dabaszinātnes
- Personība
- 31.07.2024.
Aizraujošie fizikas noslēpumi
- Pusdienās
- 02.08.2023.
Ceļā uz virsotnēm
- Naudas idejas
- 07.05.2023.
No kosmosa līdz viesistabai
- Personība
- 31.07.2024.
Aizraujošie fizikas noslēpumi
Profesors Mārcis Auziņš uzrakstījis grāmatu Flirts ar patiesību — esejas aizraujošā valodā par fiziku un fiziķiem, tajā skaitā no paša pieredzes pasaules augstskolās
- Viedoklis
- 18.04.2024.
STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos
Enefit pieredze rāda, ka uz tehniskajām vakancēm piesakās piecas reizes mazāk kandidātu nekā uz citiem amatiem. Turklāt apmēram 70% vakanču tīkotāju mums nākas noraidīt nepietiekamas kvalifikācijas dēļ. Ja starpnozaru prasmes jeb tā saucamās soft skills var salīdzinoši ātri apgūt, uzprojektēt un uzbūvēt vēja parku tik vienkārši neiemācīsies. Kaut arī darbinieku trūkumu pagaidām vēl nejūtam, STEM jomā Latvijā esam krīzes priekšvakarā. Pēdējos gados pasaule līdz ar dig
- Viedoklis
- 10.04.2024.
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Valstij, kurai nav citu būtisku resursu, ar ko pelnīt, kā vien tās iedzīvotāju radītie produkti un procesi, mērķtiecīgi ir jāattīsta jomas, kas nes augstu pievienoto vērtību. STEM izglītība (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) ir cieši saistītas ar valsts attīstību un konkurētspēju. Lai gan izpratne par STEM nozīmību Latvijā pamazām nostiprinās, diemžēl krietni grūtāk veicas ar tās iedzīvināšanu un nostiprināšanu izglītības sistēmā.
- Pusdienās
- 02.08.2023.
Ceļā uz virsotnēm
Kā panākt, lai iespējami vairāk šogad uzņemto studentu arī pabeigtu mācības un Latvijas augstskolas pietuvotos pasaules labāko universitāšu topam, Ir jautā Jānim Paideram no Izglītības ministrijas
- Viedoklis
- 01.08.2023.
Latvijas nākotnes veiksmes stāsta atslēga – motivēti un aizrautīgi skolotāji
Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaidīja studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama. Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.
- Naudas idejas
- 07.05.2023.
No kosmosa līdz viesistabai
Vasarā Latviju var iepazīt no dažādiem rakursiem — gan vērojot, kā trenējas astronauti, gan pagaršojot vietējos labumus mājas kafejnīcās
- Portrets
- 04.12.2022.
Latvijā ieguldīt ir vērts
- Analīze
- 26.10.2022.
Uzdevums bez atrisinājuma
- Viedoklis
- 21.06.2022.
Apmaldījusies trīs priedēs...
- Portrets
- 04.12.2022.
Latvijā ieguldīt ir vērts
Iespēju kapitāla fonda Change Ventures partneris un TechHub Riga izveidotājs Andris K. Bērziņš Baltijas jaunuzņēmumiem piesaista pat Silīcija ielejas finansējumu un uzskata, ka šeit ir daudz izcilu biznesa sēklu
- Viedoklis
- 02.11.2022.
Budžets STEM izglītībai ir par mazu Latvijas spējām
Talanti, tehnoloģijas un zinātne – valsts ekonomiskās izaugsmes raksturlielumi, kurus pamatā definē izglītības kvalitāte. Vai tā mērāma procesos vai rezultātā? Neapšaubāmi atbilde no akadēmiskām un profesionālām aprindām būs – abi. Īpaši attiecībā uz dabaszinātnes jeb STEM disciplīnas zināšanām. Tās noteiks nākotnes darba tirgu, neraugoties uz akūto pedagogu, jauno speciālistu un finansējuma iztrūkumu, kas arvien vairāk palielinās. Kāpēc nacionālā līmenī mēs nedrīkstam apgalvot, ka zinātne un kvalitatīva izglītība ir par dārgu Latvijas budžetam?
- Aktuāli
- 27.10.2022.
Žurnāls: Kam jānotiek, lai skolēni gribētu apgūt dabaszinātnes?
Pagājušā gada decembrī septiņas zinātņietilpīgo industriju un darba devēju organizācijas, pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Fizikas skolotāju asociācijas parakstīja atklātu vēstuli valsts vadītājiem, kurā teikts — ja Latvijas jauniešiem neprasa izpratni par dabaszinātņu pamatiem, Latvijā nav iespēju veidot un attīstīt pievienotās vērtības, zinātņietilpīgus uzņēmumus.
- Analīze
- 26.10.2022.
Uzdevums bez atrisinājuma
Valdības lēmums ieviest obligāto eksāmenu dabaszinātnēs liek līksmot uzņēmējiem un augstskolu pasniedzējiem, bet izglītības eksperti šaubās, vai tiešām gaidāma zināšanu eksplozija. Kam vēl jānotiek, lai skolēni gribētu apgūt dabaszinātnes?
- Viedoklis
- 24.08.2022.
Par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu
Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām
- Viedoklis
- 21.06.2022.
Apmaldījusies trīs priedēs...
Latvijas Darba devēju konfederācija jau ilgāku laiku uzstāja uz nepieciešamību steidzami risināt ieilgušās problēmas STEM zinātnēs, jo šajā jomā ir nepietiekams absolventu skaits gan profesionālajā vidējā, gan arī augstākajā izglītībā un jau ilgstoši veidojas darbaspēka iztrūkums. Darba devēji cēla trauksmi, jo darba tirgū ļoti trūkst cilvēku ar dabaszinātņu zināšanām, bet samērā strauji turpina samazināties to vidusskolas beidzēju skaits, kas kā izvēles eksāmenu izvēlas kārtot fiziku vai citus eksaktos mācību priekšmetus. Kā liecina Valsts izglītības satura centra dati 2020. gadā, eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot 896 pēdējo klašu beidzēji, pērn - 796, un 2022. gadā - tikai 648 audzēkņi.
