Ticot uzvarai.* Kultūras karaspēks

Kā mūziķis un TV raidījumu vadītājs Koļa Serga Ukrainas armijā izveidoja kultūras desantnieku vienību

Līdz 2022. gadam Koļu Sergu droši varēja dēvēt par «tautu draudzības cilvēku». Viņš bija viens no TV izzinošā ceļojumu raidījuma Cipars vai ģerbonis vadītājiem — to pārraidīja krievu valodā, un tas bija populārs gan Ukrainā, gan arī Krievijā, Izraēlā un Kazahstānā. Lai gan jau 2014. gadā Krievija okupēja Krimu, ukraiņu mūziķis un TV raidījumu vadītājs devās strādāt uz Maskavu. «Toreiz es dzīvoju savā infantilajā pasaulē un uzskatīju sevi par apolitisku,» viņš tagad skaidro, kāpēc divarpus gadus nostrādāja Krievijā.

Viņš atzīst, ka toreiz neredzēja sev nākotni Ukrainā. 2018. gadā iestājās Ņujorkas Filmu akadēmijas aktieru kursā un cerēja sākt jaunu karjeru aizokeāna kinoindustrijā. 

2019. gadā vīrietis ieradās paviesoties Kijivā, taču ilgi neplānoja tur uzturēties. Bet tad «es pēkšņi sajutu, ka šī ir mana pilsēta». «Es pat nopirku zemi, lai uzceltu māju. Kad 2022. gada februārī sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums, man bija tikai viena doma — mana vieta ir šeit. Par prombraukšanu pat nebija runas.»

Tagad viņš kā vecākais leitnants dienē Ukrainas bruņotajos spēkos un oficiāli vada kultūras vienību, ko tautā dēvē par «kultūras karaspēku». Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un visos citos svētkos viņš kopā ar savu mūziķu kolektīvu, kurā ir aptuveni 30 cilvēku, apmeklēt fronti.

«Mēs tagad esam atbildīgi par cīņas sparu,» pajoko Serga.

Kopš mūziķu vienības izveidošanas šie kultūras desantnieki frontē ir uzstājušies vairāk nekā 2500 reižu. «Šobrīd mums strādā četras koncertu grupas. Piecas dienas nedēļā, katru dienu 3—4 koncerti,» stāsta kultūras desantnieku komandieris. Viņa mērķis ir ne tikai vienkārši izklaidēt karavīrus, bet arī palīdzēt izlādēties psiholoģiski.

«Es sāku jau 2022. gada pavasarī, ar ģitāru staigājot pa militārās slimnīcas nodaļām, tad pieteicos armijā, sāku vākt mūziķus un doties uz fronti. Tagad labi apzināmies, ka mūsu uzvara lielā mērā ir atkarīga no cīnītāju noskaņojuma. Jo viņi ir noguruši, agresors viņus visu laiku bombardē ar nemitīgām informācijas specoperācijām,» skaidro Serga. 

Viņa komandā ir unikāli mākslinieki: reperis Saša Jarmaks, rokmūziķis un producents Saša Čemerovs, virtuozais pianists Mihails Oļeiniks, vijolnieks Moisejs Bondarenko, atsevišķa grupa, kas spēlē tikai elektronisko mūziku, kā arī leļļu teātra aktieris un pat savs burvis.

Visi mākslinieki pirms pievienošanās ceļojošajai trupai apgūst psiholoģiskās mācības, jo nereti viņiem nākas vadīt sarežģītas diskusijas.

«Gadās, ka mūs uzaicina uzstāties vietās, kur puiši tikko izgājuši cauri īstai gaļas mašīnai, piedzīvojuši neveiksmīgu operāciju, kaujā zaudējuši draugus. Mūsu uzdevums ir palīdzēt karavīriem ļaut vaļu savām iekšējām emocijām un palīdzēt sērot par zaudētajiem kolēģiem, bet tajā pašā laikā nezaudēt psiholoģisko līdzsvaru, nezaudēt ticību sev un mūsu uzvarai,» skaidro vienības vadītājs.

No kādreizējā kosmopolīta Koļas Sergas, kurš labprātāk runāja krieviski un draudzējās ar maskaviešiem, nav palicis nekas. Divu kara gadu laikā viņš krasi mainījis savus uzskatus, tagad runā tikai ukraiņu valodā, sev no jauna ir atklājis Ukrainas vēsturi un literatūru.

«Kultūra tagad ir mūsu ierocis. Tieši mūsu kultūrā — literatūrā un mūzikā — ir iekodēta mūsu pagātne. Kultūra atspoguļo mūsu gadsimtiem ilgo cīņu pret krievu okupantiem. Tieši tāpēc es nodarbojos ar kultūras attīstību armijā,» skaidro Serga. 

Pēdējo divu gadu laikā viņš ir iedziļinājies dezinformācijas izpētē un uzskata, ka Ukrainas informatīvā telpa arvien ir kā mīnu lauks. Viņu kaitina arī iekšpolitiskie konflikti un nesaskaņas «viena klikšķa attālumā» no kaujinieka, kurš sēž ierakumos. 

Kas ir Sergas pašreizējā darba lielākā motivācija? «Reiz pēc koncerta pie manis pienāca kāds karavīrs un teica: «Agrāk, kad tu aizbrauci dzīvot uz Krieviju, es uzskatīju, ka tu esi īsts muļķis, bet tagad redzu, ka tu tomēr esi mūsējais, un es tevi mīlu.» Tajā brīdī man sāka plūst asaras. Man tikai žēl, ka es tik vēlu sapratu, ka vēlos dzīvot brīvā un neatkarīgā Ukrainā. Tagad man nav šaubu par savu ceļu un par to, ka būšu šeit līdz galam,» rezumē Koļa Serga.

* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu