Autoparka elektrifikācija ir viens no populārākajiem risinājumiem, ko uzņēmēji īsteno, ieviešot ilgstspējas politiku, tomēr vēl arvien daudzi atrod iemeslus, kāpēc elektroauto viņiem nešķiet uzticams pārvietošanās veids, neraugoties uz būtiskiem finansiālajiem ieguvumiem. Piemēram, mūžīgais bubulis jau kopš pirmā elektroauto parādīšanās ir nepietiekamā uzlādes infrastruktūra. Gribētos uzsvērt, ka arī paši uzņēmumi var diezgan daudz darīt šīs situācijas uzlabošanai, piemēram, iekārtot savus uzlādes punktus.
Enefit pieredze rāda, ka uz tehniskajām vakancēm piesakās piecas reizes mazāk kandidātu nekā uz citiem amatiem. Turklāt apmēram 70% vakanču tīkotāju mums nākas noraidīt nepietiekamas kvalifikācijas dēļ. Ja starpnozaru prasmes jeb tā saucamās soft skills var salīdzinoši ātri apgūt, uzprojektēt un uzbūvēt vēja parku tik vienkārši neiemācīsies. Kaut arī darbinieku trūkumu pagaidām vēl nejūtam, STEM jomā Latvijā esam krīzes priekšvakarā. Pēdējos gados pasaule līdz ar dig
Apskatot tuvāk jaunos Augstsprieguma tīkla un Sadales tīkla iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Veidojot prioritāri veicamo darbu sarakstu jaunajai valdībai, tiek meklēti veidi, kā samazināt Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Publiski daudz tiek runāts, ka Latvijā nepieciešams īstenot reformas, lai apturētu pēdējos gados novēroto atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm, un uz to publiski norādījis arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.[1]
Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.
Brīdis, kad valdība beidzot lemj par atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, daudziem šķiet cerību pilns – kā ilgi gaidīta atelpa no energoresursu cenu lēciena radītā stresa. Te gan jāatceras, ka jau līdz šim ieviestie un vēl tikai plānotie atbalsta pasākumi izmaksās vairāk nekā 400 miljonus eiro. Neapšaubāmi, ka atbalsts ir nepieciešams – šobrīd tas pat ir neizbēgams fakts. Tomēr nepamet sajūta, ka tas ir viens grandiozi dārgs ūdens spainis ugunsgrēka dzēšanai, lai kaut uz brīdi mazinātu nepārdomātas saimniekošanas prakses un skaidri nospraustu prioritāšu trūkuma sekas enerģētikas nozarē.
Enerģētikas nozare nemainīgi ir Latvijas karstais diskusiju temats, tomēr jautājumu fokuss vienmēr aptver ļoti tuvu perspektīvu. Pašlaik runājam par klimata mērķiem 2030. gadam, kas ir tikai 10 gadu tālā nākotnē. Nemitīgi risinām līdzšinējā atjaunīgo resursu atbalsta problēmas, bet, domājot par Eiropas klimata mērķu izpildi, esam gatavi apsvērt visu enerģētikas apakšnozaru attīstību no gāzes spēkstacijām līdz saules paneļiem un pat atomelektrostacijām.
Gan Eiropas, gan Baltijas mērogā uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumos jeb M&A pirmais pusgads iezīmējis lejupslīdi, kas daļēji skaidrojama ar globālās politiskās un ekonomiskās situācijas nestabilitāti. Latvijā īpaši nozīmīgs kļuvis finansējuma pieejamības jautājums. Pēc Mergermarket datiem, Baltijas tirgus šā gada pirmajos sešos mēnešos uzrādījis mazāko izziņoto darījumu skaitu pēdējo trīs gadu laikā (43 darījumi šā gada pirmajā pusgadā pret vidēji 46-47 darījumiem 2016.-2018.gada pirmajā pusgadā).
Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šā jautājuma risinājumi iegūst kādu reālu virzību, nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji. Jautājums tikai, kuri un cik daudz?
Energoefektivitāte ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu aktuālākajiem vārdiem – par to diskutē un ar to pārliecina, solot piepildīt katra patērētāja sapni par ietaupījumu. Vienlaikus izpratne par to, ko nozīmē šis vārds un kā energoefektivitāte darbojas ikdienā, joprojām ir stipri virspusēja.
Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā.
Ekonomikas ministrijas aktīvajā virzībā uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu ir svarīgi atšķirt risinājumus pēc būtības no tādiem, kas vienīgi maina subsīdiju izdalīšanas kārtību un draud ar daudz lielākiem riskiem. Piedāvātais risinājums aizstāt OIK ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb “zaļo sertifikātu” tirdzniecību faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
