Latvija pirmdien daudzos atbalsta pasākumos pauda solidaritāti ar Ukrainu, kurā pirms trim gadiem sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums. Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma paziņojumu par solidaritāti ar ukraiņu tautu un atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Par to balsoja 82, pret — partijas Stabilitātei! deputāti. Latvija trīs gadu laikā Ukrainas militārajam atbalstam novirzījusi ap pusmiljardu eiro.
Ziedojumi ir viens no veidiem, kā cilvēki un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu atbalstu sabiedrībai, vienlaikus izmantojot nodokļu sistēmas piedāvātās priekšrocības. Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir dažādas iespējas un noteikumi, kas mudina ziedot gan fiziskās, gan juridiskās personas. Lai arī, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ziedojumu veikšanas atbalsta mehānismi nav tik motivējoši, tas nenozīmē, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu “jāmet plinte krūmos” un jāatsakās no ziedojumu veikšanas visu cauru gadu.
Strauji tuvojas gada nogale – laiks, kad organizācijas, uzņēmumi un arī mēs kā indivīdi aizvien biežāk pievēršam uzmanību iespējām ziedot, lai atbalstītu kādu projektu, iniciatīvu vai vienkārši – darītu kādam labu. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka ziedošanu kā atbalsta un iesaistes formu varam izmantot visa gada garumā. Ziedošanas kultūra Latvijā ir svarīgs sabiedrības saliedētības un atbalsta mehānisms, kas palīdz ne tikai risināt konkrētas problēmas, bet arī atspoguļo mūsu kopīgās vērtības un solidaritāti.
Pagājušajā nedēļā labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta saņēma Valstiskuma balvu. Žurnāls Ir šonedēļ viņu intervē, kā Dimantai izdevies izveidot spēcīgo zīmolu.
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta saņem Valstiskuma balvu un stāsta par labdarības tradīcijām un izaicinājumiem, būvējot spēcīgo zīmolu
Valstsgriba un cilvēku nesavtība. Tie ir pamati, uz kuriem uzcelta Latvijas neatkarība, pēc tam Atmodas laikā atjaunota, un ar šīm vērtībām turpinām savu valsti veidot — tā teica eksprezidents Valdis Zatlers, svinīgajā ceremonijā godinot Valstiskuma balvas laureāti Rūtu Dimantu.
No septembra visās vidusskolās būs obligāta valsts aizsardzības mācība. Sociālās zinības un vēsturi turpmāk mācīs atsevišķi, informēja Izglītības ministrija. Jaunajā mācību gadā skolām jānodrošina arī iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Mainīsies skolēnu vērtēšanas kārtība un nebūs iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus. Pieaugs prasības valsts pārbaudes darbiem mācību gada beigās — pamatskolas līmenī būs jāiegūst vismaz 15%, bet vidusskolas līmenī — 20%.
Lai arī virsraksts varbūt mudina domāt, ka raksts būs par slepenībā veiktiem netīriem darījumiem, kas baidās dienasgaismas un bojā sabiedrības morāli, ir tieši pretēji. Mans stāsts un mudinājums ir par pozitīvo piemēru komunikāciju. Proti, uzņēmumi mūsdienās arvien vairāk sāk apzināties savu atbildību pret sabiedrību, tādēļ izveido savu sociālās atbildības stratēģiju, tai skaitā arī labdarības un ziedošanas aktivitātes, un tās realizē. Bizness labdarībā un dažādu jomu atbalstā iegulda lielus līdzekļus, taču sabiedrība par tiem var uzzināt ļoti maz vai pat nemaz, pamatā tikai tad, ja speciāli par to interesējas. Kādēļ tas ir slikti?
Militārais atbalsts Ukrainai jau pārsniedzis vienu procentu no mūsu valsts IKP. Dāsnus ziedojumus ar dažādu organizāciju starpniecību turpina sniegt gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi
Kā sakta vai Nameja gredzens varētu palīdzēt ukraiņiem uzvarēt karā? Ja kāds to nopērk par 25 vai 30 dolāriem, var iegādāties vienu ASV armijas standartam atbilstošu CAT Gen 7 žņaugu, bet 15 dolāri, ko kāds gatavs samaksāt par ģimenes pūra lādē putekļus krājušu rotiņu, nozīmē iespēju sagādāt 100 ūdens attīrīšanas tabletes, paskaidro Anita Bataraga, Latvian American Shipping Line līdzīpašniece un bijusī Amerikas Latviešu apvienības priekšsēde. Jau vairāk nekā gadu viņa regulāri rīko rotu galdus dažādās Ziemeļamerikas pilsētās, lai vāktu līdzekļus Ukrainas atbalstam.
Tie, kuri pazīst mani, zina, ka “slimoju” ar taisnīguma sindromu – hroniski neciešu korupciju un zagšanu, aizstāvu vājāko, cīnos par labu un drošu nākotni mums visiem. Būt par deputātu nozīmē tieši to – darīt lietas pareizi. Jo lietas ir jādara pareizi. Vai nedari vispār.
Apritējis gads kopš dienas, kura ukraiņu dzīves pārvērta ļaunā murgā, no kura viņi nevar pamosties. Domāju, ka ikviens piekritīs, ka pirms gada 24. februārī mēs visi bijām emocionāli paralizēti, jo nespējām noticēt, ka tiešām 21. gadsimtā ir iespējams karš, ka ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām neviens nespēj “aizvērt debesis” un pasargāt bērnus, sievietes, pensionārus – cilvēkus, kuri nelūdza viņus “atbrīvot”, kuri tāpat kā mēs dzīvoja savas vienkāršās dzīves. Neviens nespēja noticēt, ka pat visas pasaules sadošanās rokās nespēj apturēt šo ļaunumu. Mēs visi kā apdulluši apturējām savu dzīvi un mēmi lūkojāmies televizora ekrānos, cenšoties apjaust, ka tas, ko rāda ekrānos, nav kaut kāda science fiction filma par pasaules galu, bet norisinās tikai stundu brauciena attālumā no mums.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
