam pārvarēt emocijas, kas ar adopciju saistītas, esot blakus šeit un tagad.

Adopcijas centrā ir bērns. Ir nozīmīgi, lai bērns uzzina patiesību par savu izcelsmi un apzinās savu identitāti, taču, no otras puses, jājautā – kāpēc mēs šo informāciju padarām par tik grandiozu un dramatiski nozīmīgu?

Sabiedrībā jānormalizē doma, ka bērni ģimenē ienāk dažādos veidos, un adopcija ir viens no tiem.

Vecākiem ir jāspēj būt atklātiem par šo procesu gan ar bērniem, gan ar saviem tuvākajiem, lai izvairītos no pārsteigumiem un pārpratumiem, ja tas nāktu atklātībā neplānotos apstākļos. Tas veicina veselīgu attiecību veidošanos gan ģimenē, gan ar apkārtējiem.

Adopcijas gadījumā identitāte nav tikai jautājums, uz kuru jāsniedz atbildes ģimenē ienākušajam bērnam. Vispirms tas ir jautājums arī par pašu vecāku identitāti. Proti, vecākiem jānonāk kontaktā ar savu identitāti, apzinoties, ka viņi nav nedz labāki, nedz sliktāki par bērna iepriekšējiem jeb bioloģiskajiem vecākiem, un tagad viņi ir bērna vecāki. Droša identitātes pozīcija ir spēka pozīcija. Tā lielākoties nav citus noniecinoša, tā ļauj brīvi runāt, būt atklātam un radīt bērnam drošu vidi, kurā augt.

Zinot par adopcijas faktu, agri vai vēlu bērns uzdos jautājumus. Tas ir būtiski, jo veicina viņa emocionālo attīstību un sapratni par notikušo. Atklātība un godīgums ir būtiskas vērtības, kas jāievēro, runājot par adopciju.

Ja bērns uzdod jautājumus, uz kuriem vecākiem nav atbildes, viņiem nevajadzētu baidīties atzīt savu nezināšanu un izdomāt faktus par bioloģisko ģimeni tikai tādēļ, lai bērnam pastāstītu izdomātu stāstu. Vecākiem, kuri adoptē, savā starpā jāizrunā, kāda informācija objektīvi viņiem ir pieejama, ko viņi patiešām zina. Kāpēc tas ir svarīgi? Reizēm vecāki uz bērna jautājumiem sniedz atbildes, par kurām bērns jūtas satraukts vai dusmīgs. Tad vecāki cenšas aizpildīt bērna neziņu ar informāciju, lai justos labāk. Tā ir ļoti liela kļūda, mierinot teikt: “Viņi tevi ļoti mīlēja, bet…” Mēs taču to nezinām. Un tas ir sirsnīgākais, ko vecāks var pateikt – atzīt, ka arī viņam nav zināma visa informācija.

Nākamais solis ir visgrūtākais – palīdzēt bērnam pārstrādāt to, ka viņš nezina. Iespējams, nezina, kas ir bioloģiskie vecāki, un pat, ja zina, kas viņi ir, bieži nezinās motīvus, kāpēc bioloģiskie vecāki nav spējuši par viņu parūpēties. Grūtākais ir vecākiem pieturēties pie tā, ko viņi zina, nespekulēt, nebaidīties pateikt – man nav atbildes uz šo jautājumu, bet es tev varu palīdzēt ar kaut kādām fantāzijām, ar jūtām, kas tev šobrīd ir, es varu būt tev blakus. Tas ir svarīgi, lai bērns justos droši un saprasts. Piešķirot bērnam telpu, kurā viņš var dalīties ar savām jūtām un domām, tiek radīta iespēja viņam izprast un emocionāli apstrādāt savu pieredzi.

Adoptētāji nevar izmainīt to, ka bioloģiskie vecāki ir atstājuši bērnu, tādēļ ir svarīgi palīdzēt bērnam pārdzīvot šo zaudējumu. Vecākiem jābūt gataviem, ka bērns var izjust bezpalīdzību un neskaidrību, un tas, kā adoptētāji spēj atbalstīt viens otru, ir izšķirīgi svarīgi. Būtiskākais adopcijas stāsta atklāšanā vecākiem ir neuztvert sevi kā adoptētājus, bet gan kā vecākus. Vecāku pienākums ir iedot labāko bērniem, savu iespēju robežās sargāt viņus, un radīt drošu vidi bērna emocijām, tai skaitā tām, ko rada jautājumi par viņa identitāti. Ir svarīgi, lai adoptētāji koncentrētos uz bērna tagadni un nākotni. Ja bērns jūtas droši un atbalstīts, viņš būs gatavs izprast savu pagātni un uzdot sarežģītākus jautājumus, kad būs emocionāli tam gatavs. Tādēļ, lai veiksmīgi veidotu attiecības ar adoptēto bērnu, ir nepieciešams radīt stabilu un drošu vidi, kurā viņš var justies pieņemts un mīlēts.

 

Autors ir ārsts psihoterapeits

Viedokļa raksts ir daļa no Labklājības ministrijas īstenotās informatīvās kampaņas par adoptētā bērna identitāti "Saknes ir svarīgas!".

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā