Ar pārgalvīgu skrejriteņu braucēju ierobežošanu nedrīkst vilcināties

  • Juris Zvirbulis
  • 07.08.2023.
Foto - Zane Bitere, LETA

Foto - Zane Bitere, LETA

Pēdējā laikā, pienākot pavasara un vasaras sezonai, pastiprinātu uzmanību ceļu satiksmē pievēršam elektroskrejriteņu lietošanai pilsētvidē. Aizvien vairāk apkārt dzirdami stāsti par elektroskrejriteņu vadītāju pārgalvību un dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi. Elektroskrejriteņi ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un ir uz palikšanu kopējā ceļu satiksmē, tāpēc jau tagad ir jādomā - kā sadzīvot visiem draudzīgi.

Pārvietošanās pilsētā ar spēles elementiem

Ejot pa Rīgas ielām, nākas izvairīties no nomestajiem elektroskrejriteņiem. Šādas situācijas ir kļuvušas ikdienišķas un pierastas. Gluži kā datorspēle, kurā ir jāizvairās no šķēršļiem. Viens spēles līmenis ir tāds, ka jāizvairās no nekustīgiem šķēršļiem jeb nepareizi novietotiem skrejriteņiem, bet jau nākamais līmenis prasa izvairīties no braucošiem šķēršļiem dažādos virzienos.

Ar pārgalvīgu skrejriteņu braucēju ierobežošanu nedrīkst vilcināties. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu redzes lokā gandrīz ik dienu nonāk negadījumos ar elektroskūteri cietuši cilvēki, kuri guvuši smagas un īpaši smagas traumas – daudzpusīgi iekšējo orgānu bojājumi, asiņainas brūces un vairāku ķermeņu daļu lūzumi pat vienlaicīgi, kā arī smagas muguras un galvas traumas.

Kā jau medijos izskanējis, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, cietušo skaits ir dubultojies. Ja ņemam vērā iepriekšējos četrus gadus, situācija ir vēl skaudrāka - pēdējo četru gadu laikā cietušo elektroskrejriteņu lietotāju skaits audzis 10 reizes. Piebildīšu, ka šī ir tikai oficiālā statistika un ne visi negadījumi ir reģistrēti un par tiem zinām.

Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un noteikumos

Videi draudzīga transporta izmantošana ir laba un tālredzīga, arī e-mobilitāte ir svarīga un noteikti apsveicama lieta. Skalpelis ķirurga rokā ir dzīvību glābjošs instruments, bet, ja tas ir slepkavas rokās, tas ir slepkavas instruments. Tāpat ir skrejriteņu jautājumā - ja tu brauc kārtīgi ar elektroskrejriteni atbilstoši noteikumiem un neapdraudi sevi vai citus, tas ir perfekts un videi draudzīgs mobilitātes risinājums.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Elektroskrejriteņu izmantošana ir jāpadara drošāka un apkārtējiem mazāk traucējoša. Patīkami, ka Satiksmes ministrija ir apzinājusi situāciju un rīkojusies, ieviešot izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas arī Ceļu satiksmes noteikumos. Šīs izmaiņas sevī ietver sodu palielināšanu, piemēram, par braukšanu reibumā vai ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas. Savukārt koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaudi no 2023.gada 1. septembra. Tāpat izmaiņas paredz arī obligātu elektroskrejriteņu reģistrāciju no 2024.gada.

Dzērājšoferi uz skrejriteņa

Atsevišķs stāsts ir par tiem, kuri brauc ar jebkādu transportlīdzekli reibumā. Par braukšanu reibumā un sekām stāsta nepārtraukti, dzērājšoferiem atņem automašīnas, vadītāja apliecības un pat iesēdina cietumā, bet uzlabojumus neredzam. Dzērājšoferis var atrasties arī pie elektroskrejriteņa stūres. Varbūt kādam liekas, ka pie skrejriteņa stūres var būt reibumā un sekas tam nebūs, taču negadījumi notiek. Un te no NMPD var uzzināt dažādus stāstus, piemēram - divdesmitgadīgs vīrietis alkohola reibumā pārvietojies ar elektroskūteri 50 km/h, kritis, guvis galvas traumu, mugurkaula lūzumu un iekšējo orgānu bojājumu traumu. Kā varam iztēloties - pēc šādām traumām ir nepieciešama ilgstoša atveseļošanās.

Jāuzsver, ka ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana, ceļu satiksmes kultūra un apdomīga braukšana ir tikai viens no nosacījumiem, lai izvairītos no negadījumiem. Svarīgs aspekts ir arī infrastruktūra un sakārtota pilsētvide. Tas ir lēns, “sāpīgs” un dārgs process. Pašlaik ir nepietiekama infrastruktūra, bet to nevar atrisināt vienā vai divos gados, tāpēc mums tikai atliek pielāgoties un būt prātīgiem pie skrejriteņu stūres.

Kontrole un uzraudzība

Ar policijas resursiem vien nepietiek, lai kontrolētu un uzraudzītu elektroskrejriteņu vadītājus. Uzraudzībā var iesaistīties elektroskrejriteņu pakalpojumu sniedzēji. Nesen parādījuses informācija, ka elektroskrejriteņu nomas kompānija BOLT ir ieviesis pārgalvīgas braukšanas mērītāju, kas ir tikai apsveicami, jo braucējiem, kuri ar elektoskrejriteni pāvietojas bezatbildīgi, īstā vieta ir sacīkšu trasē, nevis pilsētā. Arī citas nomas kompānijas var sekot šim paraugam, viss ir ievadāms internetā šodien, bet rīt stājas spēkā.

Runājot par pašvaldības policijas uzraudzību, nedomāju, ka tagad policisti veiks pakaļdzīšanos - tas nebūtu risinājums. Tam ir jābūt skaidrojošam darbam, bet arī katram jāsajūt soda neizbēgamība, uzskaite un kontrole. Jo arī nerakstītie likumi - cilvēciska saskatīšanās, savstarpēja cieņa, pieklājība un sapratne var glābt vairāk dzīvību, nekā strīdi un bargi sodi.

 

Autors ir Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā