Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Cukura diabēta pacientu skaits turpina strauji pieaugt visā pasaulē, un tas pamatā tiek saistīts ar neveselīgu dzīvesveidu un aptaukošanos. No vairāk nekā 100 000 diabēta pacientu Latvijā ap 90% ir 2. tipa cukura diabēts, un arvien biežāk ar to saslimst arī bērni un gados jauni cilvēki, kuriem ir liekais svars. Tāpat palielinās ar diabētu saistīto komplikāciju apjoms, radot arvien lielāku apdraudējumu sabiedrības veselībai kopumā.
Par to, ka diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā, pārliecināti arī Latvijas Diabēta federācijas nesen aptaujātie endokrinologi, kardiologi un ģimenes ārsti – gandrīz 90% respondentu šādam apgalvojumam pilnībā piekrīt. Tāpat gandrīz 90% respondentu pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka diabēta ārstēšanai Latvijā jākļūst par vienu no veselības aprūpes prioritātēm.
Visi respondenti (100%) ir vienisprātis, ka galvenais iemesls diabēta saslimstības un pacientu skaita pieaugumam ir neveselīgs dzīvesveids. Kā otro biežāko iemeslu aptaujātie ārsti min neregulāru veselības pārbaužu veikšanu (gandrīz 80%), bet trešo – ārstu un speciālistu trūkumu (65%). Saslimstības pieauguma vidū kā nopietns iemesls tiek minēts arī nepietiekams finansējums (43%), augsti līdzmaksājumi medikamentiem (30%) un efektīvu terapiju nepietiekama pieejamība (30%).
2.tipa diabēts – viltīga un bīstama slimība
Otrā tipa cukura diabēts ir ļoti viltīga un bīstama, hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo paaugstināts cukura līmenis asinīs insulīna darbības traucējumu dēļ, diemžēl gadiem ilgi šī slimība var palikt neatklāta. 2. tipa diabētu mēdz saukt par dzīvesveida slimību, jo bieži vien tā pamatā ir tieši mazkustīgums un neveselīga pārtika. Jo agrākā vecumā sākas liekā svara problēmas, jo agrāk var sākties slimība. Diemžēl tās novēlota diagnosticēšana un izraisītās komplikācijas var būt ļoti bīstamas.
Tāpēc tiem, kuriem ir liekais svars, svarīga ir savlaicīga prevencija un uzraudzība. Tā sauktajā prediabēta stadijā, kad glikozes līmenis vairs nav tāds, kā tam vajadzētu būt – šo mērķa grupu vajadzētu “izķert”, cilvēkam apzināti mainot dzīvesveidu, arī samazinot ķermeņa svaru. Ir zinātniski pierādīts, ka, samazinot ķermeņa svaru kaut vai par vienu kilogramu, tas atstāj labvēlīgu iespaidu uz metaboliem rādītājiem. Tas nozīmē, ka reizi gadā ir obligāti jāapmeklē ģimenes ārsts, īpaši, ja ir liekais svars un aptaukošanās. Attīstoties diabētam, vienlaikus strauji attīstās sirds un asinsvadu slimību risks. Bieži vien pacienti ārstu redzeslokā nonāk tikai tad, kad ir radušās nopietnas komplikācijas, kas prasa jau daudz vairāk līdzekļu no valsts budžeta ne tikai diabēta, bet arī komplikāciju ārstēšanai, nemaz jau nerunājot par paša pacienta labsajūtu un dzīves kvalitāti.
Diabēts un komplikāciju risks
Nereti pacientiem, diagnosticējot 2. tipa diabētu, jau ir vēlīno komplikāciju klātbūtne. Diabēta pacientiem ir 2–4 reizes augstāks insulta risks, 75% diabēta pacientu mirst no kardiovaskulārām slimībām. Piemēram, 2022. gadā 63% diabēta pacientu bijusi aptaukošanās, bet, runājot par komplikācijām, 680 diabēta pacientiem bijis miokarda infarkts, 673 pacientiem – insults, bet 1035 pacientiem veikta aortokoronāra šuntēšana. Lielam skaitam pacientu veiktas arī amputācijas. Pārsvarā tie ir pacienti darbspējīgā vecumā.
Eiropas Diabēta forums akcentē, ka agrīna diagnostika un vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes aprūpei var ļaut cilvēkiem ar cukura diabētu turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un dot savu ieguldījumu sabiedrībai. Efektīva profilakse un diabēta pārvaldība var veicināt plašāku veselības sistēmas noturību un ilgtspējību, uzlabot veselības rezultātus daudzām neinfekcijas slimībām, jo īpaši samazinot sirds un asinsvadu slimību un citu nopietnu komplikāciju risku. Inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumi var palīdzēt mainīt pašreizējo tendenci pasliktināties diabēta pacientu veselībai.
Iepriekš minētais tikai apliecina to, ka diabēta ārstēšanā ir pienācis laiks kompleksai pieejai. Tas nozīmē, ka ir jāpiešķir lielāki resursi ārstu pieejamībai, savlaicīgai diagnostikai, efektīviem, starptautiskajās vadlīnijās iekļautiem medikamentiem, kas palīdz novērst arī smagās diabēta komplikācijas un ar tām saistīto pāragro mirstību un nesamērīgo ekonomisko slogu. Ārkārtīgi liela loma ir arī sabiedrības izglītošanai, veselīgam dzīvesveidam un cilvēku spējai uzņemties atbildību par savu veselību.
Vēršamies arī pie politiķiem
Protams – lai nesaslimtu ar diabētu, kā arī daudzām citām slimībām, cilvēkam par savu veselību ir jārūpējas pašam, vispirmām kārtām sadarbojoties ar savu ģimenes ārstu. Runājot par diabētu, ģimenes ārstam ir noteikti aprūpes kritēriji, kurā vecumā un kādiem pacientiem ir jāsāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs, tādējādi atklājot diabēta aizmetņus.
Tomēr, kā liecina nesen veiktā ārstu aptauja, mediķi uzskata, ka ar diabēta ārstēšanu nebūt tik labi nevedas, kā varbūt gribētos, un tai ir jākļūst par vienu no veselības aprūpes prioritātēm. Tādēļ Latvijas Diabēta federācija ir vērsusies arī pie politiķiem – federācija aicināja politiķus atbalstīt diabēta pacientus un viņu ģimenes, pievienojoties Eiropas Diabēta foruma rosinātajai iniciatīvai izveidot spēcīgu Eiropas Savienības diabēta politikas ietvaru dalībvalstu diabēta rīcības plānu atbalstam. Eiropas Diabēta foruma pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izveidotā iniciatīva ietver 15 konkrētus politikas ieteikumus, lai uzlabotu diabēta pacientu un diabēta riskam pakļauto personu dzīvi. Iniciatīvai aicinātas pievienoties arī pacientu, senioru un citu sabiedrības grupu intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas.
Ja nespēsim rīkoties, simtiem tūkstošu cilvēku nākamajos gados mirs priekšlaicīgi – tādas ir Eiropas Diabēta foruma aplēses. Diabētu savlaicīgi neatklājot un neārstējot, sekas ir ļoti nopietnas – pieaug komplikācijas, kā arī pazeminās dzīves kvalitāte un ekonomiskā aktivitāte. Ņemot vērā, ka 75% no diabēta aprūpes izmaksām ir saistītas ar potenciāli novēršamām komplikācijām, politika, kas veicina agrīnu diagnostiku un labu slimības pārvaldību, var nodrošināt ievērojamu izmaksu ietaupījumu un veicināt veselības aprūpes sistēmas noturību un ilgtspējību.
Autore ir endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Diabēta federācijas prezidente
