Daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Foto - Ivars Soikāns, LETA
llgtermiņa mājokļu politikas trūkums valstī ir izraisījis mājokļu krīzi. Rīgas Tehniskās universitātes eksperti ir secinājuši – padomju laikos celtajām daudzdzīvokļu mājām nolietojums ir sasniedzis kritisko slieksni. Tas ir drauds - ja tuvāko gadu laikā netiks veikta plaša padomju blokmāju renovācija, daudzi cilvēki var palikt bez mājokļa.
Ģeopolitiskās un energokrīzes apstākļos ir audzis to iedzīvotāju skaits, kam ir problēmas samaksāt mājokļa uzturēšanas izdevumus, tādējādi uzkrājas komunālie parādi. Tas ir kā apburtais loks – rēķini kļūst arvien lielāki un tos arvien grūtāk apmaksāt, jo ēkas nav siltinātas, bet siltināšana prasa investīcijas. Tas vienlaikus nozīmē, ka īpašums daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau ir kļuvis par nepanesamu slogu. To pierāda arī šā gada janvārī kampaņas “Gribu dzīvot efektīvi!” ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kurā noskaidrots, ka 51% respondentu kā galveno iemeslu, kāpēc ēku renovācija Latvijā notiek tik lēni, minēja, ka tas ir pārāk dārgi.
Daudzdzīvokļu ēkas apsaimniekošanas kvalitāti būtiski ietekmē apstāklis, vai dzīvokļu īpašnieki dzīvojamo māju ir pārņēmuši savā pārvaldīšanā. Latvijā ir aptuveni miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas tieši daudzdzīvokļu mājās. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60. - 80.gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Šobrīd pēc vidējām aplēsēm tikai ap 30 - 35% daudzdzīvokļu māju īpašnieku pārņēmuši mājas savā pārvaldīšanā, kas nozīmē, ka apmēram 65 - 70% māju apsaimnieko pašvaldības, kam tās nemaz nepieder. Šāda situācija rada deformētu izpratni dzīvokļu īpašniekiem par viņu kā mājas kopības dalībnieku tiesībām, pienākumiem un atbildību. Latvija pašlaik ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā nepārņemto māju īpatsvars ir tik liels. Nepieciešams izšķirties par vienu un tiesiski skaidru pārvaldīšanas formu daudzdzīvokļu mājā. Ir acīmredzami, ka patlaban esošā situācija ir haotiska un milzīgo nepārņemto māju skaita un neskaidrā kopības statusa dēļ nerada iedzīvotājos skaidrību par viņu atbildību.
Viens no mājokļu krīzes iemesliem ir iedzīvotāju attieksme pret īpašumu. Valstij ir svarīgi ar normatīvo regulējumu radīt skaidru un tiesiski noteiktu vidi. Kā risināt tieši strukturālās problēmas, kas izraisa mājokļu krīzi?
Situācijas nopietnība prasa izlēmīgu valsts, likumdevēja un nozares profesionāļu rīcību. Nav šaubu, ka Ekonomikas ministrijai ir centieni risināt šo situāciju, un par to liecina jaunais EM izstrādātais likumprojekts “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.
Igaunija jau 2014.gadā izšķīrās par reformu un 2018.gada 1.janvārī Igaunijā stājās spēkā Likums par dzīvokļa īpašumu un dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Ar jauno likumu igauņi atrisināja un būtiski mainīja sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku attieksmi pret savu īpašumu. Reformas rezultātā Igaunija tagad ir piemērs visai Eiropas Savienībai daudzdzīvokļu māju siltināšanas apjomos un kvalitātē.
Manuprāt, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomas attīstību kavē konsekventas mājokļu politikas trūkums valstī. Latvijai vajadzīga drosmīga dzīvojamo māju pārvaldīšanas regulējuma reforma. Ja dzīvojamo māju pārvaldīšanas normatīvais regulējums netiek virzīts mērķtiecīgi un ar tiesisku noteiktību un skaidrību, valsts iedzīvotāju drošība ir apdraudēta, dzīves kvalitāte krītas, īpašuma vērtība samazinās un īpašums jau tuvākajos gados daudziem Latvijas iedzīvotājiem var kļūt par pavisam nepanesamu slogu. Vienlaikus arī pašiem iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās renovācijas procesos un jāuzņemas atbildību par savu īpašumu, ne tikai izpratnē par sakoptu kāpņu telpu, bet visas ēkas uzturēšanā kopumā, veicot regulārus ieguldījumus atjaunošanā.
Autore ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore
