Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nesenā replika, ka “ministrijās kaut kas ir nogājis greizi ar sabiedrības informēšanu” un tāpēc, runājot par valsts pārvaldes samazināšanu, būtu jāskatās arī uz ministriju komunikācijas departamentiem, raisīja vairākas pārdomas.
Jāpiekrīt prezidentam, ka ministriju komunikācija kopumā nez vai būtu uzskatāma par ļoti veiksmīgu. Vienlaikus būtu grūti piekrist tam, ka komunikācijas cilvēku ir par daudz, īpaši laikā, kad publiskā telpa ir pārsātināta ar visdažādākās kvalitātes informāciju, kurā jāspēj iespraukties arī ar tik komplicētiem un svarīgiem tematiem kā, piemēram, valsts nodokļu politika. Šādos apstākļos komunikācijai jābūt īpaši gudrai, stratēģiskai, pārdomātai un saprotamai.
Korporatīvā komunikācija ir visai plaša joma, sevī ietverot sabiedriskās attiecības, dažādu pasākumu organizēšanu, reklāmu, mūsdienās tik nozīmīgo digitālo komunikāciju, arī mājaslapu un sociālo mediju ikdienas administrēšanu un citas aktivitātes, tāpēc būtībā ministriju komunikācijas departamenti tikai šķietami ir pārāk lieli. No gada gadā komunikācijas apjoms pieaug – pirms 15–20 gadiem tādu sociālo mediju faktiski nebija, tagad jebkurā komunikācijas vienībā ir jābūt sociālo tīklu speciālistam un arī grafiskajam dizainerim, jo mūsdienās vairs nepietiek tikai ar tekstu, arvien svarīgāka loma ir vizuālajai komunikācijai. Taču jāpiekrīt, ka dažkārt novērojams nepietiekams stratēģiski vadītas komunikācijas līmenis, un to var attiecināt uz sabiedrisko sektoru kopumā. Šajā jomā daudz kas lielā mērā ir atkarīgs tieši no komunikācijas vadītāja kompetences, izpratnes, zināšanu līmeņa, izglītības.
