Pedagogu trūkums rada stresu arī skolēniem un vecākiem

  • Marina Jefremova
  • 27.08.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Līdz jaunā mācību gada sākumam ir atlicis mazāk par nedēļu un sociālos medijus ir pārpludinājuši sludinājumi par dažādu mācību priekšmetu pedagogu vakancēm. Vietnē kurdarbs.lv ir aktuālas vairāk nekā 570 pedagogu vakances, bet visidarbi.lv pat vairāk nekā 700 vakances. Tiek meklēti gan matemātikas, gan fizikas vai ķīmijas, gan svešvalodu skolotāji un skolotāju palīgi. Lielais vakanču skaits nozīmē, ka arī daudziem skolēniem un ģimenēm visā Latvijā nav pārliecības, ka jauno mācību gadu varēs sākt bez bažām. Situācija īpaši uztrauc skolēnus, kuriem 2024./2025. mācību gadā gaidāmi eksāmeni.

Augstas prasības, reformas un slodze

Lai gan pedagogu trūkums nav tikai Latvijas problēma un līdzīga situācijas iezīmējas daudzās valstīs, arī par izglītības līderi uzskatītajā Somijā, Latvijā šī problēma ir saistīta ar vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir atalgojums, kas attur jaunos speciālistus no šīs profesijas izvēles un motivē esošos skolotājus meklēt darbu citās nozarēs. Tāpat skolotāji bieži saskaras ar augstām prasībām, lielu darba slodzi un administratīvo slogu, kas var novest pie izdegšanas sindroma. Tā rezultātā daudzi skolotāji pamet profesiju. Gadu no gada tiek diskutēts arī par to, kāpēc salīdzinoši mazs skaits jauniešu izvēlas apgūt skolotāja profesiju. Šeit jāpiezīmē, ka dažādas izglītības reformas, kā arī neskaidrības par izmaiņām mācību procesā rada nenoteiktību un neapmierinātību skolotāju vidū, kas attiecīgi attur potenciālos skolotājus no profesijas izvēles.

Apvieno darbu vairākās skolās un pat pilsētās

Kamēr valstī kopumā problēmai ir vairāk cēloņu, nekā risinājumu, situācija tālmācībā būtiski atšķiras. Tieši mācību formāta specifika un iespēja strādāt ar skolēniem no jebkuras vietas pasargājusi tālmācību no pedagogu trūkuma. Turklāt ir izdevies piesaistīt pedagogus arī tādos priekšmetos kā franču valoda, spāņu valoda u.c., sniedzot skolēniem plašas otrās svešvalodas izvēles iespējas. Nav noslēpums, ka daudzas skolas šobrīd saskaras ar problēmu tieši otrās svešvalodas nodrošināšanā, pedagogu trūkuma dēļ nespējot piedāvāt alternatīvas krievu valodai.

Eiropas Tālmācības vidusskola ir viena no retajām skolām, kas jauno mācību gada sagaida ar pilnībā nokomplektētu skolotāju kolektīvu – daudzi no viņiem savieno darbu tālmācībā un parastajā skolā. Nav noslēpums, ka virknē mazo skolu pedagogiem nav iespējas strādāt pilnu slodzi – mazais skolēnu skaits ietekmē arī pedagogu atalgojumu, taču ne vienmēr un ne visi var pārcelties uz lielajām pilsētām. Virkne pedagogu risinājumu ir atraduši, tieši apvienojot abus mācību formātus, iegūstot arī konkurētspējīgāku atalgojumu. Turklāt izpaliek braukāšana starp vairākām skolām vai pat pilsētām, kas tagad daudziem pedagogiem ir ikdiena un paņem daudz laika un enerģijas.

Bez pietiekama skolotāju skaita nav iespējama iekļaujoša izglītība

Kad skolā ir pietiekami daudz pedagogu, skolēniem tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, kas atbilst izglītības standartiem. Katrs priekšmets tiek mācīts padziļināti un profesionāli, sniedzot skolēniem iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes. Ar pietiekamu skolotāju skaitu var nodrošināt individuālu pieeju katram skolēnam, ņemot vērā viņu mācīšanās tempu, spējas un vajadzības. Tas veicina labāku izglītības rezultātu sasniegšanu un mazina nevienlīdzību mācību procesā. Visbeidzot, skolēni un vecāki var justies droši un pārliecināti par mācību procesu, jo pedagogu trūkums rada nestabilitāti un stresu, kas negatīvi ietekmē mācību vidi un skolēnu emocionālo labsajūtu.

Ikvienas valsts izglītības sistēmā ir kritiski svarīgi, lai skolās būtu pietiekams skaits kvalificētu pedagogu, kas nodrošina pilnvērtīgu un sabalansētu izglītību bērniem. Pedagogu trūkums nav radies vienas nakts laikā – tā ir kompleksa problēma, kas prasa kompleksu risinājumu, un viena no risinājuma sastāvdaļām ir iespēja mācīt no jebkuras vietas, tas nozīmē, ka darba meklējumos nav jāmaina dzīvesvieta atkarībā no tā, kurā pašvaldībā ir vairāk bērnu.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore, pedagoģe

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Jaunākajā žurnālā