Zīmolu vadlīniju platforma Corebook° dažos gados izaugusi par vērā ņemamu nišas spēlētāju, kas sadarbojas ar tādiem milžiem kā Tinder, Crocs, Bentley
Ceļā pie Corebook° līdzdibinātāja Jāņa Vērzemnieka dodos ar vilcienu. Šķiet, reti kuru lielo pašmāju uzņēmumu vajājušas tādas ķibeles ap komunikāciju un vizuālo identitāti kā Pasažieru vilcienam, kas nu jau dēvējams par Vivi. Gan jau zīmolu vadlīniju platformas veidotājam būs, ko teikt par to.
Tomēr robi manā plānā parādās ātri. Pirmkārt, veiksme nav manā pusē, un ne turp, ne atpakaļ ceļā nesanāk braukt ar jauno elektrovilcienu. Otrkārt, Jānis nepadodas mudinājumam izteikt savu dizainera viedokli par tik apspriesto zīmolu. «Mēs negribam būt konkurenti saviem klientiem. Ejam prom no pakalpojumu biznesa un piedāvājam produktu,» viņš saka. Proti, Corebook° uzdevums nav dot padomus, kā zīmolam labāk izskatīties. Uzņēmums arī nenodarbojas, piemēram, ar logo izstrādi vai pārzīmološanu. Viņu mērķis ir radīt iespējami ērtāko virtuālo vidi, kurā ar to var nodarboties citu uzņēmumu darbinieki.
«Tas ir rīks, kurā iespējams izveidot zīmola vadlīnijas tiešsaistē. Tas, kas kādreiz bija fiksēts nemainīgā PDF dokumentā, tagad ir vienā saitē, ko visi partneri var saglabāt sava datora grāmatzīmēs,» stāsta Jānis.
Platformas mērķauditorija ir gan digitālās aģentūras, kas apkalpo vairākus uzņēmumus, gan paši uzņēmēji — sākot no maziem biznesiem, kuru zīmolu veido īpašnieks, līdz lielām korporācijām ar mārketinga un zīmolvedības komandām dažādās valstīs, saka Jānis.
Varam vislabāk?
Ideja par digitālu zīmolgrāmatu nav unikāla, viņš atzīst. Par to domāja daudzi. Tāpēc pirms uzņēmuma dibināšanas Corebook° veidotāji uzdeva sev jautājumu — vai tiešām spēsim radīt vislabāko risinājumu, ko pirks cilvēki visā pasaulē?
Visi trīs uzņēmuma dibinātāji Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs ilgstoši strādājuši dizaina, reklāmas un mārketinga jomā. Tāpēc doma par šādas platformas izveidi nav nejauša vai, tā teikt, «no pirksta izzīsta». «Nemeklējām mērķtiecīgi ideju, bet vienmēr esam zinājuši, ka gribam nodarboties ar uzņēmējdarbību,» saka Jānis. Katrs no viņiem lielākā vai mazākā mērogā jau bija izmēģinājis spēkus biznesā. Un arī ideju par zīmolvedības platformu viņi katrs atsevišķi bija centušies formulēt jau kādu laiku.
Jānis tolaik nodarbojās gan ar grafisko, gan audio dizainu — palīdzēja saviem klientiem formulēt, kāda ir viņu uzņēmuma skaņa. «Vienmēr esmu bijis starpdisciplinārs un meklējis iedvesmu arī mūzikā,» viņš stāsta. Veidojis arī albumu vāciņus un mūziķu MySpace lapas. Arī latviešu supergrupai Prāta vētra. Turklāt mūzikas industrijā kopumā Jānis saskata diezgan daudz līdzību ar zīmolvedību — mērķis ir ne tikai piesaistīt klientus vai likt kādam noklausīties savu dziesmu. «Īstais kaifs ir spējā radīt fanus, to, lai cilvēki ar tevi grib identificēties.»
Savukārt Maksims pirms Corebook° radīšanas bijis digitālās aģentūras Digibrand vadītājs. «Procesa cilvēks,» par kolēģi saka Jānis. «Bet Aigars ir mūsu programmēšanas džedajs!» Viņa prasmes daudzkārt bijušas izšķirīgas, lai visu iecerēto viņi paši varētu arī realizēt, ne tikai veidot prototipus savām iecerēm, bet arī palaist tās tautās. Turklāt arī Aigars ir strādājis individuāli, ārpus algota darba ērtajiem rāmjiem, tāpēc prata sastrādāties ar klientiem.
«Ir jābūt starpdisciplinārai komandai, kurā visi ir multiinstrumentālisti. Manuprāt, mūsdienu jaunuzņēmumu vidē tā ir veiksmes atslēga,» uzskata Jānis. Katram jāprot vairākas lietas, turklāt jābūt gana prasmīgam un veiklam arī šo lomu maiņā. No dizainera par pārdevēju un atpakaļ.
Tāpat lieti noder atvērtība pārkvalifikācijai uzņēmuma ietvaros, ja rodas tāda vajadzība. Un, ņemot vērā, cik raiti attīstās tehnoloģijas, tāda, visticamāk, radīsies. Turoties pie šādas pieejas, darbinieku skaita ziņā Corebook° joprojām ir neliels uzņēmums — tā kodolu veido septiņi cilvēki.
Viss sakrīt
SIA ThisIsTheCore dibināts 2020. gada vasarā. Laikā, kad visi tikai sāka aptvert pandēmijas radīto jauno darba vides realitāti. Satikties ar kolēģiem klātienē kļuva aizvien grūtāk, savukārt nepieciešamība pēc struktūrām, kurās glabāt visus darbam nepieciešamos materiālus un pārvaldīt uzdevumus, tikai pieauga. «Sapratām, ka varbūt šī ir tā avantūra, kurā mēs varētu mesties. Noriskēt,» saka Jānis.
Drosmi pieņemt šo lēmumu deva, pirmkārt, sapratne par viņu iecerētā produkta nepieciešamību. Otrkārt, apjausma, ka dibinātāju prasmes patiesi papildina cita citu un viņi spēs novest ideju līdz labam rezultātam. Un, treškārt, iespēja šādu risku un atbildību uzņemties arī katram personīgi — ir pie labas veselības gan fiziski, gan emocionāli, un arī ģimenes atbalsta šādu soli. Viss sakrita. «Tad vairs nebija atpakaļceļa.»
Tomēr gluži tik vienkārši un gludi līdz lēmumam par uzņēmuma dibināšanu viņi nenonāca. «Izrāvieni seko milzīgiem zaudējumiem un neveiksmēm,» saka Jānis.
Vēl pirms globālās pandēmijas, kamēr ideja par platformu tikai formējās un tapa pirmais prototips, puiši devās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā uzņēmēju eksporta misijā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā bija lieliski noorganizēta, stāsta uzņēmējs. «Tur bija sakompresēts viss, ko var dot Sanfrancisko,» viņš atceras. Sākot no vizītēm starptautiski atzītos jaunuzņēmumu akseleratoros, beidzot ar viesošanos tādu milžu kā Google birojos. Turklāt brauciens deva iespēju arī saredzēt aso kontrastu starp tehnoloģiju biznesa miljardiem un turpat līdzās mītošajiem bezpajumtniekiem. Sajutuši pilsētas «taktsmēru».
Tomēr mājās viņi atgriezās ar skarbu atziņu — neviens tevi tur negaida. «Mēs atbraucām ar reālu depresiju,» nu jau ar smaidu saka Jānis. Sapratuši, ka pat organizētā uzņēmēju braucienā aizklauvēties līdz dzirdīgām ausīm ir ārkārtīgi grūti. Konkurence ir milzīga. «Mēs trijatā sanācām kopā un sapratām, ka ir tikai divas iespējas — vai nu mēs neceram uz investoriem, paši uzbūvējam beta versiju [produkta ārējai testēšanai paredzēta programmatūras versija ar vairumu funkciju — red.] un dabūjam pārdošanas datus, vai arī beidzam sapņot un turpinām darīt to, ko iepriekš.» Kā varat iedomāties, Jānis, Aigars un Maksims izlēma par labu riskantākajai no abām iespējām.
Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Uzņēmums absolvējis Kalifornijas prestižo akseleratoru 500 Startups un arī Zviedrijā bāzēto Fast Track Malmo (pēc uzņemšanas šajā programmā viņi saņēma arī 50 tūkstošu investīciju no Fast Track Capital). Vairāk nekā 95% viņu klientu ir ārzemēs.
Instagram dizainers
Kā tas izdevās? Pirmkārt, nostrādāja attieksme — jāuzbūvē produkts, par kuru būs gatavi maksāt lielie Ziemeļamerikas klienti. Viens no pirmajiem Corebook° lietotājiem bija dizainers Makijs Saterdejs, kurš veidojis, piemēram, Instagram vizuālo identitāti.
«Mums bija svarīgi izvēlēties stratēģiskas vietas, kur par mums var uzzināt. Tā kā paši nākam no industrijas, zinājām, kuras tās ir.» Jānis izveidoja sarakstu ar dažiem nišas blogiem, vēstkopām un ziņu kanāliem, kuros pamanītai informācijai pats ticētu. Un mērķtiecīgi strādāja pie tā, lai tajos parādītos informācija par viņu platformu.
«Hipotēze izrādījās pareiza,» viņš saka. Joprojām liela daļa klientu atrod viņus paši. Taču uzņēmums «no pirmās dienas» domājis par to, lai interneta meklētājos viņi būtu labi atrodami.
«Un mēs esam ļoti labi demo zvanos,» saka Jānis. Tas nozīmē, ka potenciālais klients rezervē sev speciālu laiku produkta izmēģinājumam, kurā Corebook° darbiniekam (vai kādam no īpašniekam) jāspēj paskaidrot, kā platforma uzlabos viņa biznesu. «To mēs sapratām jau Sanfrancisko brauciena laikā — B2B segmentā pārdošana notiek demo zvanos.»
Savukārt ar spilgtu dizainu uzņēmums jaunus klientus interneta plašumos necenšas pievilināt. «Mēs negribam apgrūtināt ar savu viedokli. Negribam būt pārāk spilgti,» saka Jānis. Strādājot pie sava zīmola, viņi koncentrējušies uz to, kādu iespaidu grib radīt klientiem. Corebook° gadījumā — būt par kluso partneri, palīgu citiem uzņēmumiem. Tikai pēc tam nāk «krāsiņas un logotipi», pasmaida Jānis.
Vai viņu nebaida tas, ka drīz katram uzņēmumam piemērotu zīmolgrāmatu aši spēs uzģenerēt mākslīgais intelekts un viņu darbam vairs nebūs jēgas? Izrādās, ir tieši otrādi, jau tagad uzņēmums strādā pie automatizētiem zīmola veidošanas risinājumiem, platformā integrēts arī ChatGPT.
Drīzā nākotnē pilnīgi ierasta šķitīs prakse, kurā mākslīgais intelekts integrēts Corebook° un līdzīgās platformās, tam ir pieeja visiem jau līdz šim izstrādātajiem materiāliem, un klients ar savu zīmolgrāmatu var «sarunāties».
Tāpēc izaugsmi Jānis saredz mazās, bet ļoti efektīvās komandās, kurās katrs darbinieks spēj darīt dažādas lietas. «Nemitīgi mācās un trenē gaumes izjūtu.»
Kādi elementi veido zīmolu?
- Virstēma. Par ko no šobrīd kultūrā un sabiedrībā aktuālā uzņēmums gatavs iestāties. Caur šo prizmu arī veido reklāmas.
- Konsekvence. Ja pieņemts lēmums par zīmola vizuālo tēlu, komunikācijas stilu, vairākus gadus tas arī jāizmanto.
- Mārketinga mijiedarbība. Ļoti daudz par zīmolu pasaka tā sadarbības partneri un draugi. Tāpēc jādomā, vai viņu vērtības sakrīt ar jūsējām.
«Vienmēr esmu bijis starpdisciplinārs un meklējis iedvesmu mūzikā,» saka Jānis Vērzemnieks. Veidojis arī albumu vāciņus un mūziķu MySpace lapas. Arī latviešu supergrupai Prāta vētra.
Foto — Ronalds Šulcs, no Corebook° arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra