Ardievu, kotletes!

Daudzās pasaules zemēs valsts politikas veidotāji arvien biežāk mudina iedzīvotājus dot priekšroku veģetāram vai vegānam ēdienam

Iesaistīties klimata izmaiņu piebremzēšanā ir pa spēkam ikvienam planētas iedzīvotājam — lai sasniegtu šo mērķi, nav pat nepieciešams piedalīties protesta demonstrācijās vai vērienīgās kampaņās. Pietiks retāk braukt ar automašīnu, rūpīgāk šķirot atkritumus vai pamainīt diētu, gaļas vietā izvēloties augu izcelsmes proteīnu.

Tieši ēdiena sarūpēšana vairāk nekā astoņiem miljardiem cilvēku uzliek pamatīgu slogu videi. Īpaši izaicinoša ir gaļas lopu audzēšana, jo tiem nepieciešami pamatīgi pārtikas un ūdens resursi. Nepatīkama blakne ir arī vides piesārņojums, dzīvniekiem uzturoties salīdzinoši kompaktā teritorijā ganībās vai kūtīs.

Uz šī fona tīri loģiska šķiet dažu pašvaldību un valstu valdību iecere mudināt cilvēkus izvēlēties augu izcelsmes produktus un pat uzlikt ēdinātājiem pienākumu par sabiedrības līdzekļiem apmaksātos pasākumos celt galdā veģetāru vai vegānisku maltīti. Pirms dažiem gadiem sākusies iniciatīva vēršas plašumā, un nu jau vairākas izpildvaras spērušas nopietnus soļus, lai veicinātu augu valsts produktu intensīvāku izmantošanu.

Maltītes bez gaļas

Par vienu no līderēm šajā jomā kļuvusi Dānija, kas jau 2021. gadā valstiskā līmenī definēja mērķi virzīties uz augu izcelsmes pārtiku. Ziemeļnieku ieskatā vegāniskai pārtikai jākļūst par «centrālo elementu zaļajā pārejā», tāpēc viņi nopietni ķērušies pie darba. Uztura izmaiņu realizēšanai jau piešķirti 168 miljoni eiro, no kuriem daļa novirzīta atbilstošu augu audzētājiem, pavāru mācīšanai un sabiedrības izglītošanai. Plāns paredz veicināt augu izcelsmes pārtikas apjoma palielināšanu skolās un sabiedriskās ēdināšanas vietās. Dāņi nevēlas aprobežoties tikai ar savas valsts teritoriju un izplata vegāniskas pārtikas ideju arī ārpus robežām, tādējādi gatavojot eksporta tirgus saviem pārtikas audzētājiem.

Nīderlande ierosinājusi sešu gadu ģenerālplānu, lai palielinātu augu proteīna ražošanu un patēriņu. Turklāt tā ir atvēlējusi 25 miljardus eiro, lai izpirktu lopkopības fermas un ierobežotu cilvēku pārtikai audzēto dzīvnieku skaitu. Savukārt Amsterdamas pilsētas dome kopš 2020. gada visos pasākumos piedāvā veģetāru ēdienu. Tas nozīmē, ka gan iekšējās sanāksmēs, gan publiskos pasākumos Nīderlandes galvaspilsētā gaļa netiek piedāvāta, ja vien kāds to iepriekš nav īpaši pieprasījis. Amsterdamas dome ir apņēmusies pārliecināt pilsētniekus līdz 2030. gadam pārveidot diētu tā, lai vismaz pusi veidotu augu izcelsmes produkti, bet līdz 2040. gadam to īpatsvaram vajadzētu būt jau 60%.

Pagājušā gada rudenī Šveices valdība publiskoja jaunu klimata stratēģiju lauksaimniecībai, lai padarītu pārtikas sistēmu ilgtspējīgāku un uzlabotu pārtikas pieejamību. Tas ietver ieteikumu samazināt gaļas patēriņu un iekļaut uzturā vairāk augu izcelsmes pārtikas. Progress esot diezgan straujš, jo 21% iedzīvotāju jau reizi nedēļā lieto vegāniskas alternatīvas piena produktiem.

Jāmaina uztura paradumi

Celmlaužu vidū ir arī lielākā Eiropas Savienības ekonomika Vācija. Apzinoties, ka vācieši ēd pārāk daudz gaļas — viens cilvēks vidēji 52 kilogramus gadā —, Lauksaimniecības ministrija 2022. gada nogalē publiskoja jaunu uztura stratēģiju, kas paredz veicināt sezonālu vietējo augu valsts produktu ēšanu. Vāciešu mērķis ir augu izcelsmes uzturu piedāvāt valdības pārvaldītās iestādēs, piemēram, slimnīcās un skolās. Daudzviet tas jau notiek. 

Piemēram, Freiburgas pilsētas vadība 2022. gada nogalē nolēma, ka tās teritorijā esošajās skolās un bērnudārzos būs pieejams tikai veģetārs ēdiens. Savukārt četras lielākās Berlīnes universitātes 2021. gadā vienojās no tās apkalpojošajām 34 kafejnīcām izņemt 96% gaļas ēdienu. Divus gadus iepriekš Berlīnes Tehniskajā universitātē pēc pašu studentu iniciatīvas jau tika atvērta pirmā vegānu kafejnīca Veggie 2.0.

Vācijas vides ministrija jau 2017. gadā nāca klajā ar iniciatīvu un saņēma savu koalīcijas partneru atbalstu aizliegt gaļas un zivju ēdienus federālās valdības finansēto pasākumu banketos. Ja kāds no dalībniekiem tomēr vēlas ēst gaļu, ēdiens jāpasūta iepriekš un pašam par to arī jāsamaksā.

Tāpat kā citām turīgajām Rietumeiropas valstīm, arī vāciešiem šis ir divējādas sajūtas izraisošs pavērsiens. No vienas puses, tradicionālajā ēdienkartē gaļas ēdieniem ir ļoti nozīmīga loma, jo īpaši vecākajām paaudzēm. Taču dūšīgās ēšanas blaknes ir nenoslēpjamas — Vācijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare rada ceturto daļu no visām izplūdes gāzēm. Un tas ir valstī, kur tik ļoti iecienītas ir personīgās automašīnas, kur joprojām iespējams pa automaģistrālēm traukties bez ātruma ierobežojuma un tādējādi ražot neadekvātus oglekļa dioksīda apjomus. Lai vācieši līdz 2045. gadam sasniegtu pašu nospraustos oglekļa neitralitātes mērķus, nāksies mainīt gan pārtikas sagādāšanas procesus, gan ēdienkarti, gan pārvietošanās paradumus. 

Jau pirms četriem gadiem publiskotā pētījumā 35% vāciešu veģetāru vai vegānu produktu pieejamību nosauca par ļoti svarīgu jautājumu, bet 63% Vācijas iedzīvotāju apgalvoja, ka jau tagad cenšas samazināt gaļas daudzumu savā uzturā.

Eiropas Savienības līmenī tiek runāts par PVN samazināšanu augu izcelsmes pārtikai un jauna veselības nodokļa ieviešanu sarkanajai un pārstrādātajai gaļai. Ideju vidū ir arī gaļas produktu aplikšana ar paaugstinātu PVN, lai padarītu to dārgāku un tādējādi atturētu iedzīvotājus no biežas gaļas iegādes. Šādu priekšlikumu atsevišķi izskata arī Dānijas valdība, ziņo Euronews. Savukārt zinātnieku un jaunuzņēmumu dienaskārtībā jau labu laiku ir mākslīgās gaļas audzēšana laboratorijā. Ik pa laikam kāds no šiem uzņēmumiem Rietumeiropā rīko jauno produktu prezentācijas, kurās ļauj degustēt gaļai pēc struktūras un garšas ļoti līdzīgus produktus, kuru nogādāšanai uz šķīvja nav nācies nogalināt nevienu zvēriņu.

Vegānu dienas skolās

Noskaņojums mainīt ēdienkarti vērojams arī citur pasaulē. Kanādas pārtikas ceļvedī nesen tika veiktas izmaiņas, rekomendējot ēst augu izcelsmes pārtiku biežāk nekā dzīvnieku izcelsmes proteīnus. Runas apstiprina darbi — kanādieši ieguldījuši 477 miljonus dolāru augu valsts pārtikas nozares attīstībā.

ASV uztura izmaiņas notiek galvenokārt pilsētu un štatu ietvaros. Un vieni no pirmajiem tās sajūt bērni, kuri ir jaunievedumiem atvērtākā grupa. Ņujorkā jau kopš 2019. gada vairāk nekā 1700 skolu piedalās kampaņā No gaļas brīvas pirmdienas, kurā, kā jau vēsta nosaukums, katru darba nedēļu sāk ar veģetārām vai vegāniskām ēdienreizēm. Trīs gadus vēlāk šai iniciatīvai pievienojās vēl viena — Vegānu piektdienas, kurās piedalās nu jau 930 tūkstoši bērnu, ziņo aģentūra AP. Līdz ar to vairāki simti tūkstošu jauno ņujorkiešu no gaļas atturas divas dienas nedēļā. Tikmēr Ņujorkas pilsētas slimnīcām tagad ar likumu ir noteikts nodrošināt vegāniskas maltītes un uzkodas.

Kalifornija 2022. gada jūlijā kļuva par pirmo štatu, kas ar 700 miljonu ASV dolāru ieguldījumu sāka pāreju uz augu bāzes gatavotu ēdināšanu skolās. Štata ziemeļos esošā Bērkli pilsēta gājusi vēl tālāk un definējusi plānu šogad samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu par 50%. Lai īstenotu mērķi, tagad sabiedriskās ēkās tiek piedāvāta augu izcelsmes pārtika, tajā skaitā dārzeņi, augļi, graudi, pākšaugi, rieksti un sēklas.

Arī Ilinoisā gandrīz diviem miljoniem bērnu ir pieejamas uz augu bāzes gatavotas skolas pusdienas. Galvaspilsēta Vašingtona 2022. gada maijā aizvadīja pirmo vegānu restorānu nedēļu, bet Baltimora šogad kļuva par pirmo ASV pilsētu, kas izsludinājusi veselu mēnesi ilgu izaicinājumu pilsētniekiem pārtikt tikai no augu izcelsmes ēdieniem. Šim nolūkam janvāris visā pilsētā tika pārdēvēts par Veganuary, un pat mērs aicināja cilvēkus iepazīt augu valsts uzturu, atklāt jaunas receptes un pēc iespējas ieviest tās ģimenes ēdienkartē.

Amerikāņu ambiciozos nodomus uzskatāmi ilustrē fakts, ka 1400 pilsētu mēri pagājušā gada augustā ratificēja rezolūciju, lai veicinātu pāreju uz augu izcelsmes uzturu un tādējādi risinātu hronisku slimību un klimata pārmaiņu problēmu, kā arī mazinātu valsts veselības aprūpes izmaksas. 

Atbalsts aug

Paradigmas maiņu uztura izvēlē ilustrē pieaugošais atbalsts Augu izcelsmes līgumam (Plant Based Treaty). Šīs 2021. gada augustā izveidotās iniciatīvas mērķis ir aicināt privātpersonas, interešu grupas, uzņēmumus un pilsētas rīkoties un izdarīt spiedienu uz valstu valdībām, lai tās vienotos par starptautisku līgumu par augu izcelsmes pārtikas izmantošanu, un pievienotu to ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumam.

PBT līgums balstās uz trīs pamatprincipiem. Pirmais ir nepalielināt lopkopības vajadzībām atvēlētās lauksaimniecības zemes platību, kā arī nepieļaut ekosistēmas degradāciju gaļas lopu audzēšanas dēļ. Otrais nosaka pāreju no dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem uz augu izcelsmes, savukārt trešais ir aktīvi atjaunot ekosistēmas, kas savulaik tikušas nopostītas lopkopības vajadzībām. Pamatā runa ir par jaunu mežu stādīšanu izcirsto vietā un zvejošanas aizlieguma zonu noteikšanu okeānos. 

Lopkopība kritusi klimata pārmaiņu apkarotāju nežēlastībā tāpēc, ka tā ir viena no lielajām atmosfēras piesārņotājām. Lopu audzēšanas rezultātā tiek saražotas trīs galvenās siltumnīcas efektu veicinošās gāzes — oglekļa dioksīds, metāns un slāpekļa oksīds. Turklāt lopkopība veicina mežu izciršanu.

Līgumam līdz šim jau pievienojušies gandrīz 140 tūkstoši cilvēku, 1356 organizācijas, 1710 uzņēmumi un 26 pilsētas. To vidū ir arī divas galvaspilsētas — Amsterdama un Edinburga —, kā arī metropole Losandželosa. Daudz dalībnieku ir no Indijas, kur kultūras īpatnību dēļ atteikšanās no gaļas acīmredzot ir vieglāka. Pētījumi rāda, ka četri no katriem 10 indiešiem sevi uzskata par veģetāriešiem. 

Pārliecināt grūti

Izteiktajiem gaļēdājiem eiropiešiem ēdienkartes maiņa ir mokošāka. To uzskatāmi parāda Kembridžas pilsētas padomes piemērs. 2022. gada maijā šī Lielbritānijas pašvaldība apņēmās virzīties uz «pilnībā augu izcelsmes produktos balstītu ēdināšanu turpmākajās padomes sanāksmēs, kurās tiek pasniegta pārtika». Pašvaldības ieskatā šādam ēdienam vajadzētu būt lētākam vai tikpat dārgam kā iepriekš pasniegtajam. Diemžēl kara veterānu godināšanai veltītā Piemiņas svētdienas pasākuma apmeklētāji tā paša gada novembrī to nenovērtēja. Toreiz britu mediji ziņoja, ka lielākā daļa vegānisko ēdienu nonākusi atkritumu tvertnēs.

«Pieprasījums pēc augu proteīna pārtikas bija ārkārtīgi zems — tos izmēģināja mazāk nekā 10% cilvēku. Pārējie ēda veģetāros ēdienus un gaļas vai piena produktus,» raidsabiedrībai BBC sūkstījās pasākuma rīkotāji, «gandrīz visa piegādātā augu valsts pārtika palika neapēsta». Saskaņā ar pašvaldības iepirkuma noteikumiem publiskiem pasākumiem pasūtīto ēdienu darbinieki nedrīkst ņemt līdzi uz mājām, tāpēc to nācies izmest atkritumos.

Latvijā uzskata sevi par veģetāriešiem vai vegāniem

Avots: SKDS aptauja, 2018