Energostratēģija uzņēmumiem – līdzeklis pret emocionālu iepirkšanos

  • Edgars Cvetkovs
  • 07.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Mūsdienās teikt, ka laiki mainās, enerģētikas nozarē nozīmē nepateikt neko. Cenas svārstās tik strauji, ka ir viegli saprotams daudzu uzņēmumu apjukums. Brīžos, kad elektroenerģijas cenas kāpj, daudzi krīt panikā un steidz iepirkties, izdarot izvēli tirgus karstākajā punktā. Tagad cenas samazinās, un nu esam gatavi spēlēt gaidīšanas spēli, cerot sagaidīt brīdi, kad elektroenerģijas cena būs viszemākā. Viss šķiet loģiski, bet zemāko cenas līmeni nav iespējams paredzēt. Tāpēc vairums nogaidītāju tik un tā līgumus noslēgs, atsākoties cenu kāpumam, kad nobīsies no jauna cenu lēciena. Jau atkal tas nav izdevīgākais iespējamais risinājums.

Spontāna un emocionāla iepirkšanās ir diezgan riskanta rīcība uzņēmumiem, ņemot vērā faktu, ka atkarībā no darbības jomas elektrības cenas var ietekmēt aptuveni 20–30% no visām uzņēmumu izmaksām. Savukārt ražošanā šī ietekme var sasniegt pat 50% no galaprodukta cenas.

Viena lieta, kas ir kopīga visiem emocionālajiem pircējiem, – viņiem nav energostratēģijas, kas ļautu izvairīties no paniskas iepirkšanās cikla un iegādāties elektroenerģiju atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai vai izaugsmes iecerēm. Pirmais solis, lai pārrautu šo bezgalīgo ciklu, ir definēt sev vēlamo elektrības cenu – tas ir, cenu, par kādu uzņēmumam ir izdevīgi iegādāties elektrību. Citādi sanāk, ka nav skaidrs, kurā brīdī uzņēmums saņem izdevīgu piedāvājumu, bet kurā – pārmaksā. Lai to noskaidrotu, ir jāzina, par kādu pašizmaksu uzņēmējs vēlas ražot savu produktu. Ir grūti nopirkt to, ko tev vajag, ja tu nezini, ko tev vajag. Tas ir kā peldēt okeānā nezinot, kur gribi nonākt.

Šo situāciju varam aplūkot līdzībās ar vērtspapīru tirgu, kur veiksmīgiem ieguldījumiem nepieciešama stratēģiska pieeja, izvēloties dažādu uzņēmumu akciju kombinācijas, kā arī noskatot izdevīgāko akciju iegādes brīdi. Elektroenerģijas tirgus svārstās tikpat strauji kā vērtspapīru tirgus, tāpēc nav prātīgi visu elektroenerģijas apjomu iegādāties vienā dienā vai visam apjomam izvēlēties tikai vienu – biržas vai fiksētu elektroenerģijas produktu. Pieņemot lēmumu pēdējā brīdī, uzņēmums ir spiests izvēlēties to piedāvājumu, kas pieejams konkrētajā dienā, neatkarīgi no tā, vai tas ir piemērots uzņēmuma specifikai. Ir pilnīgi skaidrs, ka ilgtermiņā tas nesniedz labāko cenu.

Ņemot vērā, ka pārskatāmā nākotnē elektroenerģijas tirgus saglabāsies svārstīgs, uzņēmumiem ir jāmaina domāšanas veids, lai iegūtu sev nepieciešamo elektrības cenu.

Nepieciešama pārslēgšanās no principa, kad visa uzņēmuma darbībai vajadzīgā enerģija tiek iepirkta uzreiz, uz elastīgu enerģijas iegādes pieeju, kur ražošana tiek pakārtota tā, lai izmantotu tirgus svārstības savā labā un ražotu tad, kad enerģija pieejama par uzņēmuma definēto optimālo cenu.

Praksē tas nozīmē dažādu elektroenerģijas iepirkumu veidu kombinēšanu un energorisinājumus, kas palīdz gan samazināt, gan palielināt enerģijas patēriņu atkarībā no cenu svārstībām. Tādi risinājumi kā saules paneļi, apgaismojuma nomaiņa un automatizācija, elektroauto uzlādes ieviešana u. c. ļauj automatizēt un apvienot procesus, tos koordinējot digitāli. Šādi uzņēmums var dinamiski pielāgot savu patēriņu, lietojot elektrību mazāk, kad tā ir dārga, un vairāk, kad tā ir lēta. Pieredze rāda, ka visaptveroša automatizācija kombinācijā ar saules enerģijas un energoefektivitātes risinājumiem ļauj uzņēmumiem ilgtermiņā samazināt elektrības izmaksas pat vairāk nekā par 65%.

Apjukums un emocijas gūst virsroku brīdī, kad esam izsisti no līdzsvara – ierastais darbības modelis vairs nestrādā, situācija strauji mainās, un nav skaidra risinājuma, kā rīkoties. Sarežģītais top vienkāršs, ja ir skaidrs plāns, kā rīkoties. Tad izrādās, ka arī svārstīgās cenas ir priekšrocības, ko var izmantot savā labā. Attiecīgi jaunajai tirgus realitātei atbilstoša pieeja liek būt elastīgiem un arī par enerģijas iegādi domāt stratēģiski – tā, lai stiprinātu savu konkurētspēju, nevis būtu pilnībā atkarīgi no tirgus norisēm.

 

Autors ir energouzņēmuma Enefit biznesa klientu segmenta vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā