Ar pārgalvīgu skrejriteņu braucēju ierobežošanu nedrīkst vilcināties

  • Juris Zvirbulis
  • 07.08.2023.
Foto - Zane Bitere, LETA

Foto - Zane Bitere, LETA

Pēdējā laikā, pienākot pavasara un vasaras sezonai, pastiprinātu uzmanību ceļu satiksmē pievēršam elektroskrejriteņu lietošanai pilsētvidē. Aizvien vairāk apkārt dzirdami stāsti par elektroskrejriteņu vadītāju pārgalvību un dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi. Elektroskrejriteņi ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un ir uz palikšanu kopējā ceļu satiksmē, tāpēc jau tagad ir jādomā - kā sadzīvot visiem draudzīgi.

Pārvietošanās pilsētā ar spēles elementiem

Ejot pa Rīgas ielām, nākas izvairīties no nomestajiem elektroskrejriteņiem. Šādas situācijas ir kļuvušas ikdienišķas un pierastas. Gluži kā datorspēle, kurā ir jāizvairās no šķēršļiem. Viens spēles līmenis ir tāds, ka jāizvairās no nekustīgiem šķēršļiem jeb nepareizi novietotiem skrejriteņiem, bet jau nākamais līmenis prasa izvairīties no braucošiem šķēršļiem dažādos virzienos.

Ar pārgalvīgu skrejriteņu braucēju ierobežošanu nedrīkst vilcināties. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu redzes lokā gandrīz ik dienu nonāk negadījumos ar elektroskūteri cietuši cilvēki, kuri guvuši smagas un īpaši smagas traumas – daudzpusīgi iekšējo orgānu bojājumi, asiņainas brūces un vairāku ķermeņu daļu lūzumi pat vienlaicīgi, kā arī smagas muguras un galvas traumas.

Kā jau medijos izskanējis, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, cietušo skaits ir dubultojies. Ja ņemam vērā iepriekšējos četrus gadus, situācija ir vēl skaudrāka - pēdējo četru gadu laikā cietušo elektroskrejriteņu lietotāju skaits audzis 10 reizes. Piebildīšu, ka šī ir tikai oficiālā statistika un ne visi negadījumi ir reģistrēti un par tiem zinām.

Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un noteikumos

Videi draudzīga transporta izmantošana ir laba un tālredzīga, arī e-mobilitāte ir svarīga un noteikti apsveicama lieta. Skalpelis ķirurga rokā ir dzīvību glābjošs instruments, bet, ja tas ir slepkavas rokās, tas ir slepkavas instruments. Tāpat ir skrejriteņu jautājumā - ja tu brauc kārtīgi ar elektroskrejriteni atbilstoši noteikumiem un neapdraudi sevi vai citus, tas ir perfekts un videi draudzīgs mobilitātes risinājums.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Elektroskrejriteņu izmantošana ir jāpadara drošāka un apkārtējiem mazāk traucējoša. Patīkami, ka Satiksmes ministrija ir apzinājusi situāciju un rīkojusies, ieviešot izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas arī Ceļu satiksmes noteikumos. Šīs izmaiņas sevī ietver sodu palielināšanu, piemēram, par braukšanu reibumā vai ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas. Savukārt koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaudi no 2023.gada 1. septembra. Tāpat izmaiņas paredz arī obligātu elektroskrejriteņu reģistrāciju no 2024.gada.

Dzērājšoferi uz skrejriteņa

Atsevišķs stāsts ir par tiem, kuri brauc ar jebkādu transportlīdzekli reibumā. Par braukšanu reibumā un sekām stāsta nepārtraukti, dzērājšoferiem atņem automašīnas, vadītāja apliecības un pat iesēdina cietumā, bet uzlabojumus neredzam. Dzērājšoferis var atrasties arī pie elektroskrejriteņa stūres. Varbūt kādam liekas, ka pie skrejriteņa stūres var būt reibumā un sekas tam nebūs, taču negadījumi notiek. Un te no NMPD var uzzināt dažādus stāstus, piemēram - divdesmitgadīgs vīrietis alkohola reibumā pārvietojies ar elektroskūteri 50 km/h, kritis, guvis galvas traumu, mugurkaula lūzumu un iekšējo orgānu bojājumu traumu. Kā varam iztēloties - pēc šādām traumām ir nepieciešama ilgstoša atveseļošanās.

Jāuzsver, ka ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana, ceļu satiksmes kultūra un apdomīga braukšana ir tikai viens no nosacījumiem, lai izvairītos no negadījumiem. Svarīgs aspekts ir arī infrastruktūra un sakārtota pilsētvide. Tas ir lēns, “sāpīgs” un dārgs process. Pašlaik ir nepietiekama infrastruktūra, bet to nevar atrisināt vienā vai divos gados, tāpēc mums tikai atliek pielāgoties un būt prātīgiem pie skrejriteņu stūres.

Kontrole un uzraudzība

Ar policijas resursiem vien nepietiek, lai kontrolētu un uzraudzītu elektroskrejriteņu vadītājus. Uzraudzībā var iesaistīties elektroskrejriteņu pakalpojumu sniedzēji. Nesen parādījuses informācija, ka elektroskrejriteņu nomas kompānija BOLT ir ieviesis pārgalvīgas braukšanas mērītāju, kas ir tikai apsveicami, jo braucējiem, kuri ar elektoskrejriteni pāvietojas bezatbildīgi, īstā vieta ir sacīkšu trasē, nevis pilsētā. Arī citas nomas kompānijas var sekot šim paraugam, viss ir ievadāms internetā šodien, bet rīt stājas spēkā.

Runājot par pašvaldības policijas uzraudzību, nedomāju, ka tagad policisti veiks pakaļdzīšanos - tas nebūtu risinājums. Tam ir jābūt skaidrojošam darbam, bet arī katram jāsajūt soda neizbēgamība, uzskaite un kontrole. Jo arī nerakstītie likumi - cilvēciska saskatīšanās, savstarpēja cieņa, pieklājība un sapratne var glābt vairāk dzīvību, nekā strīdi un bargi sodi.

 

Autors ir Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā