Seši miljoni Ukrainai ir tikai sākums

  • Kristofs Blaus
  • 07.03.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai gan daļa sabiedrības uzskata, ka dzīvo slikti, viņiem vajag palūkoties, ko esam sasnieguši tik īsā laikā pēc neatkarības atjaunošanas. Fonda Uzņēmēji mieram īstenotā atbalsta sniegšana Ukrainai gada garumā ir nepārprotams apliecinājums, ka esam veiksmīgi un vienoti, un, jā, pretiniekam bīstami. Mūsu droni, ieroči, zāles, pārtika, drēbes un tas ātrums, kādā latvieši to visu sarūpēja, izmainīja kara gaitu, izglāba dzīvības, apturēja neskaitāmus tankus un Putina noziedzniekus, un mēs negrasāmies apstāties!

24. februārī apritēja tieši gads kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā. Virkne sabiedrisko organizāciju šajā dienā rīkoja dažādas aktivitātes kara plosītās zemes un cilvēku atbalstam. Arī mēs, fonds Uzņēmēji mieram, nevarējām palikt malā. Mūsu rīkotajā labdarības koncertā Rīgas cirkā tika saziedoti vairāk nekā 400 000 eiro, un visi pasākuma laikā iegūtie līdzekļi tiek ziedoti Ukrainas armijas atbalstam. Šī ir tikai viena no neskaitāmajām aktivitātēm, ko fonds ir īstenojis kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Fonda izveide un iesaistīto cilvēku nepagurstošā darbošanās Ukrainas atbalstam ir spilgts piemērs tam, ka Latvija, kopā apvienojoties, esam jaudīgs spēks, kas var darīt tik daudz laba.

Karš saliedē vietējos uzņēmējus

Man tāpat kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem pērnā gada 24. februāra rīta emocijas ir ļoti spilgtā atmiņā. Modos ar šausmām – vai tiešām 21. gadsimtā mūsu visu acu priekšā krievu zaldāts kāps uz Eiropas zemes, lai šautu, izvarotu un spīdzinātu nevainīgus cilvēkus, un mums būs tikai jānoskatās? Daudzi Latvijas uzņēmēji nebija gatavi samierināties. Gribējām cīnīties pret ar tiem ieročiem, kādi bija un ir mūsu rīcībā, – visa veida atbalsta sniegšanu brāļu tautai. Jau pirmajās stundās pēc Krievijas iebrukuma uz Ukrainu devās mūsu pirmā organizētā palīdzības krava no Latvijas. Tas bija sākums kustībai, kas vēlāk pārtapa par fondu Uzņēmēji mieram. Nākamo triju dienu laikā mēs bijām jau vairāk nekā simt Latvijas uzņēmumu un darījām to, ko katrs varēja un mācēja, – ziedojām naudu, degvielu, sakaru līdzekļus, transportlīdzekļus, programmējam, komunicējām, finansējām Ukrainas pretošanos, uzņēmām bēgļus savās mājās, ziedojām savu laiku naktīs un brīvdienās. Patiesībā visa mūsu tauta sāka rīkoties.

Par spīti grūtībām un dažādiem izaicinājumiem, šī gada laikā fonds nav mitējies sniegt atbalstu. Līdz šim saziedotās summas apjoms ir pietuvojies sešiem miljoniem eiro, un mūsu uzņēmumu skaits jau sasniedzis 200. Kopējā ziedojumu summā neietilpst tādi nemateriālie ziedojumi kā uzņēmēju un brīvprātīgo darba stundas, kas bija izšķirīgas, lai palīdzību realizētu vajadzīgajā ātrumā. Pirmajās 50 kara dienās mēs nosūtījām gan armijai, gan civiliedzīvotājiem 50 kravas automašīnu ar humāno palīdzību. Ņemot vērā, ka viena šāda auto kopējā kravnesība ir 20 tonnu, uz neilgu brīdi mēs kļuvām par vienu no lielākajiem un labāk organizētajiem loģistikas centriem Latvijā.

Jāpiebilst, ka atbalsts ir nonācis ne tikai pie armijas un iedzīvotājiem, bet arī svarīgiem objektiem, piemēram, slimnīcām un dzemdību namiem, lai nodrošinātu to nepārtrauktu darbību. Atbalsta sniegšanā esam ciešā saziņā ar Latvijas un Ukrainas valsts institūcijām, piemēram, abu valstu Aizsardzības ministrijām, policiju, vēstniecībām un pašvaldībām, kā arī mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Līdztekus tam sadarbojamies arī ar tādām Latvijas nevalstiskajām organizācijām kā Ziedot.lv, Centrs Marta, kā arī ar sociālo iniciatīvu Tviterkonvojs. Katrs no šiem partneriem ir svarīgs ķēdes posms, lai sniegtu Latvijas neatsveramo atbalstu. Tā bija un vēl joprojām ir apbrīnojama vienotība, kas ir palīdzējusi un palīdz sniegt atbalstu tik daudziem Ukrainas iedzīvotājiem un armijai.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Fokuss uz būtiskāko

Ukrainas atbalstam jau gadu mēs visi fondā iesaistītie esam ziedojuši daudz laika un enerģijas, ko, protams, varētu veltīt kam citam – biznesa attīstībai, ģimenei, inovācijām un Latvijas izaugsmei. Tajā pašā laikā Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā būtiski izmainīja ne tikai mūsu, bet lielas daļas Latvijas sabiedrības prioritātes. Kara sākums daudziem no mums lika nolikt malā iesāktos darbus un fokusēties uz pašlaik svarīgāko – atbalsta sniegšanu Ukrainai. Gan finansiāli, gan izmantojot savas zināšanas.

Šie šausminošie notikumi lika mums paraudzīties tālāk par savu “burbuli” un apzināties, ka tūkstoš kilometru, kas mūs šķir no Ukrainas, patiesībā ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet.

Krievija nevar uzvarēt, kamēr turpinām atbalstīt Ukrainu

Lai gan paši saskaramies ar izaicinošiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ietekmē gandrīz ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu un labklājību, tas nedrīkst būt palīdzības sniegšanas bremzētājs. Pirms kāda laika medijos lasīju, ka sabiedrība sāk pagurt no ziņām par kara šausmām Ukrainā. Mums visiem ir grūti lasīt par kārtējām zvērībām un tās skatīties. Taču tam vajadzētu kalpot kā papildu motivatoram darīt vēl vairāk.

Gribētu Latvijas sabiedrībā aktualizēt apziņu, ka Krievija pasaules mērogā patiesībā ir sīks agresors, kurš nekad nevar uzvarēt, ja mēs esam vienoti. Ar saviem 140 miljoniem iedzīvotāju Krievija ir trīs reizes mazāka par Eiropas Savienību un vairāk nekā divas reizes mazāka par ASV. Arī Krievijas militārais budžets – 80 miljardi eiro – ir gandrīz trīs reizes mazāks par Eiropas Savienības un teju 10 reižu mazāks par ASV militāro budžetu. Apzinoties šos skaitļus, jebkuram ir skaidrs, ka no Krievijas nav jābaidās, ir jāturpina finansēt Ukrainas pretošanos ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Un Krievija nekad nevar uzvarēt, mēs turpinām palīdzēt, un mūsu diplomāti mobilizē šai palīdzībai pārējo Eiropas Savienību, kas līdz šim sekmīgi izdodas, un pārējās Rietumvalstis seko mūsu piemēram.

Šajā vēsturiskajā mirklī mūsu tauta un uzņēmēji ir starp pasaules līderiem cīņā pret Putinu. Un mums kā līderiem jāturpina līdz uzvarai! Mēs, Uzņēmēji mieram, negrasāmies apstāties un aicinām arī Latvijas sabiedrību nepagurt, turpinot ziedot un atbalstīt Ukrainu kā katram pa spēkam!

Vēlos pateikties par nenogurstošo darbu ne tikai fondā iesaistītajiem uzņēmējiem un atbalstītājiem, bet arī sadarbības partneriem no tādām valsts un nevalstiskajām organizācijām kā Ukrainas un Latvijas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Ārlietu ministrija, kā arī Latvijas vēstniecība Ukrainā un Ukrainas vēstniecība Latvijā, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ziedot.lv, Centrs Marta, iniciatīva Tviterkonvojs Ukrainai, kā arī Valsts policijai.

Taču vislielākā pateicība ir Ukrainas tautai un armijai, kas ar savu sīkstumu un nepagurstošo drosmi ir piemērs visai pasaulei. Ticu, ka mums visiem kopā izdosies uzvarēt ļaunumu! Slava Ukrainai!

 

Autors ir Uzņēmēji mieram un Nutrameg līdzdibinātājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā