Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība un iespējas, kas ar MI palīdzību ļauj radīt audiovizuālus, tekstuālus un cita veida darbus, rada nopietnus izaicinājumus autortiesību aizsardzības jomā. Izplūst robeža starp autoru – cilvēku – un viņa palīgu. Top autoru un MI rīku kopdarbi, kuros ir ļoti sarežģīti izsvērt cilvēka iesaistes līmeni iepretim mašīnas veiktajai datu apstrādei, lai ģenerētu kādu attēlu, skaņas celiņu vai tekstu. Ir skaidrs, ka ar 20. gadsimtā tapušu regulējumu nav iespējams aptvert visas šodienas tehnoloģiskās iespējas. Līdz ar to valstis cenšas radīt visaptverošu MI regulējumu, un viena no šī jaunā regulējuma izpausmēm skars autortiesību jomu.
ES likumdevēji pēdējo gadu laikā ir cītīgi strādājuši pie MI regulējuma, kas nodēvēts par Mākslīgā intelekta aktu. Regulējuma mērķis ir padarīt Eiropu par līderi droša un ētiska MI izmantošanā (jāņem vērā, ka MI regulējuma jomā sacenšas pasaulē galvenie tehnoloģiskās attīstības centri – ASV, Ķīna un Eiropa). MI aktā ir ietverta arī autortiesību aizsardzības joma. Šajā sakarā daudzu autoru un MI nozares pārstāvju cerības bija, ka jaunais MI akts palīdzēs sniegt skaidru atbildi uz jautājumu – kam pieder autortiesības uz MI ģenerētu saturu? Šis jautājums ir pamatā daudziem strīdiem un tiesu prāvām visā pasaulē.
Tomēr diemžēl jaunais MI akts autortiesību aspektā ir visai skops. Tas nosaka, ka vispārējām MI sistēmām būs pienākums atklāt, kādi ar autortiesībām aizsargāti darbi ir tikuši izmantoti MI sistēmas apmācīšanai. Tomēr MI akts pagaidām neregulē citus ar autortiesībām saistītus MI aspektus, t.s., neparedz kritērijus darbu autorības vērtēšanai. Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija iepriekš ir centušies sniegt savas rekomendācijas ar MI palīdzību radīto darbu izvērtēšanai, tomēr šīm rekomendācijām nav saistošs raksturs. Līdz ar to autoriem jāpaļaujas uz šobrīd tiesu praksē un likumā nostiprinātajām atziņām un principiem. Kamēr likumdevēji domā par regulējuma niansēm un tiesās rit skaļas prāvas saistībā ar autortiesību pārkāpumiem, izmantojot MI sistēmas, tehnoloģiju radītās iespējas turpina attīstīties jaunos veidos un virzienos.
Svarīgākais – noteikt autora iesaistes līmeni
Lai gan iepriekš ir mēģināts pamatot, ka autortiesības varētu piederēt arī ar mākslinieka aci apveltītiem dzīvniekiem un mūsdienās – MI, autortiesību atzīšanas pamatā joprojām ir tieši cilvēks. Tieši no viņa radošā pienesuma un iesaistes līmeņa ir atkarīgs, vai ar MI palīdzību radīts darbs baudīs autortiesību aizsardzību. Līdz ar to par centrālo jautājumu autortiesību aizsardzības kontekstā kļūst tas, kā noteikt cilvēka iesaistes līmeni autordarba radīšanā, kur ir līdzdarbojies MI? Kā piemēru varam aplūkot vienkāršu portreta fotogrāfiju, – vienā gadījumā tā uzņemta ar viedtālruni, bez īpašas autora iesaistes, bet citā fotogrāfs būs domājis par gaismu, par fonu, modeļa pozu un citām detaļām, kas padarīs šo portretu īpašu, neatkārtojamu. No autortiesību aizsardzības viedokļa šī ir nozīmīga atšķirība. Vērtējot cilvēka iesaistes līmeni, tiesas parasti vērtē to, vai cilvēks ir radījis darba koncepciju, vai piedalījies tās izpildē un veicis rezultāta apstrādi? Tas ir mēģinājums izsvērt, kurš tad ir paveicis nozīmīgāku darbu pie minētā portreta tapšanas – cilvēka prāts un iztēle vai tehnoloģisks rīks, kuram cilvēks tikai devis darba uzdevumu.
Krietni komplicētāka situācija veidojas, ja teksts, attēls, skaņas celiņš vai video ir ģenerēts vai apstrādāts ar kādu no MI platformām, kur cilvēks MI dod konkrētus uzdevumus, uz kā pamata MI sagatavo attiecīgo darbu. Piemēram, populārajā platformā Midjourney radīts attēls prasa ievadīt vēlamā attēla aprakstu, taču pašu bildi pilnībā izveido MI. Ir skaidrs, ka, ievadot vienu vai dažus atslēgvārdus, cilvēka radošā iesaiste būs bijusi pavisam neliela. Taču, ko tad, ja attēla (bilžu sērijas) apraksts ir krietni detalizēts, – ja autors ir veltījis ilgu laiku un pūles, lai radītu īpašu pasauli, kuru pēc tam licis MI attēlot bildēs un šo rezultātu vēl arī apstrādājis?
Šāda situācija nesen tika vērtēta un plaši apspriesta ASV – populārā komiksa Zarya of the Dawn autore bija izveidojusi detalizētu aprakstu par šī stāsta varones izskatu, raksturu, rīcību un pasauli, kurā varone darbojas. Komiksa attēlus, balstoties uz tūkstošiem atslēgvārdu, ģenerēja Midjourney, bet komiksa autore veica bilžu pēcapstrādi. ASV Autortiesību birojs tomēr uzskatīja, ka uz komiksa attēliem (atšķirībā no teksta) nevar attiecināt autortiesību aizsardzības nosacījumus, jo šis nav uzskatāms par cilvēka radītu darbu. Šis autortiesību strīds vēlreiz apliecina to, cik smalka mūsdienās ir robeža, kur saduras autora intereses un plašās iespējas, ko sniedz MI. Pieļauju, ka konkrētā gadījumā interpretācija un rezultāts Eiropas tiesā varētu būt citādāks, jo attieksme pret MI regulāciju, tostarp autortiesību jomā, Eiropā un ASV būtiski atšķiras. Līdz ar to Latvijas autoriem, kas būs ieguldījuši lielas pūles savu darbu radīšanai ar MI rīku palīdzību, ir pamats optimismam to autorības atzīšanas jautājumā.
Mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta iesaiste biznesa attīstībā
Vēl viena izpausme, kur veidojas strīdīgas situācijas, ir mašīnmācīšanās, kur MI uzlabo savas spējas, izmantojot iepriekš radītus datus (tekstus, attēlus utml.). Taču šos darbus agrāk ir radījuši autori, un daļa no tiem ir aizsargāti ar autortiesībām. Viens no šādiem piemēriem ir uzņēmuma Getty Images strīds ar tehnoloģiju kompāniju Stability AI, kur autortiesību īpašnieki ir vērsuši prasības pret MI sistēmu izstrādātājiem, apgalvojot, ka tie prettiesiski izmantojuši tiem piederošos darbus savu MI sistēmu apmācībai. Ņemot vērā, ka mašīnmācīšanās ir viens no galvenajiem MI attīstības balstiem, paredzams, ka ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošana būs nozīmīgs jautājums likumdevējiem un iemesls tiesvedībām.
Latvijā esam saskārušies ar gadījumu, kad MI izmantošanas dēļ izceļas strīds starp uzņēmumu, kurš pasūtījis mājas lapas izstrādi un šīs lapas dizaineri, kuram tika pasūtīts izstrādāt unikālu un radošu dizainu. Arī tas uzskatāms par autortiesību objektu, kuram piemērojama autora personisko un mantisko tiesību aizsardzība. Autoram nododot tā mantiskās tiesības pasūtītājam, uzņēmums varētu aizsargāties pret saviem konkurentiem un citām personām, kas varētu vēlēties kopēt tā unikālo lapas dizainu un tādējādi iedzīvoties uz tā rēķina. Arī šī ir MI un autortiesību jomas sadursmes situācija. Ņemot vērā, ka dizaina radīšanā tika izmantots MI, var rasties problēmas ar lapas vizuālā veidola autortiesību aizsardzību. Ja dizaineris būs pilnībā paļāvies uz MI rīku, lapas dizains nebūs aizsargājams ar autortiesībām un līdz ar to uzņēmuma mantiskās intereses uz iepriekš iecerēto “unikālo” dizainu nebūs aizsargātas. Loģiski, ka pasūtītājs par šādu, par lielu naudu nolīgtu darbu nevēlas maksāt. Līdzīga situācija varētu būt, ja kāds tekstu veidotājs sāktu pilnībā izmantot, piemēram, ChatGPT, lai radītu tekstus saviem klientiem. No vienas puses, tas notiktu daudz ātrāk un vienkāršāk, bet no otras – tiktu zaudēta satura oriģinalitāte un visticamāk darbu nevarētu aizsargāt ar autortiesībām.
Redzams, ka MI iesaiste autordarbu radīšanā rada virkni jautājumu – no autora radošā ieguldījuma katrā konkrētajā gadījumā un darba aizsardzības, līdz uzņēmēju un autoru strīdiem par to, kam tad īsti es maksāju – autoram vai MI? Daļu no šiem jautājumiem ES likumdevēji centīsies ietvert MI aktā un daļu atrisinās tiesu prakse, taču kamēr tas viss vēl top, uzņēmējiem, darbu autoriem un MI platformu veidotājiem būtu skaidri jānostiprina sava atbildība un tiesības sadarbības līgumos un MI platformu lietošanas noteikumos.
No pasūtītāja skatpunkta raugoties, svarīgi būtu atrunāt līgumā to, cik lielā mērā (un vai vispār) darba radīšanā tiek izmantots MI. Tas nebūt nenozīmē atteikšanos no MI, – mūsu praksē ir gadījumi, kad klienti savos sadarbības līgumos tieši vēlas iekļaut atrunu par MI izmantošanu, jo saredz tajā efektivitātes un citus ieguvumus. No autora skatpunkta būtu jāpievērš uzmanība MI izmantošanas nosacījumiem līgumos, kuros ir autortiesības reglamentējošas klauzulas. Būtisks aspekts ir arī MI “uzticētās” informācijas konfidencialitāte, jo visi dati, kas tiks ietverti kādā MI platformā (dokumenti, attēli, atslēgvārdi) teorētiski var tikt izmantoti paša MI attīstībā, veicot mašīnapmācību. Tādēļ pirms kāda MI rīka izmantošanas ir vērts rūpīgi iepazīties ar tā lietošanas noteikumiem.
Likumdevēju skrējiens pakaļ MI attīstībai ir izaicinājums arī tāpēc, ka pastāv t.s. “pārregulācijas” risks, kas slāpē kādas jomas turpmāko izaugsmi. Paredzams, ka par šiem jautājumiem vēl būs daudz diskusiju, lai sabalansētu MI platformu izstrādātāju, mūsu kā MI lietotāju un autoru intereses, t.s., uz taisnīgu atlīdzību par viņu radošo darbu un ieguldījumu.
Autors ir ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, asociētais partneris
Pagaidām nav neviena komentāra