Karjerai ar grāmatās izlasīto nepietiek

  • Niks Evalds
  • 06.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvieši sapulcēs izskatās dusmīgi un pārāk ātri ķeras vērsim pie ragiem. Tieši šo dzirdēju no spāņu kolēģiem, kad sāku vadīt starptautisku komandu. Ja tolaik būtu labāk sapratis spāņu kultūru, zinātu, ka Spānijā pierasts vispirms pievērsties cilvēkiem un tikai tad – biznesam.

Tāpēc ikvienam ieteiktu izlasīt Erinas Meijeres The Culture Map (Kultūras karte). Grāmatā lieliski ilustrēts, kā zināšanas par kultūru atšķirībām var palīdzēt vai traucēt sadarbībai biznesa vidē. Tomēr ar grāmatā izlasīto vien nepietiek. Vitāli nepieciešama arī ikdienas pieredze, ko, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir vieglāk iegūt nekā jebkad.

Ideālā scenārijā man nevajadzētu mēģināt iepazīt citas kultūras grāmatās. Ideālā scenārijā būtu bijis lietderīgi jau skolas vecumā iegūt pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem no citām valstīm. Nav svarīgi, vai tas būtu kādā projektā vai vienkārši pieredzes apmaiņā parastā zoom zvanā.

Protams, ka izglītības un prakses apvienošana ir jau cilāts temats, bet joprojām brīnos, cik ļoti man šīs kombinācijas pietrūka. Vidusskolas pēdējā gadā man bija iespēja sākt strādāt, un tikai tad sapratu, ka grāmatā izlasītais ne vienmēr darbojas 1:1 ar praksi. Darbs labākajā gadījumā ir 60% teorijas, bet pārējos 40% nevar kaut kur izlasīt. Tās ir zināšanas, kas veidojas tikai ar pieredzi, un tieši tas ir fast track karjerai.

Ne vienmēr gan uzreiz jāmetas darba tirgū. Daudz praktisku zināšanu var iegūt, arī piedaloties ārpusskolas aktivitātēs un projektos, kā minimums Ēnu dienā. Ēnojot cilvēkus, kas strādā interesējošā nozarē vai amatā, var uzzināt, uz ko koncentrēties skolā un kas vēl jāapgūst, lai pēc tam būtu vieglāk attīstīt karjeru. Tāda kā zemā starta ieņemšana, kamēr citi vēl tikai iesildās.

Viena no lietām, ko iemācījos, sastopoties ar praksi, – uz tevi paļaujas citi cilvēki, kuri nevarēs veikt savu darbu, ja tu laikā neizdarīsi savējo. Šķietami tik pašsaprotami, bet šobrīd skolā nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu apgūt personīgā laika menedžmentu. Man to iemācīja gan darbā, gan ārpus tā, darbojoties mūzikas sfērā – ja gribi nopietnā līmenī pievērsties hobijiem un gūt sasniegumus, jāiegulda laiks. Lai to izdarītu, jāprot izvērtēt prioritātes un atrast darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Citādi beigās nepavilksi ne vienu, ne otru.

Es skolu programmās gribētu redzēt programmēšanu, projektu vadības pamatus un kritisko domāšanu. Tieši šajās jomās pašmācības ceļā iegūtās pamatzināšanas man ļoti noder karjerā, jo mūsdienās tehnoloģijas vijas cauri it visam.

Šīs spējas palīdz gan plānot laiku un nostādīt prioritātes, gan veiksmīgi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Kas svarīgākais - tās palīdz analizēt informāciju, izprast problēmu būtību un saskatīt potenciālos risinājums. Tas noderēs jebkurā nozarē - vienalga, vai gribi būt ārsts, horeogrāfs vai dizaineris.

Es varu teikt lielu paldies savai skolai, kurā apguvu vērtīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzējušas gūt sasniegumus karjerā. Skolu programmām jāiet līdzi laikam un jāpielāgojas tehnoloģiju un informācijas laikmetam, lai tiešām kvalitatīvi sagatavotu skolēnus studijām un darba tirgum.

 

Autors ir Printful produktu nodaļas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā