Energostratēģija uzņēmumiem – līdzeklis pret emocionālu iepirkšanos

  • Edgars Cvetkovs
  • 07.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Mūsdienās teikt, ka laiki mainās, enerģētikas nozarē nozīmē nepateikt neko. Cenas svārstās tik strauji, ka ir viegli saprotams daudzu uzņēmumu apjukums. Brīžos, kad elektroenerģijas cenas kāpj, daudzi krīt panikā un steidz iepirkties, izdarot izvēli tirgus karstākajā punktā. Tagad cenas samazinās, un nu esam gatavi spēlēt gaidīšanas spēli, cerot sagaidīt brīdi, kad elektroenerģijas cena būs viszemākā. Viss šķiet loģiski, bet zemāko cenas līmeni nav iespējams paredzēt. Tāpēc vairums nogaidītāju tik un tā līgumus noslēgs, atsākoties cenu kāpumam, kad nobīsies no jauna cenu lēciena. Jau atkal tas nav izdevīgākais iespējamais risinājums.

Spontāna un emocionāla iepirkšanās ir diezgan riskanta rīcība uzņēmumiem, ņemot vērā faktu, ka atkarībā no darbības jomas elektrības cenas var ietekmēt aptuveni 20–30% no visām uzņēmumu izmaksām. Savukārt ražošanā šī ietekme var sasniegt pat 50% no galaprodukta cenas.

Viena lieta, kas ir kopīga visiem emocionālajiem pircējiem, – viņiem nav energostratēģijas, kas ļautu izvairīties no paniskas iepirkšanās cikla un iegādāties elektroenerģiju atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai vai izaugsmes iecerēm. Pirmais solis, lai pārrautu šo bezgalīgo ciklu, ir definēt sev vēlamo elektrības cenu – tas ir, cenu, par kādu uzņēmumam ir izdevīgi iegādāties elektrību. Citādi sanāk, ka nav skaidrs, kurā brīdī uzņēmums saņem izdevīgu piedāvājumu, bet kurā – pārmaksā. Lai to noskaidrotu, ir jāzina, par kādu pašizmaksu uzņēmējs vēlas ražot savu produktu. Ir grūti nopirkt to, ko tev vajag, ja tu nezini, ko tev vajag. Tas ir kā peldēt okeānā nezinot, kur gribi nonākt.

Šo situāciju varam aplūkot līdzībās ar vērtspapīru tirgu, kur veiksmīgiem ieguldījumiem nepieciešama stratēģiska pieeja, izvēloties dažādu uzņēmumu akciju kombinācijas, kā arī noskatot izdevīgāko akciju iegādes brīdi. Elektroenerģijas tirgus svārstās tikpat strauji kā vērtspapīru tirgus, tāpēc nav prātīgi visu elektroenerģijas apjomu iegādāties vienā dienā vai visam apjomam izvēlēties tikai vienu – biržas vai fiksētu elektroenerģijas produktu. Pieņemot lēmumu pēdējā brīdī, uzņēmums ir spiests izvēlēties to piedāvājumu, kas pieejams konkrētajā dienā, neatkarīgi no tā, vai tas ir piemērots uzņēmuma specifikai. Ir pilnīgi skaidrs, ka ilgtermiņā tas nesniedz labāko cenu.

Ņemot vērā, ka pārskatāmā nākotnē elektroenerģijas tirgus saglabāsies svārstīgs, uzņēmumiem ir jāmaina domāšanas veids, lai iegūtu sev nepieciešamo elektrības cenu.

Nepieciešama pārslēgšanās no principa, kad visa uzņēmuma darbībai vajadzīgā enerģija tiek iepirkta uzreiz, uz elastīgu enerģijas iegādes pieeju, kur ražošana tiek pakārtota tā, lai izmantotu tirgus svārstības savā labā un ražotu tad, kad enerģija pieejama par uzņēmuma definēto optimālo cenu.

Praksē tas nozīmē dažādu elektroenerģijas iepirkumu veidu kombinēšanu un energorisinājumus, kas palīdz gan samazināt, gan palielināt enerģijas patēriņu atkarībā no cenu svārstībām. Tādi risinājumi kā saules paneļi, apgaismojuma nomaiņa un automatizācija, elektroauto uzlādes ieviešana u. c. ļauj automatizēt un apvienot procesus, tos koordinējot digitāli. Šādi uzņēmums var dinamiski pielāgot savu patēriņu, lietojot elektrību mazāk, kad tā ir dārga, un vairāk, kad tā ir lēta. Pieredze rāda, ka visaptveroša automatizācija kombinācijā ar saules enerģijas un energoefektivitātes risinājumiem ļauj uzņēmumiem ilgtermiņā samazināt elektrības izmaksas pat vairāk nekā par 65%.

Apjukums un emocijas gūst virsroku brīdī, kad esam izsisti no līdzsvara – ierastais darbības modelis vairs nestrādā, situācija strauji mainās, un nav skaidra risinājuma, kā rīkoties. Sarežģītais top vienkāršs, ja ir skaidrs plāns, kā rīkoties. Tad izrādās, ka arī svārstīgās cenas ir priekšrocības, ko var izmantot savā labā. Attiecīgi jaunajai tirgus realitātei atbilstoša pieeja liek būt elastīgiem un arī par enerģijas iegādi domāt stratēģiski – tā, lai stiprinātu savu konkurētspēju, nevis būtu pilnībā atkarīgi no tirgus norisēm.

 

Autors ir energouzņēmuma Enefit biznesa klientu segmenta vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā