STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos

  • Mārtiņš Vancāns
  • 18.04.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Enefit pieredze rāda, ka uz tehniskajām vakancēm piesakās piecas reizes mazāk kandidātu nekā uz citiem amatiem. Turklāt apmēram 70% vakanču tīkotāju mums nākas noraidīt nepietiekamas kvalifikācijas dēļ. Ja starpnozaru prasmes jeb tā saucamās soft skills var salīdzinoši ātri apgūt, uzprojektēt un uzbūvēt vēja parku tik vienkārši neiemācīsies. Kaut arī darbinieku trūkumu pagaidām vēl nejūtam, STEM jomā Latvijā esam krīzes priekšvakarā.

Pēdējos gados pasaule līdz ar digitalizāciju, mākslīgā intelekta attīstību un citām inovācijām ir piedzīvojusi ārkārtīgi strauju tehnoloģisko izrāvienu. Arī Latvija nav izņēmums, un pašlaik esam valstiskas izvēles priekšā – palikt pasaules perifērijā vai iet līdzi laikam un īstenot savu potenciālu, stiprinot starptautisko konkurētspēju un vairojot sabiedrības labklājību. Uzņēmējdarbība patlaban nav iespējama bez padziļinātām digitālām prasmēm.

Enefit to jūt vistiešākajā veidā: mēs attīstām enerģētikas tehnoloģijas Baltijas reģionā, kuras radīs milzīgu pievienoto vērtību mūsu ekonomikai, – būvējam saules un vēja parkus, pētām ūdeņraža tehnoloģijas, veidojam ambiciozu elektroauto publiskās uzlādes tīklu, bet, lai to visu paveiktu, ir vajadzīgi augsti kvalificēti profesionāļi ar atbilstošām zināšanām. Viena no mūsu uzņēmuma vērtībām ir uzņemties iniciatīvu, jo labas pārmaiņas ir atkarīgas tikai no mums pašiem.

Šobrīd pārmaiņas ir vajadzīgas STEM nozares speciālistu sagatavošanā, lai nodrošinātu biznesa nepārtrauktību ilgtermiņā un vairotu kopējo valsts labklājību. Un šīm pārmaiņām jāsākas ar ilgtspējīgāko no jomām, ar cilvēces evolūcijas virzītājspēku visos laikos – ar izglītību.

Fundamentu izglītībai mēs iegūstam skolā. Bet, kā liecina statistika, šis pamats kļūst arvien nestabilāks. Piemēram, pērn no gandrīz 20 000 vidusskolu beidzēju fizikas eksāmenu kārtojuši tikai 4%, un tikai 158 skolēni eksāmena vērtējumā ieguva vismaz 60%. STEM ir Latvijas tautsaimniecībai svarīga joma, tomēr tajā akūti trūkst dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas skolotāju, kā rezultātā ir pastāvīgs kvalificētu speciālistu deficīts.

Ekonomikas ministrijas darba tirgus aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam augstākās kvalifikācijas speciālistu trūkums STEM virzienos var sasniegt 9000 speciālistu. Turklāt labi speciālisti ir vajadzīgi visiem, un privātajā segmentā tie ir puslīdz pieejami līdz brīdim, kad tiek sākts kāds nacionāla mēroga projekts, kas “nosmeļ” pašus labākos. Savukārt kvalifikācijas trūkst, jo skolā ir nepietiekami apgūti STEM jomas mācību priekšmeti. Tehnisko profesiju pārstāvji savu interesi par šīm nozarēm nereti ir mantojuši no ģimenes, kurā kāds no vecākiem ir bijis inženieris, ķīmiķis utt., vai arī ieguvuši, pateicoties izcilam skolotājam. Pieaugušo ietekmei ir ļoti liela nozīme, sevišķi pamatskolas posmā, kad bērni izvēlas, kādā virzienā turpināt padziļinātas mācības.

Laba izglītība ir visa pamatā, bet tā nevar būt atrauta no citām nozarēm. Ir nepieciešama ciešāka saikne un sadarbība starp izglītības procesa organizētājiem un industrijām, lai sagatavotu speciālistus, kas ir pieprasīti darba tirgū. Mēs gribam sākt no pašiem pamatiem, kopā ar Iespējamo misiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Izglītības un zinātnes ministriju palīdzot sagatavot vienus no nozīmīgākajiem cilvēkiem šajā attīstības ķēdē – skolotājus. Augsti motivēti skolotāji ir pārmaiņu veidotāji, un viņu spēkos ir pozitīvi ietekmēt ikviena bērna interesi par izglītības nozīmi tālākajā dzīvē. Daudzajiem pirmspensijas un pensijas vecuma skolotājiem ir vajadzīgi papildspēki – jauni, enerģiski cilvēki, kuri ir uz “tu” ar mūsdienu tehnoloģijām un izglītības metodēm un spēj aizraut jauniešus.

Mēs nedzīvojam uz vientuļas salas, mēs konkurējam ar citām valstīm. Jo spēcīgāki un jaudīgāki būs mūsu profesionāļi, kas spēs saražot augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus vai vismaz adaptēt citu valstu inovācijas, jo vairāk varēsim ražot, eksportēt un pelnīt. Var arī neko nedarīt, taču bez pārmaiņām mēs mūžīgi stagnēsim, dzīvosim par Eiropas fondu līdzekļiem un būsim tikai pierobežas josla kaut kur nomalē. Ja gribam izrauties līderos un dzīvot labāk, nepietiks ar cerību, ka kāds jau vienmēr izmācīsies par inženieri. Viss ir mūsu rokās – ir jāinvestē cilvēkos. Vislabākā joma, kurā investēt, ir izglītība, bet labākais, ko izglītība var sniegt, – STEM zinātnes.

Aicinu ikvienu STEM nozares entuziastu izvērtēt iespēju kļūt par eksakto priekšmetu skolotāju un tādā veidā iedvesmot un raisīt interesi nākamajām paaudzēm par dabaszinātnēm, tehnoloģijām un matemātiku. Lai noskaidrotu, kāda STEM priekšmeta skolotājs jūs varētu būt, piedāvāju aizpildīt digitālo testu: Izglābt STEM (izglabtstem.lv)

 

Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā