No radio un televīzijas apraides līdz kvantu tīklam – tik daudzveidīga ir VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) komandas ikdiena, kas ne tikai virza tehnoloģisko attīstību, bet arī uztur Latvijas IKT nozares mugurkaulu – kritisko sakaru un pakalpojumu infrastruktūru. LVRTC kā 100% valsts uzņēmums, turklāt neprivatizējams, nodrošina iespēju savam tīklam pieslēgties ikvienam Latvijā reģistrētam elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, lai kvalitatīvi sakari, tāpat kā ceļi, būtu pieejami arī attālāko reģionu iedzīvotājiem.
Kāpēc IKT infrastruktūras koplietošana ir būtiska?
No biznesa skatpunkta raugoties, koplietošanas pamatojums ir meklējams izdevīgumā. IKT nozare Latvijā saskaras ar darbaspēka trūkumu, sevišķi jauno speciālistu deficītu. Konkurence ir milzīga, jo par IT speciālistiem cīnāmies arī ar ārvalstu organizācijām – šajā nozarē strādājošo fiziskajai atrašanās vietai nav tik lielas nozīmes. LVRTC izveidotajā valsts mākonī ir izmitinātas vairāk nekā 150 valsts pārvaldes informācijas sistēmas. Šis ir izcils koplietošanas piemērs, jo katrai atsevišķi šīm iestādēm nepietiktu finanšu un cilvēkresursu atbilstošu datu centru vai mākoņdatošanas risinājumu uzturēšanai. Savukārt LVRTC ir nokomplektēta augstas raudzes IT ekspertu komanda, kuru vieno mūsu uzņēmuma DNS – ambīcija izdarīt labāk nekā klients sagaida.
Līdzīgs ceļš būtu ejams arī ar tā saucamo pasīvo infrastruktūru jeb fiziskajiem datu centriem un optiskajiem tīkliem. Protams, infrastruktūrai jābūt izkliedētai drošības risku dēļ. Tajā pašā laikā tai jābūt centralizēti pārvaldītai – vienotiem drošības standartiem, ar vienotu lietotāju atbalsta modeli, nepārtrauktu incidentu pārvaldību un spējīgai īstenot ne tikai kiberuzbrukumu novēršanu, bet arī prevenciju. Koplietojama un centralizēti pārvaldīta infrastruktūra lietotājiem – iestādēm un organizācijām – nodrošinātu iespēju koncentrēties uz savu pamatdarbību, bet rūpes par drošību, ilgtspēju un lietojamību atstāt uzticamu profesionāļu rokās.
Latvija – digitāla lielvalsts un paraugs visai Eiropai
Iespējams, esam ambiciozākais Latvijas uzņēmums, jo simt darbības gadu laikā to, kas sabiedrībai šķitis kā zinātniskā fantastika, esam padarījuši pieejamu un pašsaprotamu. Sākotnēji LVRTC tika veidots, lai nodrošinātu radio apraidi. Tolaik televīzija visiem šķita fantāzija. Taču latviešu ambīcija būt flagmaņiem savā jomā neatkarīgi no politiskās iekārtas un citiem šķēršļiem rezultējās tajā, ka bijām trešā vieta, kur Padomju Savienībā sāka raidīt arī televīzija. Jau radio ēras sākumā Latvijā bija augstākie radio sakaru torņi Eiropā, un mēs aizvien noturam šo pozīciju, jo tieši Latvijā joprojām ir augstākais televīzijas tornis Eiropas Savienībā.
Mūsdienās būtisks pavērsiena punkts, kas mainīja LVRTC ikdienu, bija e-paraksta kā produkta attīstīšana. Radās vajadzība veidot galalietotāja apkalpošanu, ko līdz šim nebijām darījuši. Taču to sekmīgi paveicām, kā arī ieviesām pirmo virtuālo e-parakstu Eiropas Savienībā. Nekā tāda nebija arī kaimiņvalstīs, un daudzas Eiropas Savienības valstis tagad apbrīno Latvijas uzticamības pakalpojumu – e-paraksta un e-identitātes attīstību un lietojamību iedzīvotāju vidū. Pašlaik katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem izmanto e-parakstu. Aizvien pieaugošu popularitāti piedzīvo aplikācija eParaksts mobile, jo esam radījuši mobilo lietotni, kuras drošības līmenis un juridiskais spēks ļauj to izmantot kā personu apliecinošu dokumentu digitālā vidē. Latvija bija pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts ar akreditētu drošo mobilo identitāti. Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām esam īstenojuši arī tabakas izsekojamības informācijas sistēmu jeb ieviesuši lietu identitāti, kas ļauj izsekot katrai cigarešu paciņai no ražošanas lentes līdz mazumtirdzniecības punktam. Šo drošas lietu identificēšanas principu iespējams patapināt arī citās nozarēs.
Un nākamais projekts, pie kā strādājam, ir Eiropas digitālās identitātes maks. Nākamgad to plānots testēt. Šī risinājuma būtība – Eiropas Savienības valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi savus elektroniskos pakalpojumus varēs pievienot digitālajam makam, lai iedzīvotāji visā Eiropas Savienībā varētu tos izmantot visdažādākajās dzīves situācijās.
Kā apsteigt nākotnes drošības riskus?
Atgriežoties pie LVRTC sakaru nodrošinātāja lomas, jāuzsver, ka esam attīstījuši ne tikai optisko tīklu, bet arī ārkārtas situācijas optisko tīklu un tā saucamo Latvijas internetu. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrībai kritiskos pakalpojumus un saziņu ar valsti brīdī, kad globālais internets ir vāji pieejams, vai, ja valstiski nozīmīgi kritiskie resursi piedzīvo tik smagu kiberzubrukumu, ka piekļuve globālajam internetam ir jāsamazina. Šo risinājumu izveidojām līdz ar pilna mēroga kara sākšanos Ukrainā. Un tas dod Latvijai laiku sagatavoties vēl nopietnākiem kiberuzbrukumiem, kādus esam pieredzējuši līdz šim.
Turpinām darbu arī pie fizisko datu centru attīstības – pašlaik LVRTC tādi ir septiņi, taču esam sākuši projektēt jaunu, astoto datu centru vairāk nekā 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
Arī kiberdrošības jomā jau labu laiku klientiem nodrošinām pilnu pakalpojumu spektru. Kiberaizsardzības prasmes sākām attīstīt 2015. gadā, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Esam uzkrājuši pieredzi, kas ļauj veidot kiberpoligonu, nodrošināt klientu darbiniekiem pikšķerēšanas uzbrukuma simulācijas pakalpojumus, kā arī resursus, lai pārbaudītu informācijas sistēmu drošību un ievainojamību, pirms tās tiek nodotas ekspluatācijā.
Redzot, cik strauji attīstās mākslīgais intelekts, saprotam, ka arī kvantu dators vairs nav tikai teorija. LVRTC, fokusējoties uz drošas datu pārraides nodrošināšanu nākotnē, strādā pie nacionālā kvantu tīkla izveides. Mirklī, kad kvantu datori varēs atšifrēt visu to informāciju, ko tagad pārraidām kā šifrētu, būs nepieciešamība pēc drošas datu pārraides vides. Zināms, ka Ķīna ir viena no valstīm, kas uzkrāj datus, lai brīdī, kad varēs tos atšifrēt, izmantotu savās interesēs. Turklāt šifrēti tiek ne tikai drošības vai finanšu dati – paredzams, ka daudz lielāka vērtība būs fizisku personu veselības datiem. Pirmos testus kvantu šifrēšanas jomā veicām 2021. gadā, bet pērnā gada rudenī pēc mūsu iniciatīvas kopā ar vairāk nekā 10 partneriem – akadēmisko sektoru, komersantiem, nozaru ministrijām – parakstījām saprašanās memorandu par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā. LVRTC simts gadu vēstures stāsts vienmēr bijis inovāciju un attīstības stāsts, lai ar savu kompetenci, resursiem un infrastruktūru nodrošinātu stabilu pamatu visu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Tā tam jābūt arī nākamos 100 gadus.
Autors ir VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra