Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Katras valsts pilsonis grib lepoties ar savu valsti. Katrs cilvēks grib redzēt un sajust rīcības spējīgu vadību gan savā personīgajā darbā, gan valstī kopumā – tātad valdībā. Tieši valdība ir izpildvara – viena no trim (vai četrām) varām, kuras spēja rīkoties ir kritiski svarīga valsts attīstībai, drošībai, pastāvēšanai. It īpaši svarīgs saliedēts valdības darbs ir krīzes situācijās. Viena krīzes situācija mums ilgst kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, otra nupat sākusies ar Trampa atkārtotu nākšanu pie varas un sevišķi skaidrs tas top pēc abu “miera telefonsarunām”…
Bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš nebija runājis ar medijiem kopš pagājušā gada vasaras. Augusta beigās viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un paziņoja, ka aizejot no politikas, 1. septembrī kļuva par vecāko padomnieku starptautiskā konsultāciju firmā
Šī valdība rāda, ka mums ir diezgan laba riska apetīte, intervijā žurnālam Ir saka premjerministre Evika Siliņa (JV). "Esam gatavi ātri mainīties, kustēties. Ir digitālie risinājumi, bet par maz mākam pārdot to, kas patiesībā esam. Arī kā valstij jāpiedomā, vai varam vēl vairāk izcelt to, cik patiesībā Latvija ir digitāla un cik uzņēmumiem tas ir liels pluss."
Latvijas demogrāfiskā situācija pašlaik ir viena no sarežģītākajām problēmām, ar ko valsts saskaras. Galvenais iemesls ir ne tikai vecāku piesardzība un finansiālais spiediens, bet arī paaudžu maiņa, kas atspoguļo demogrāfisko bedri, neatkarības atjaunošanas sākuma gados. Patlaban vecākās paaudzes, kuras veidoja dzimstības kodolu, aizstāj jauni vecāki, kuru skaits ir par 30 - 40% mazāks. Šīs demogrāfiskās pārmaiņas ir radījušas būtisku dzimstības samazinājumu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, tomēr uz to jāraugās arī no valsts drošības viedokļa. Ja šodien piedzīvojam dzimstības kritumu, rodas jautājums – kurš aizstāvēs Latviju nākotnē?
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nesenā replika, ka “ministrijās kaut kas ir nogājis greizi ar sabiedrības informēšanu” un tāpēc, runājot par valsts pārvaldes samazināšanu, būtu jāskatās arī uz ministriju komunikācijas departamentiem, raisīja vairākas pārdomas.
Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo un plāno Latvijā uzturēties vismaz trīs gadus, ir jāprot sarunāties latviešu valodā vismaz pamatzināšanu līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet mūsu līdzpilsoņi, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā un tūkstošiem ārvalstnieku, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.
Pagājušā gada 5. decembrī Ministru kabineta (MK) locekļi iepazinās ar Enerģētikas un klimata ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas skaidroja aktualizēta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) steidzamu iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai[1]. Par aktualizēto NEKP, kas nozarē tika gaidīts jau kopš 2023. gada pavasara un tā aprises prezentētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā rudenī, gan enerģētikas un saistīto nozaru spēlētāji, gan arī vides organizācijas steidz veidot pozīcijas, sociālajos tīklos tiek publicēti arī sākotnējie ekspertu vērtējumi. Līdz ar argumentētām pozīcijām par katras nozares vietu un lomu enerģētikas un klimata politikā periodā līdz 2030. gadam sabiedrība un pati nozare jau paudusi neapmierinātību attiecībā uz iztrūkstošo to iesaisti pašā NEKP aktualizēšanas procesā.
Daudzās valstīs minimālā alga ir karstu diskusiju objekts. Kreisās politikas pārstāvji uzstāj, ka minimālajai algai ir jābūt pēc iespējas augstākai. Labējie pretojas, bažījoties, ka darbaspēka izmaksu pieaugums samazinās uzņēmumu peļņu.
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Politiķi ir apņēmības pilni risināt Sadales tīkla (ST) tarifu jautājumu. Saeimas deputāti Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā ir šo problēmu apskatījuši, iespējams, ka ir labāk situāciju izpratuši un vairākus priekšlikumus sagatavojuši ar mērķi samazināt ST tarifus un nepieļaut līdzīgu situāciju nākotnē.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
