Valsts policijas ekipāža kontrolē atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Foto - Ieva Čīka, LETA
Pēdējā laikā Latvijas ziņu virsrakstos samērā bieži parādās tēmas, kas saistītas ar satiksmes drošību un tās regulēšanu ar stacionārajām un mobilajām ātruma kamerām, kā arī nesen uzstādītajiem pirmajiem vidējā ātruma kontroles radariem un droniem. Tā kā Latvija joprojām ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropas Savienībā ceļu satiksmes drošības jomā, policija cenšas rast arvien jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai, daudzi no tiem saistīti ar šādu dažādu digitālo rīku plašāku lietojumu.
CSDD automātiskās ātruma kontroles sistēmu sāka ieviest jau 2015. gadā. Pašlaik uz Latvijas ceļiem darbojas vairāk nekā simts stacionāro fotoradaru, kuriem papildus tiek izmantoti arī mobilie radari. Savukārt kopš 2020. gada policijas rīcībā esošos rīkus papildinājuši arī droni, kas tiek izmantoti satiksmes uzraudzībai. Šie rīki var sniegt ieguldījumu satiksmes mierināšanā un kopējā satiksmes drošības veicināšanā, tomēr vienlaikus svarīgi izvērtēt to lietojuma samērīgumu, pielietojuma atbilstību to sākotnēji iecerētajiem mērķiem, kā arī citus sociālos un tiesiskos jautājumus. Tas attiecas gan uz to, kā šādu rīku izmantošana ietekmē satiksmes dalībniekus un to attiecības ar policiju, gan kā nodrošināt šo rīku uzticamu izmantošanu, novēršot to radītos riskus.
