Mākslīgais intelekts biznesā jeb Lēciens nezināmajā

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu dzīvēs ienāca negaidīti strauji. No vienas puses, par to runājām jau gadiem, bet tā pēdējais izrāviens ir bijis tik žilbinošs, ka uzņēmumi šodien izjūt spiedienu nekavējoties sākt integrēt MI risinājumus savos biznesa procesos un produktos. Lai arī tikpat nozīmīgi, tomēr iepriekšējie tehnoloģiskie lēcieni uzņēmējiem, iespējams, nešķita tik spiedīgi, jo nebija tik plaši un brīvi pieejami jau no pirmās dienas kā MI rīki. Tagad principā esam attapušies mākslīgā intelekta revolūcijas aizsākumā, kur uzņēmumu lielākais murgs ir nerīkoties gana strauji un atpalikt no konkurentiem, kas nozīmē arī drosmīgu lēcienu nezināmajā.

Kāpēc izmantot mākslīgo intelektu?

Viens no galvenajiem mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas ieguvumiem uzņēmumiem ir darba efektivitātes celšana un pievienotā vērtība gan klientam, gan uzņēmuma komandai. Kā zināms, Latvija darba produktivitātes ziņā ir zem vidējā OECD valstu rādītāja, tāpēc mums jābūt īpaši ieinteresētiem MI rīku izzināšanā un ieviešanā. Visi tomēr vēlamies strādāt gudrāk, nevis vairāk. Lai arī patlaban mākslīgā intelekta izrāviens tiešā veidā neskar visas uzņēmuma funkcijas, ik mēnesi tiek palaisti simtiem jaunu mākslīga intelekta rīku. Un, protams, vairākums no tiem ilgtermiņā neizdzīvos, bet tie, kas paliks, visdrīzāk ietekmēs gandrīz katru biroja darbinieku.

Jauno iespēju ēnas puse

Jebkura jauna tehnoloģiska rīka ieviešana prasa tā izvērtēšanu gan no lietošanas, gan datu drošības un kiberdrošības aspektiem. Pašlaik plašsaziņas līdzekļos jau varam lasīt par situācijām, kur informācija, kas nedrīkstētu nonākt ārpus uzņēmuma, tomēr ir nonākusi trešo personu rokās tieši caur MI rīkiem, tāpēc datu drošība pašlaik ir viens no lielākajiem mākslīgā intelekta rīku lietošanas riskiem. Tā kā šīs tehnoloģijas ir vēl jaunas, datu noplūdes riski ir būtiski. Kad šis risks tiks novērsts, aktualizēsies nākamie ar mākslīga intelekta izmantošanu saistītie jautājumi – piemēram, ar ētiku saistītie apsvērumi.

Tāpat šobrīd MI rīku izmantošana saistāma arī ar vairākām potenciālām juridiska rakstura problēmām, kā arī var ciest produkta vai pakalpojuma kvalitāte, un visbeidzot arī zīmola reputācija, tādējādi ietekmējot kā darbiniekus, tā klientus. Ne velti Eiropas Savienība pašlaik aktīvi virza Mākslīgā intelekta aktu – pasaulē pirmo reglamentējošo dokumentu šajā jomā. Noteikumos tiek ievērota uz risku novērtēšanu balstīta pieeja, rosinot aizliegt tādas MI sistēmas, kas rada nepieņemamu risku cilvēku drošībai, piemēram, klasificē cilvēkus, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai personiskajām īpašībām.

Pirmie soļi mākslīgā intelekta izmantošanā

Mēs Atea Global Services Latvijā nodarbinām gandrīz 600 cilvēkus, bet grupā esam vairāk nekā 8000 darbinieku. Līdz ar to nāk arī atbildīgi un sarežģīti iekšējie procesi, kas būtiski apgrūtina jaunu rīku ieviešanu. Neskatoties uz to, arī mēs apzināti jau esam iemērkuši pēdas nezināmajos ūdeņos, kas ir MI pielietošana. Tā, piemēram, Rīgā mēs šobrīd mākslīgo intelektu ikdienas darbā izmantojam IT palīdzības dienestā, kur čatbots palīdz no mūsu datubāzēs saglabātās informācijas ērti un ātri atrast risinājumu dažādām problēmsituācijām. Tāpat arī mārketinga komanda to ikdienā lieto attēlu un tekstu izveidē. Skaidrs gan, ka šodien principā jau jebkurš darbinieks pats var izvēlēties meklēt palīdzību pie MI rīkiem sava un uzņēmuma darba uzlabošanai. To mēs arī strikti neaizliedzam, bet lūdzam kolēģiem ievērot zināmus drošības standartus un būt caurspīdīgiem par šādu praksi, lai varam iekšēji sekot saviem kvalitātes standartiem.

No personīgās pieredzes varu teikt – lai tehnoloģiski neatpaliktu no konkurentiem, ir svarīgi iedrošināt darbiniekus eksperimentēt ar jaunajiem rīkiem. Runājot par MI ar darbiniekiem, vienmēr atstājam vietu gan ekspermentācijai, gan izrunājam riskus kā, piemēram, datu drošības aspektus un mākslīgā intelekta iespējamos “aizspriedumus” informācijas atlasē. Kaut gan MI spēj ļoti paātrināt daudzus darba procesus, joprojām ir svarīgi, lai šo darbu pārskatītu reāls cilvēks. Ņemot vērā, ka MI sniegtā informācija var būt neprecīza, ir būtiski informēt kolēģus un vadību par MI izmantošanu, jo var būt nepieciešama papildu darba pārbaude. Tāpat būtiski izzināt, kur MI ņem informāciju sniegtajām atbildēm, kas var ietekmēt informācijas kvalitāti.

Neskatoties uz to visu, uzņēmuma līmenī mākslīgā intelekta ieviešanā esam tiksi uz pirmā pakāpiena – pētām iespējas un riskus, kā arī testējam dažādus rīkus. Kad tas būs paveikts, otrais solis ir darbinieku apmācīšana. Mainoties darba procesiem, vairāk būs nepieciešamas arī citas prasmes, piemēram, analītiskā domāšana, uzdevumu deleģēšana mākslīgajam intelektam, “aizspriedumainas” informācijas atpazīšana. Tam visam savukārt sekos uzņēmuma finanšu plānošana atbilstoši jaunajiem procesiem un visbeidzot – neizbēgama būs arī ētisko apsvērumu apspriešana.

No mākslīgā intelekta nav jābaidās, un tiklīdz celsies tā rīku drošības līmenis, ir jāizmanto to piedāvātās iespējas. Uzņēmumi, kas pirmie ieviesīs mākslīgo intelektu savā darbā, nenoliedzami iegūs būtiskas konkurētspējas priekšrocības, jo mākslīgais intelekts ne vien paātrinās uzņēmuma darba ātrumu, bet arī cels izdarītā kvalitāti. Tāpat svarīgi skaidri apzināties mērķi, kam mākslīgo intelektu vēlamies lietot. Vienlaikus jāpiebilst, ka visi būsim ieguvēji, ja aktīvi dalīsimies ar informāciju par labo un slikto pieredzi MI lietošanā, tādējādi kopīgi veicinot tehnoloģisko pratību šajā nezināmajā lēcienā. Un atcerēsimies – lai gan mākslīgais intelekts nenoliedzami spēj noteiktus uzdevumus izpildīt nesalīdzināmi ātrāk, cilvēki ir tie, kuri patlaban pieņem lēmumus, tai skaitā arī par to, kā tos pielietosim un izmantosim.

 

Autors ir Atea Global Services tehnoloģiju un attīstības vadītājs