Kā tika īstenota līdz šim lielākā kriptovalūtas zādzība?
Mākslīgais intelekts (MI) ir centrāla tehnoloģija, kas jau ietekmē ikdienu no biznesa līdz sabiedrības paradumiem. Valstis sacenšas MI attīstībā, un Latvija sper soļus, izstrādājot Nacionālā MI centra likumu. Taču, lai Latvija nepaliktu novērotājas lomā, nepieciešama gudra un ātra rīcība. Šī ir iespēja Latvijai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī pašai aktīvi piedalīties MI attīstībā, radot vidi, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
No radio un televīzijas apraides līdz kvantu tīklam – tik daudzveidīga ir VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) komandas ikdiena, kas ne tikai virza tehnoloģisko attīstību, bet arī uztur Latvijas IKT nozares mugurkaulu – kritisko sakaru un pakalpojumu infrastruktūru. LVRTC kā 100% valsts uzņēmums, turklāt neprivatizējams, nodrošina iespēju savam tīklam pieslēgties ikvienam Latvijā reģistrētam elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, lai kvalitatīvi sakari, tāpat kā ceļi, būtu pieejami arī attālāko reģionu iedzīvotājiem.
Spēcīgu lietusgāžu, vēja un citu dabas stihiju radītie postījumi var atstāt nopietnu ietekmi uz uzņēmumu darbības nepārtrauktību. Elektrības zudums var apturēt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, dažādu iestāžu darbību, kā arī apstādināt ikdienas dzīvi pilsētās. Turklāt dīkstāves rezultātā negūtie ieņēmumi var nebūt vienīgā nelaime, var tikt pazaudēti arī nozīmīgi dati, ja nav padomāts par IT infrastruktūras rezerves kopēšanu un avārijas atjaunošanas plānu, kā arī citiem drošiem datu uzglabāšanas risinājumiem.
Fizikā ir enerģijas nezūdamības likums. Dažkārt šķiet, ka dzīvē un biznesā ir kaut kas līdzīgs — darba nezūdamības likums. Kolīdz izgudrojam kādu jaunu tehnoloģiju vai procesu, kas ļaus ietaupīt laiku un naudu, strādāt ātrāk un produktīvāk, jaunie rīki rada arī jaunas problēmas, kuru risināšanai jātērē laiks, nauda un nervi.
Kiberdrošība mūsdienās daudziem šķiet kā nepārtraukts šaha turnīrs, kur uzvarētājs ir tas, kurš ne tikai zina, kā aizsargāt savu karali, bet arī spēj prognozēt un novērst nākamos uzbrukumus.
Vai attālinātā strādāšana ietekmē darba produktivitāti un palielina riskus?
Domājot par programmatūru, kas nodrošina dažādus valsts pakalpojumus, parasti neiztēlojamies, kā tā tiek izveidota, kas to izveido un vai tās dizains ir atvērts publiskai apskatei. Taču tāpat kā publiskās ēkas tiek uzbūvētas ar publiski pieejamiem arhitektūras plāniem arī atvērtā koda principu ieviešana valsts pārvaldē ir pilnīgi iespējama. Meklējot veidus, kā uzlabot valsts digitālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību, koda atvēršana var būt atslēga šo mērķu sasniegšanai.
Aptuveni miljons mēnesī – tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023. gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023. gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
Saskaņā ar CERT.LV publicēto informāciju 2022. gadā kopējais apdraudēto IP adrešu skaits bija 597 722, no tā 97,43% bija ikdienas apdraudējumi, kas ietekmē atsevišķus IT pakalpojumu saņēmējus, 1,28% - būtiski apdraudējumi, kuriem ir vidēja ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, 0,97% - mēreni apdraudējumi, kuriem ir neliela ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm, bet 0,32% - nozīmīgi apdraudējumi, kuriem ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. Jauni datorvīrusi parādās regulāri, tāpēc ir svarīgi saprast, kā aizsargāt savus datus, lai tie nenonāktu krāpnieku rīcībā. Tikai ar antivīrusa uzstādīšanu vien nepietiek, turklāt arī princips – jo vairāk antivīrusu programmas, jo labāk, nav pareizs.
Daudziem uzņēmumiem digitalizācija maldīgi saistās ar vadības grožu nodošanu mākslīgā intelekta un dārgu tehnoloģiju rokās, taču patiesībā runa ir par gudriem IKT risinājumiem, kas palīdz efektivizēt procesus, samazināt izmaksas, nodrošinot iespēju strādāt gudrāk, kur uzņēmēja fokuss ir bizness un tā attīstīšana. Tiesa, lai šīs pārmaiņas kļūtu par realitāti, jāsāk ar domāšanas veida maiņu, apzinoties, ka digitālais progress tikai turpināsies un tajā būtiska loma ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT).
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
