Jānis Sārts: Krievi izstrādājuši savu okupācijas rokasgrāmatu

  • Ir redakcija
  • 10.08.2023.
Jānis Sārts (no kreisās), Latvijas aizsardzības atašejs Ukrainā un Moldovā Aleksandrs Holmanovs un Mikolajivas reģiona militāri civilās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims pie pērn sabombardētās administrācijas ēkas. Foto no personīgā arhīva

Jānis Sārts (no kreisās), Latvijas aizsardzības atašejs Ukrainā un Moldovā Aleksandrs Holmanovs un Mikolajivas reģiona militāri civilās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims pie pērn sabombardētās administrācijas ēkas. Foto no personīgā arhīva

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts jūlijā nedēļu ilgā vizītē bija Ukrainas dienvidu pilsētās Mikolajivā, Hersonā un Odesā. Intervijā Ir viņš stāsta, ka uzaicinājums saņemts no ukraiņu Drošības padomes un vizīte sniegusi lielu informācijas apjomu, ko analizēt un mācīties.

Sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem Sārts gribējis saprast, kā Krievijas informācijas ietekmēšanas daļa strādā mirklī, kad krievi ir okupējuši teritoriju. Viņš secinājis, ka Krievija kopš Krimas un Donbasa ieņemšanas savu okupācijas rokasgrāmatu ir diezgan labi izstrādājusi.

"Pirmais, ar ko viņi sāk, — pilnībā nomaina informācijas telpu. Ne tikai mediju, bet pat internetu nomaina, lai pilnībā bloķētu pretējo informācijas telpu un uzliktu savējo. Otrais solis ir visu Ukrainas aktīvistu apcietināšana vai nogalināšana, lai neitralizētu tos, kas aicina uz pretošanos. Trešais ir Krievijas pasu izdalīšana. Daudzi ukraiņi atsakās pieņemt Krievijas pasi, bet medicīnas vai citi pakalpojumi tad vairs nav pieejami. Tā viņi mēģina panākt leģitimāciju. Visbeidzot, ļoti liels uzsvars ir uz bērniem, skolām — kādi vēstījumi, tajā skaitā par vēsturi, tiek mācīti. Skolotājus ieved no Krievijas. Saprotot, ka ar vecākiem cilvēkiem būs grūtāk, viņi domāšanas maiņas uzsvaru liek uz bērniem," stāsta Sārts.

Viņš norāda, ka mums jāapzinās šī metodoloģija un jāspēj Krievijas centienus arī pie mums, Latvijā, neitralizēt.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā