Enefit
- Tops
- 03.02.2026.
Aktīvi gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs
- Viedoklis
- 07.12.2022.
Risinājums Augstsprieguma tīkla un Sadales tīkla tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija
- Tops
- 03.02.2026.
Aktīvi gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs
2025. gada Baltijas lielākie uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi
- Viedoklis
- 10.06.2024.
Elektrificēts autoparks uzņēmumiem – ieguvums, kas vērtējams ne tikai naudā
Autoparka elektrifikācija ir viens no populārākajiem risinājumiem, ko uzņēmēji īsteno, ieviešot ilgstspējas politiku, tomēr vēl arvien daudzi atrod iemeslus, kāpēc elektroauto viņiem nešķiet uzticams pārvietošanās veids, neraugoties uz būtiskiem finansiālajiem ieguvumiem. Piemēram, mūžīgais bubulis jau kopš pirmā elektroauto parādīšanās ir nepietiekamā uzlādes infrastruktūra. Gribētos uzsvērt, ka arī paši uzņēmumi var diezgan daudz darīt šīs situācijas uzlabošanai, piemēram, iekārtot savus uzlādes punktus.
- Viedoklis
- 18.04.2024.
STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos
Enefit pieredze rāda, ka uz tehniskajām vakancēm piesakās piecas reizes mazāk kandidātu nekā uz citiem amatiem. Turklāt apmēram 70% vakanču tīkotāju mums nākas noraidīt nepietiekamas kvalifikācijas dēļ. Ja starpnozaru prasmes jeb tā saucamās soft skills var salīdzinoši ātri apgūt, uzprojektēt un uzbūvēt vēja parku tik vienkārši neiemācīsies. Kaut arī darbinieku trūkumu pagaidām vēl nejūtam, STEM jomā Latvijā esam krīzes priekšvakarā. Pēdējos gados pasaule līdz ar dig
- Viedoklis
- 07.12.2022.
Risinājums Augstsprieguma tīkla un Sadales tīkla tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija
Apskatot tuvāk jaunos Augstsprieguma tīkla un Sadales tīkla iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
- Viedoklis
- 05.12.2022.
Vai izmantosim iespēju vismaz vienā jomā panākt Baltijas kaimiņus?
Veidojot prioritāri veicamo darbu sarakstu jaunajai valdībai, tiek meklēti veidi, kā samazināt Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Publiski daudz tiek runāts, ka Latvijā nepieciešams īstenot reformas, lai apturētu pēdējos gados novēroto atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm, un uz to publiski norādījis arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.[1]
- Viedoklis
- 13.04.2022.
Kāds būs Latvijas risinājums energoneatkarības vienādojumam?
Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.
- Viedoklis
- 12.09.2019.
Latvijai vajag savu enerģētikas apsēstību
- Viedoklis
- 19.07.2019.
OIK pāragrais prieks
- Viedoklis
- 31.01.2022.
400 miljoni – maksa par prioritāšu trūkumu enerģētikā
Brīdis, kad valdība beidzot lemj par atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, daudziem šķiet cerību pilns – kā ilgi gaidīta atelpa no energoresursu cenu lēciena radītā stresa. Te gan jāatceras, ka jau līdz šim ieviestie un vēl tikai plānotie atbalsta pasākumi izmaksās vairāk nekā 400 miljonus eiro. Neapšaubāmi, ka atbalsts ir nepieciešams – šobrīd tas pat ir neizbēgams fakts. Tomēr nepamet sajūta, ka tas ir viens grandiozi dārgs ūdens spainis ugunsgrēka dzēšanai, lai kaut uz brīdi mazinātu nepārdomātas saimniekošanas prakses un skaidri nospraustu prioritāšu trūkuma sekas enerģētikas nozarē.
- Viedoklis
- 12.09.2019.
Latvijai vajag savu enerģētikas apsēstību
Enerģētikas nozare nemainīgi ir Latvijas karstais diskusiju temats, tomēr jautājumu fokuss vienmēr aptver ļoti tuvu perspektīvu. Pašlaik runājam par klimata mērķiem 2030. gadam, kas ir tikai 10 gadu tālā nākotnē. Nemitīgi risinām līdzšinējā atjaunīgo resursu atbalsta problēmas, bet, domājot par Eiropas klimata mērķu izpildi, esam gatavi apsvērt visu enerģētikas apakšnozaru attīstību no gāzes spēkstacijām līdz saules paneļiem un pat atomelektrostacijām.
- Viedoklis
- 23.08.2019.
Maz, bet kvalitatīvi un dažādi darījumi sarežģītos tirgus apstākļos
Gan Eiropas, gan Baltijas mērogā uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumos jeb M&A pirmais pusgads iezīmējis lejupslīdi, kas daļēji skaidrojama ar globālās politiskās un ekonomiskās situācijas nestabilitāti. Latvijā īpaši nozīmīgs kļuvis finansējuma pieejamības jautājums. Pēc Mergermarket datiem, Baltijas tirgus šā gada pirmajos sešos mēnešos uzrādījis mazāko izziņoto darījumu skaitu pēdējo trīs gadu laikā (43 darījumi šā gada pirmajā pusgadā pret vidēji 46-47 darījumiem 2016.-2018.gada pirmajā pusgadā).
- Viedoklis
- 19.07.2019.
OIK pāragrais prieks
Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šā jautājuma risinājumi iegūst kādu reālu virzību, nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji. Jautājums tikai, kuri un cik daudz?
- Viedoklis
- 14.05.2019.
Kas liek elektrības skaitītājam griezties lēnāk?
Energoefektivitāte ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu aktuālākajiem vārdiem – par to diskutē un ar to pārliecina, solot piepildīt katra patērētāja sapni par ietaupījumu. Vienlaikus izpratne par to, ko nozīmē šis vārds un kā energoefektivitāte darbojas ikdienā, joprojām ir stipri virspusēja.
- Viedoklis
- 07.01.2019.
2019. gads enerģētikā – patērētāju izaugsmes gads
Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā.
