Karjerai ar grāmatās izlasīto nepietiek

  • Niks Evalds
  • 06.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvieši sapulcēs izskatās dusmīgi un pārāk ātri ķeras vērsim pie ragiem. Tieši šo dzirdēju no spāņu kolēģiem, kad sāku vadīt starptautisku komandu. Ja tolaik būtu labāk sapratis spāņu kultūru, zinātu, ka Spānijā pierasts vispirms pievērsties cilvēkiem un tikai tad – biznesam.

Tāpēc ikvienam ieteiktu izlasīt Erinas Meijeres The Culture Map (Kultūras karte). Grāmatā lieliski ilustrēts, kā zināšanas par kultūru atšķirībām var palīdzēt vai traucēt sadarbībai biznesa vidē. Tomēr ar grāmatā izlasīto vien nepietiek. Vitāli nepieciešama arī ikdienas pieredze, ko, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir vieglāk iegūt nekā jebkad.

Ideālā scenārijā man nevajadzētu mēģināt iepazīt citas kultūras grāmatās. Ideālā scenārijā būtu bijis lietderīgi jau skolas vecumā iegūt pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem no citām valstīm. Nav svarīgi, vai tas būtu kādā projektā vai vienkārši pieredzes apmaiņā parastā zoom zvanā.

Protams, ka izglītības un prakses apvienošana ir jau cilāts temats, bet joprojām brīnos, cik ļoti man šīs kombinācijas pietrūka. Vidusskolas pēdējā gadā man bija iespēja sākt strādāt, un tikai tad sapratu, ka grāmatā izlasītais ne vienmēr darbojas 1:1 ar praksi. Darbs labākajā gadījumā ir 60% teorijas, bet pārējos 40% nevar kaut kur izlasīt. Tās ir zināšanas, kas veidojas tikai ar pieredzi, un tieši tas ir fast track karjerai.

Ne vienmēr gan uzreiz jāmetas darba tirgū. Daudz praktisku zināšanu var iegūt, arī piedaloties ārpusskolas aktivitātēs un projektos, kā minimums Ēnu dienā. Ēnojot cilvēkus, kas strādā interesējošā nozarē vai amatā, var uzzināt, uz ko koncentrēties skolā un kas vēl jāapgūst, lai pēc tam būtu vieglāk attīstīt karjeru. Tāda kā zemā starta ieņemšana, kamēr citi vēl tikai iesildās.

Viena no lietām, ko iemācījos, sastopoties ar praksi, – uz tevi paļaujas citi cilvēki, kuri nevarēs veikt savu darbu, ja tu laikā neizdarīsi savējo. Šķietami tik pašsaprotami, bet šobrīd skolā nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu apgūt personīgā laika menedžmentu. Man to iemācīja gan darbā, gan ārpus tā, darbojoties mūzikas sfērā – ja gribi nopietnā līmenī pievērsties hobijiem un gūt sasniegumus, jāiegulda laiks. Lai to izdarītu, jāprot izvērtēt prioritātes un atrast darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Citādi beigās nepavilksi ne vienu, ne otru.

Es skolu programmās gribētu redzēt programmēšanu, projektu vadības pamatus un kritisko domāšanu. Tieši šajās jomās pašmācības ceļā iegūtās pamatzināšanas man ļoti noder karjerā, jo mūsdienās tehnoloģijas vijas cauri it visam.

Šīs spējas palīdz gan plānot laiku un nostādīt prioritātes, gan veiksmīgi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Kas svarīgākais - tās palīdz analizēt informāciju, izprast problēmu būtību un saskatīt potenciālos risinājums. Tas noderēs jebkurā nozarē - vienalga, vai gribi būt ārsts, horeogrāfs vai dizaineris.

Es varu teikt lielu paldies savai skolai, kurā apguvu vērtīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzējušas gūt sasniegumus karjerā. Skolu programmām jāiet līdzi laikam un jāpielāgojas tehnoloģiju un informācijas laikmetam, lai tiešām kvalitatīvi sagatavotu skolēnus studijām un darba tirgum.

 

Autors ir Printful produktu nodaļas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā