Ilustratīvs attēls
Medicīna un tai skaitā arī klīniskā uztura nozare strauji attīstās. Dažbrīd šķiet, ka J.N. Harari grāmatā Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture beigu daļā aprakstītais tiešām ir patiesība un mēs virzāmies uz to, lai cilvēks nenomirtu nekad.
Ko darīt politiķiem, ierēdņiem, lai zinātnieku un ārstu labie nodomi cilvēkam pagarināt mūžu nepārvēršas par papildu ciešanu un problēmu avotu medicīnas sasniegumu laikmetā?
Tas, ka cilvēks ar smagu slimību, kurai būtu bijis jāpieliek punkts viņa dzīvei, staigās pa ielu, sēdēs pie galda, baudīdams Vidusjūras diētas galveno principu – kopību ar ģimeni, tomēr vienlaicīgi lielāko daļu kaloriju uzņems caur mazu trubiņu kuņģī vai katetru vēnā, pirms kāda laika likās zinātniskā fantastika. Tomēr tā ir realitāte.
