Karjerai ar grāmatās izlasīto nepietiek

  • Niks Evalds
  • 06.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvieši sapulcēs izskatās dusmīgi un pārāk ātri ķeras vērsim pie ragiem. Tieši šo dzirdēju no spāņu kolēģiem, kad sāku vadīt starptautisku komandu. Ja tolaik būtu labāk sapratis spāņu kultūru, zinātu, ka Spānijā pierasts vispirms pievērsties cilvēkiem un tikai tad – biznesam.

Tāpēc ikvienam ieteiktu izlasīt Erinas Meijeres The Culture Map (Kultūras karte). Grāmatā lieliski ilustrēts, kā zināšanas par kultūru atšķirībām var palīdzēt vai traucēt sadarbībai biznesa vidē. Tomēr ar grāmatā izlasīto vien nepietiek. Vitāli nepieciešama arī ikdienas pieredze, ko, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir vieglāk iegūt nekā jebkad.

Ideālā scenārijā man nevajadzētu mēģināt iepazīt citas kultūras grāmatās. Ideālā scenārijā būtu bijis lietderīgi jau skolas vecumā iegūt pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem no citām valstīm. Nav svarīgi, vai tas būtu kādā projektā vai vienkārši pieredzes apmaiņā parastā zoom zvanā.

Protams, ka izglītības un prakses apvienošana ir jau cilāts temats, bet joprojām brīnos, cik ļoti man šīs kombinācijas pietrūka. Vidusskolas pēdējā gadā man bija iespēja sākt strādāt, un tikai tad sapratu, ka grāmatā izlasītais ne vienmēr darbojas 1:1 ar praksi. Darbs labākajā gadījumā ir 60% teorijas, bet pārējos 40% nevar kaut kur izlasīt. Tās ir zināšanas, kas veidojas tikai ar pieredzi, un tieši tas ir fast track karjerai.

Ne vienmēr gan uzreiz jāmetas darba tirgū. Daudz praktisku zināšanu var iegūt, arī piedaloties ārpusskolas aktivitātēs un projektos, kā minimums Ēnu dienā. Ēnojot cilvēkus, kas strādā interesējošā nozarē vai amatā, var uzzināt, uz ko koncentrēties skolā un kas vēl jāapgūst, lai pēc tam būtu vieglāk attīstīt karjeru. Tāda kā zemā starta ieņemšana, kamēr citi vēl tikai iesildās.

Viena no lietām, ko iemācījos, sastopoties ar praksi, – uz tevi paļaujas citi cilvēki, kuri nevarēs veikt savu darbu, ja tu laikā neizdarīsi savējo. Šķietami tik pašsaprotami, bet šobrīd skolā nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu apgūt personīgā laika menedžmentu. Man to iemācīja gan darbā, gan ārpus tā, darbojoties mūzikas sfērā – ja gribi nopietnā līmenī pievērsties hobijiem un gūt sasniegumus, jāiegulda laiks. Lai to izdarītu, jāprot izvērtēt prioritātes un atrast darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Citādi beigās nepavilksi ne vienu, ne otru.

Es skolu programmās gribētu redzēt programmēšanu, projektu vadības pamatus un kritisko domāšanu. Tieši šajās jomās pašmācības ceļā iegūtās pamatzināšanas man ļoti noder karjerā, jo mūsdienās tehnoloģijas vijas cauri it visam.

Šīs spējas palīdz gan plānot laiku un nostādīt prioritātes, gan veiksmīgi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Kas svarīgākais - tās palīdz analizēt informāciju, izprast problēmu būtību un saskatīt potenciālos risinājums. Tas noderēs jebkurā nozarē - vienalga, vai gribi būt ārsts, horeogrāfs vai dizaineris.

Es varu teikt lielu paldies savai skolai, kurā apguvu vērtīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzējušas gūt sasniegumus karjerā. Skolu programmām jāiet līdzi laikam un jāpielāgojas tehnoloģiju un informācijas laikmetam, lai tiešām kvalitatīvi sagatavotu skolēnus studijām un darba tirgum.

 

Autors ir Printful produktu nodaļas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā