Karjerai ar grāmatās izlasīto nepietiek

  • Niks Evalds
  • 06.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvieši sapulcēs izskatās dusmīgi un pārāk ātri ķeras vērsim pie ragiem. Tieši šo dzirdēju no spāņu kolēģiem, kad sāku vadīt starptautisku komandu. Ja tolaik būtu labāk sapratis spāņu kultūru, zinātu, ka Spānijā pierasts vispirms pievērsties cilvēkiem un tikai tad – biznesam.

Tāpēc ikvienam ieteiktu izlasīt Erinas Meijeres The Culture Map (Kultūras karte). Grāmatā lieliski ilustrēts, kā zināšanas par kultūru atšķirībām var palīdzēt vai traucēt sadarbībai biznesa vidē. Tomēr ar grāmatā izlasīto vien nepietiek. Vitāli nepieciešama arī ikdienas pieredze, ko, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir vieglāk iegūt nekā jebkad.

Ideālā scenārijā man nevajadzētu mēģināt iepazīt citas kultūras grāmatās. Ideālā scenārijā būtu bijis lietderīgi jau skolas vecumā iegūt pieredzi, sadarbojoties ar vienaudžiem no citām valstīm. Nav svarīgi, vai tas būtu kādā projektā vai vienkārši pieredzes apmaiņā parastā zoom zvanā.

Protams, ka izglītības un prakses apvienošana ir jau cilāts temats, bet joprojām brīnos, cik ļoti man šīs kombinācijas pietrūka. Vidusskolas pēdējā gadā man bija iespēja sākt strādāt, un tikai tad sapratu, ka grāmatā izlasītais ne vienmēr darbojas 1:1 ar praksi. Darbs labākajā gadījumā ir 60% teorijas, bet pārējos 40% nevar kaut kur izlasīt. Tās ir zināšanas, kas veidojas tikai ar pieredzi, un tieši tas ir fast track karjerai.

Ne vienmēr gan uzreiz jāmetas darba tirgū. Daudz praktisku zināšanu var iegūt, arī piedaloties ārpusskolas aktivitātēs un projektos, kā minimums Ēnu dienā. Ēnojot cilvēkus, kas strādā interesējošā nozarē vai amatā, var uzzināt, uz ko koncentrēties skolā un kas vēl jāapgūst, lai pēc tam būtu vieglāk attīstīt karjeru. Tāda kā zemā starta ieņemšana, kamēr citi vēl tikai iesildās.

Viena no lietām, ko iemācījos, sastopoties ar praksi, – uz tevi paļaujas citi cilvēki, kuri nevarēs veikt savu darbu, ja tu laikā neizdarīsi savējo. Šķietami tik pašsaprotami, bet šobrīd skolā nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu apgūt personīgā laika menedžmentu. Man to iemācīja gan darbā, gan ārpus tā, darbojoties mūzikas sfērā – ja gribi nopietnā līmenī pievērsties hobijiem un gūt sasniegumus, jāiegulda laiks. Lai to izdarītu, jāprot izvērtēt prioritātes un atrast darba un personīgās dzīves līdzsvaru. Citādi beigās nepavilksi ne vienu, ne otru.

Es skolu programmās gribētu redzēt programmēšanu, projektu vadības pamatus un kritisko domāšanu. Tieši šajās jomās pašmācības ceļā iegūtās pamatzināšanas man ļoti noder karjerā, jo mūsdienās tehnoloģijas vijas cauri it visam.

Šīs spējas palīdz gan plānot laiku un nostādīt prioritātes, gan veiksmīgi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Kas svarīgākais - tās palīdz analizēt informāciju, izprast problēmu būtību un saskatīt potenciālos risinājums. Tas noderēs jebkurā nozarē - vienalga, vai gribi būt ārsts, horeogrāfs vai dizaineris.

Es varu teikt lielu paldies savai skolai, kurā apguvu vērtīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzējušas gūt sasniegumus karjerā. Skolu programmām jāiet līdzi laikam un jāpielāgojas tehnoloģiju un informācijas laikmetam, lai tiešām kvalitatīvi sagatavotu skolēnus studijām un darba tirgum.

 

Autors ir Printful produktu nodaļas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Jaunākajā žurnālā