Karjerai ar grāmatās izlasīto nepietiek

  • Niks Evalds
  • 06.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvieši sapulcēs izskatās dusmīgi un pārāk ātri ķeras vērsim pie ragiem. Tieši šo dzirdēju no spāņu kolēģiem, kad sāku vadīt starptautisku komandu. Ja tolaik būtu labāk sapratis spāņu kultūru, zinātu, ka Spānijā pierasts vispirms pievērsties cilvēkiem un tikai tad – biznesam.

Tāpēc ikvienam ieteiktu izlasīt Erinas Meijeres The Culture Map (Kultūras karte). Grāmatā lieliski ilustrēts, kā zināšanas par kultūru atšķirībām var palīdzēt vai traucēt sadarbībai biznesa vidē. Tomēr ar grāmatā izlasīto vien nepietiek. Vitāli nepieciešama arī ikdienas pieredze, ko, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir vieglāk iegūt nekā jebkad.

Ideālā scenārijā man nevajadzētu mēģināt iepazīt citas kultūras grāmatās. Ideālā scenārijā būtu bijis lietderīgi jau skolas vecumā iegūt pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem no citām valstīm. Nav svarīgi, vai tas būtu kādā projektā vai vienkārši pieredzes apmaiņā parastā zoom zvanā.

Protams, ka izglītības un prakses apvienošana ir jau cilāts temats, bet joprojām brīnos, cik ļoti man šīs kombinācijas pietrūka. Vidusskolas pēdējā gadā man bija iespēja sākt strādāt, un tikai tad sapratu, ka grāmatā izlasītais ne vienmēr darbojas 1:1 ar praksi. Darbs labākajā gadījumā ir 60% teorijas, bet pārējos 40% nevar kaut kur izlasīt. Tās ir zināšanas, kas veidojas tikai ar pieredzi, un tieši tas ir fast track karjerai.

Ne vienmēr gan uzreiz jāmetas darba tirgū. Daudz praktisku zināšanu var iegūt, arī piedaloties ārpusskolas aktivitātēs un projektos, kā minimums Ēnu dienā. Ēnojot cilvēkus, kas strādā interesējošā nozarē vai amatā, var uzzināt, uz ko koncentrēties skolā un kas vēl jāapgūst, lai pēc tam būtu vieglāk attīstīt karjeru. Tāda kā zemā starta ieņemšana, kamēr citi vēl tikai iesildās.

Viena no lietām, ko iemācījos, sastopoties ar praksi, – uz tevi paļaujas citi cilvēki, kuri nevarēs veikt savu darbu, ja tu laikā neizdarīsi savējo. Šķietami tik pašsaprotami, bet šobrīd skolā nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu apgūt personīgā laika menedžmentu. Man to iemācīja gan darbā, gan ārpus tā, darbojoties mūzikas sfērā – ja gribi nopietnā līmenī pievērsties hobijiem un gūt sasniegumus, jāiegulda laiks. Lai to izdarītu, jāprot izvērtēt prioritātes un atrast darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Citādi beigās nepavilksi ne vienu, ne otru.

Es skolu programmās gribētu redzēt programmēšanu, projektu vadības pamatus un kritisko domāšanu. Tieši šajās jomās pašmācības ceļā iegūtās pamatzināšanas man ļoti noder karjerā, jo mūsdienās tehnoloģijas vijas cauri it visam.

Šīs spējas palīdz gan plānot laiku un nostādīt prioritātes, gan veiksmīgi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Kas svarīgākais - tās palīdz analizēt informāciju, izprast problēmu būtību un saskatīt potenciālos risinājums. Tas noderēs jebkurā nozarē - vienalga, vai gribi būt ārsts, horeogrāfs vai dizaineris.

Es varu teikt lielu paldies savai skolai, kurā apguvu vērtīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzējušas gūt sasniegumus karjerā. Skolu programmām jāiet līdzi laikam un jāpielāgojas tehnoloģiju un informācijas laikmetam, lai tiešām kvalitatīvi sagatavotu skolēnus studijām un darba tirgum.

 

Autors ir Printful produktu nodaļas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Latvijas ekonomika 2026. gadā: prognozes un izaicinājumi

Pēc ilgstoša stagnācijas perioda šogad Latvijas ekonomika uzrādīja izaugsmi. Neraugoties uz inflāciju, kas sasniedza 4 %, iedzīvotāju pirktspēja turpināja uzlaboties, radot patēriņu un pieaugumu mazumtirdzniecībā, kas veicināja ražošanu. Pozitīvas tendences vērojamas arī citās nozarēs. Vai Latvijas ekonomikai nākamajā gadā izdosies turpināt šogad uzsākto tempu un izaugsme turpināsies? Un, kādi riski to varētu apdraudēt?

Viedoklis Dace Tavare

Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?

Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.

Jaunākajā žurnālā